Virtuve

Atrašanās vieta un apmeklētāju loks neapšaubāmi uzliek savu zīmogu ikvienai ēdināšanas iestādei. Lai gan ēdieni no tiem pašiem produktiem vien jau tiek gatavoti, pavisam atšķirīga gaisotne varētu būt kafejnīcā, kas atrodas skolā, kādā valsts iestādē, sporta kompleksā vai, piemēram, lielas tranzīta maģistrāles malā.

"Ko šodien ēdi pusdienās?" – šo jautājumu ne viens vien vecāks uzdod savam no skolas pārnākušajam skolas bērnam, bet kāda atbilde parasti skan visbiežāk? Un kāda ir patiesība?

Halapeņjo pipari ir viens no čili piparu paveidiem, kam raksturīga vidēji asa vai ļoti asa garša. Tie pieskaitāmi pie visasākajiem pipariem. Latvijā tie nav īpaši izplatīti, bet meksikāņu ēdienus bez tiem grūti iedomāties.

Gurķu konservēšana ziemas krājumiem – tas ir vesels rituāls! Sākot ar piemērotu burku vākšanu un mazgāšanu, ar gurķu lasīšanu un mērcēšanu, ar diļļu, upeņu lapu un citu garšaugu plūkšanu, jau pārbaudītu recepšu atsvaidzināšanu un vēl pavisam nezināmu apkopošanu...

Brīdī, kad aptrūkst ideju dienišķajam desertam, saldā ogu zupa ar gaisīgu putukrējuma cepurīti un sauju svaigu ogu, kādas nu kuro reizi trāpās pa rokai, ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai visi justos sātīgi ēduši un vienkārši laimīgi.

Vasarā desertu sarūpēt ir vieglāk par vieglu – gan mežā, gan dārzā ogu papilnam, tās atliek tikai savākt, mazliet parosīties virtuvē un, skat: galdā var celt ko neikdienišķu un gardu.

Nu kurš tad nezina piparmētru – aromātiskā tējā, kādā spirdzinošā kokteilī, modē nākušajā piparmētru sīrupā, kā neiztrūkstošu piedevu dažādu desertu garšas buķetes pilnīgošanai...

Speltas kvieši, ko pazīst kā vissenākos kviešus, pirmām kārtām atšķiras ar savu lielo uzturvērtību un oriģinālo garšu. Tos audzē daudzviet pasaulē, un nelielās platībās arī Latvijā, taču pie mums tie ir salīdzinoši maz pazīstami, lai gan ir ļoti veselīgi.

Nezinu, kā citviet, bet mūspusē šogad ar sēnēm bēdīgi. Vismaz pagaidām. Kad pēc tīri simboliska lietutiņa, kas svelmaino dienu vidū vienu nakti tā sīki nosmidzina, pilnīgi nejauši un bez iepriekšēja nodoma ieejot mežā un no tā iznākot jau ar sēņu grozu, kurā galvenokārt ir baravikas, kāda beka un gailenes, stāstam par tādu necerētu veiksmi vienkārši grūti noticēt.

Saldējuma vēsture ir ļoti sena un bagāta, bet Eiropa par šo auksto desertu pirmo reizi uzzināja 1292. gadā no itāļu ceļotāja Marko Polo.

«Uztura tendences mainās visu laiku, bet tas galvenokārt notiek dažādu diētu, arī modes diētu ietvaros. Uzskatu, ka diēta ir sava veida aicinājums un jauninājums, kā cilvēkus mudināt aizdomāties par to, ko un kā viņi ikdienā ēd,» atzīst uztura speciāliste Lizete Māldere un stāsta, ka ik pēc pusgada mainās TOP diēta, bet rezultāts sanākot kā nu kuram.

Zaļas, dzeltenas, sarkanas, dzeltensarkanas un tumši lillā, lielas, vidējas un sīkas – tās visas ir plūmes, vienas no tradicionālajām mūsu dārzu ogām.

Vasarā neko nevajag sarežģīt – arī vienkāršus desertus iespējams pagatavot ātri, kā rotaļājoties. Tie vienmēr izdodas kārdinoši garšīgi un apmierina pat visizsmalcinātākā saldummīļa iegribas un kaprīzes.

Kaut arī Latvijas vasara šķiet īsa un paiet kā viena diena, katra sevi cienoša saimniece steidz gādāt krājumus ziemai. Tas taču ir tā vērts: ziemā nevis tērēt prāvas summas it kā svaigu zaļumu iegādei lielveikalā, bet atvērt savas mājas ledusskapja, pagraba vai pieliekamā durvis un no plaukta nocelt kaut ko gardu, veselīgu, pašu vārītu, kaltētu, saldētu.

Vasarā ogām jābūt ikvienā ēdienkartē! Vislabāk tās ēst pilnām saujām, daudz un bieži, taču šāda mielošanās beigu galā var arī apnikt.

Mārcienas muižas restorāna šefpavārs Aivis Kauliņš piedāvā receptes

Sacepumi noteikti pieder pie tiem ēdieniem, kurus gatavojot nav jāmeklē īpašas receptes, jo tās var izdomāt katrs. Vasarā, kad ir dārzeņu bagātība, var eksperimentēt ar visdažādākajiem sacepumiem.

Vārīts saldā krējuma krēms jeb Ziemeļitālijas klasiskais panna cotta jau krietnu laiku ir arī Latvijas saldummīļu uzmanības lokā.

Visu citu Dabas mātes dārzā augošo ogu vidū mellenes ir īpašas – vitamīnu un vērtīgo minerālvielu tajās ir daudz vairāk nekā zemenēs, avenēs vai citās dabas veltēs.

Vasarā bagātīgi iespējams izmantot garšaugus, kurus var tik daudzveidīgi variēt un kuru aromāts pievienotajam ēdienam rada izcilu garšu. Galvenā priekšrocība – tos var iegādāties svaigus vai noplūkt tieši dārzā.

Noteikti tie, kuri virtuvē aizraujas ar interesantiem eksperimentiem un dažādu sastāvdaļu izmantošanu maltītei, būs kaut reizi aizdomājušies – vai ir prātīgi pievienot alkoholu, gatavojot ēdienu.

Dārzā piparmētru dobe zaļo uz nebēdu – smaržīgai tējai mētras jau izkaltētas, draugi ar tēju krājumiem arī apdāvināti, bet šīs tik aug un aug.