Virtuve

Šovasar meža zemeņu tik daudz kā reti kad – mežos, pļavās, norās, izcirtumos bezgala gardo un aromātisko odziņu veseliem klājieniem no vienas vietas – spēj tik lasīt! Jau no bērnības zinām, ka pašas garšīgākās, protams, ir tās meža zemenes, kas meklētas pa vienai un savērtas uz smilgas, bet ko iesākt, ja nu izdevies savākt veselu lērumu?

Par brauniju sauc mīkstu šokolādes kūku, kuras izcelsme meklējama 19. gadsimtā Amerikā. Līdz pat mūsdienām par šokolādīgo našķi klīst vairāki mīti – piemēram, ka kāds pavārs biskvītam nejauši pievienojis kausētu šokolādi vai ka kādai saimniecei pietrūcis cepamais pulveris, kā rezultātā sanācis mitras konsistences kārums.

Receptes piedāvā restorāna Garšas frekvence Siguldā šefpavārs Ronalds Striguns.

Kāpēc gan nepagatavot kaut ko pavisam vienkāršu, bet gardu? Vistas gaļa, dārzeņi un itāļu pasta ar sulīgi zaļo baziliku ir kā radīti tam, lai ātri un bez liekas piepūles taptu veselīga, pavasarīgi koša un sātīga maltīte!

Sojas mērces pasaules virtuvē ir dažādas un visvairāk iecienītas Austrumu un Āzijas tautu ēdienos, bet arī Eiropā ir pietiekami populāras. Gaišās sojas mērces var izmantot katrā ēdienā, bet tumšās vislabāk pie gaļas.

Mārcienas muižas šefpavārs Aivis Kauliņš ir tikai 22 gadus vecs, taču, neskatoties uz to, pavāra amatā aizvadījis jau trīs gadus, no kuriem pēdējais aizrit jau kā šefpavāram. Līdzšinējā jaunieša karjera veidojusies muižas restorānā – tas izklausās pietiekami ambiciozi, lai pie iesāktā neapstātos.

Laikā, kad dārzos un mežos ienākas ogas un augļi, būtu grēks iet ierasto vieglo ceļu un saldos ēdienus gatavot no šokolādes, konserviem, citrusaugļiem vai banāniem. Lai nu tie paliek ziemai un pavasarim, šobrīd jāliek lietā viss, kas ir svaigs un tepat Latvijā izaudzis.

Vasarā biežāk aizraujamies ar ēdienu gatavošanu, izmantojot dažādas marinādes un pēc tam produktus grilējot. Pamats visām marinādēm ir līdzīgs. Parasti marinē gaļu vai zivi etiķa, vīna, eļļas, kefīra, majonēzes, garšvielu un garšaugu maisījumā, lai ēdienu padarītu mīkstāku un aromātiskāku.

Dip mērces no tradicionālajām mērcēm atšķiras ar to, ka ar tām nepārlej ēdienu, bet produktus uz mirkli iemērc tajās. Interesanti un garšīgi! Pēc konsistences tā ir tāda pati kā biezs krējums, kurā var iemērkt dārzeņu gabaliņus, augļus, gaļu, čipsus, krekerus, cīsiņus vai jūras produktus.

Viesnīcas Hotel Segevold restorāna Garšas frekvence šefpavārs Ronalds Striguns uz darbu dodas ar prieku, jo tas vienlaikus ir arī aizraujošs hobijs. «Varu virtuvē darboties līdz vēlam vakaram, būšu apmierināts un nejutīšos saguris,» atzīst Ronalds.

Nemitīgās diskusijas par to, ko labāk ēst – sviestu vai margarīnu, liek painteresēties, no kā un kādā veidā tiek gatavots margarīns, kādas ir tā priekšrocības un trūkumi.

Jūras ķemmītēm – lielākajiem un vērtīgākajiem moluskiem – var piedēvēt unikāla produkta īpašības, jo tajās praktiski nav tauku un ir ļoti daudz olbaltumvielu. Tās attīra no čaulām un operatīvi apstrādā, kad tiek nozvejotas, jo ātri bojājas.

Iesaka restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš un restorāna Vincents pavārs Aleksandrs Nasikailovs

Kādam garšo laša krēmzupa ar spinātiem un garnelēm, kas pagatavota restorānā, cits turpretī ir pārliecināts, ka īstā zivju zupa jāvāra upmalā uz ugunskura, nokvēpušā katlā, no svaigi ķerta loma. Taču netrūkst arī citu variantu, un katram kāds ir pa prātam.

Karstās vasaras dienās, kad slāpst daudz biežāk nekā citkārt, atspirdzinājums ir tieši tas, kas vajadzīgs!

Daudzgadīgais nakteņu dzimtas augs fizālis parasti ir dzelteni zaļā vai dzelteni oranžā krāsā, līdzīgs tomātam, garša mēdz būt no maigas līdz rūgtenai. Lieto gan kulinārijā, gan medicīnā.

Brīvdienu rītiem noteikti piestāv laiska bezrūpība, nesteidzīga kopā būšana ar savējiem, kas īpašs un neikdienišķs, ko baudīt vēlās brokastīs vai agrās pusdienās.

Kressalāti savu popularitāti iemantojuši ne tikai ar to, ka tos labprāt audzē dārzkopji, bet interesi izrāda arī cilvēki, kam patīk gatavot ēst. Kressalātu audzēšana neprasa īpašas pūles, tāpēc tos var itin viegli izaudzēt mājās uz palodzes arī tie, kam garšaugu audzēšana nešķiet aizraujoša nodarbe.

Sparģeļi pazīstami kā viens no tiem dārzeņiem, kas satur vismazāk kaloriju, taču daudz minerālvielu un vitamīnu. Maijā parasti sākas īstais sparģeļu ēšanas laiks. Eiropā tie pazīstami kā delikatese un arī Latvijā kļūst populāri.

Suši līdz pat šai dienai ir viens no pasaulē populārākajiem japāņu ēdieniem un jau labu laiku iekarojis arī mūsu virtuvi.

Pavasarī, kad tikko parādās pirmie zaļumi un diedzētas sēklas, tā vien kārojas to visu ātri iekļaut savā ēdienkartē.

Kraukšķīgi, svaigi, ne pārāk sīvi, tomēr jau ar savu asumiņu, redīsi prasīties prasās ziemas nogurdināto cilvēku ēdienkartē.