Tiešās ārvalstu investīcijas ir brīnišķīga nauda – līdzīgi kā ieņēmumi no eksporta, tā ir nauda no ārpuses, tā visādos veidos veicina ekonomikas attīstību, augsmi un plauksmi. Bēda tikai, ka ārvalstu investīciju Latvijā ir pārāk maz – mazāk nekā Igaunijai un Lietuvai. Kāpēc tā? Ir daudz versiju, reālu iemeslu un arī mītu, kas neiztur kritiku.
Donalds Tramps 2. aprīlī paziņoja, ka 183 valstīm noteiks 10% minimālo tarifu likmi ASV importētajām precēm. Piemērojot likmes diferencēti, Ķīnas preču importam tie būs 34%.
Azartspēļu nozares ieņēmumi kopumā pagājušajā gadā pieauguši līdz 299,4 miljoniem eiro uz interaktīvo azartspēļu rēķina, kamēr azartspēļu automātu ieņēmumi pazūd kopā ar šiem automātiem.
“Eurostat” ir publicējis jaunākos datus par Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktu pēc pirktspējas paritātes. Šie dati ļauj spriest par valsti – par to, kāda tajā ir turība vai nabadzība.
Ekonomisti ir vienisprātis, ka tirdzniecības kara saasināšanās draud destabilizēt pasaules ekonomiku un stiprināt inflāciju, kas kļūs par izaicinājumu visiem pasaules tirgus dalībniekiem. Tomēr Donalda Trampa iniciatīvas visvairāk var ietekmēt pašas ASV, kā arī Krieviju.
Elektrības biržas cenas Latvijai šī gada pirmajos mēnešos ir kopumā kāpušas un aizvakar sasniedza rekordu 309,00 eiro par megavatstundu (MWh). Jautājums, kāpēc tā notiek un kā tas ietekmēs elektrības cenas gala lietotājiem?
Cik patiesas ir runas par to, ka tagad Lietuvā cenas pārtikai kļuvušas augstākas un lietuvieši brauc pie mums iepirkties, bet viszemākās cenas tagad esot Igaunijā? Veicām pētījumu – izanalizējām visās trijās valstīs strādājošo veikalu tīklu informāciju, kura bija publiski pieejama un atbilstošam pārtikas sortimentam salīdzināma. Cenu uzraugiem ir par ko padomāt.
Vai uzņēmēju vērtējums par biznesa vidi Latvijā sāk mainīties pozitīvā virzienā; kā Latvijā šobrīd jūtas uzņēmēji? Kādas ir viņu galvenās sāpes, un vai valdības centieni situāciju uzlabot nes arī taustāmus augļus – atbildes uz šiem jautājumiem meklēja konferences "Uzņēmējdarbības attīstības radars 2025" dalībnieki. Valstsvīri, pētnieki un mācībspēki nonāca pie uzņēmējdarbībai vērā ņemamiem atgādinājumiem un atzinumiem.
“Eurostat” dati rāda, ka pievienotā vērtība uz vienu strādājošo Latvijā ir 44,7, kamēr Lietuvā šis skaitlis ir 51,9, Igaunijā tas ir 57,2. Eiropas Savienībā (ES) vidēji no 27 valstīm tas ir 81,8. Vācijā tas ir 93,4.
Eiropas Centrālās bankas statistikas dati rāda, ka uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms procentos pret iekšzemes kopproduktu Latvijā ir zems. 2011. gadā tas bija 50% no IKP, bet pēc tam katru gadu ir aizvien samazinājies, līdz beidzot pašlaik tas ir 14% no IKP.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa pērnā gada pieteikums valsts aparātam strādāt ar mērķi dubultot iekšzemes kopproduktu (IKP) 10 gados tagad precizēts kā uzdevums attīstīt militāro rūpniecību kā pašu galveno Latvijā.
Kamēr pasaules plašsaziņas līdzekļos daudz ziņu par ASV, Krieviju un Ukrainu, Baltkrievija maz tiek ievērota un analizēta. Bet tas nenozīmē, ka kopējā pašreizējā ģeopolitiskajā stāstā tai ir maza loma. Kas notiek Baltkrievijā, vai patiesi tur briest politiskais un ekonomiskais bankrots?
Lai arī Valsts kontrole (VK) skubina Saeimas deputātus ciešāk raudzīties uz valsts naudas tērēšanas lietderību un rekomendāciju ieviešanu līdzekļu taupīšanai, gan deputāti, gan kontrolieri spiesti secināt – taupības režīms valstī vēl nav ieslēdzies, līdz tam tāls ceļš ejams.
Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Pulkanena uzskata, ka valstī nodarbinātības un ekonomikas perspektīvas ir drūmas, iestājusies ekonomikas lejupslīde, pieaug bezdarbs. Janvāra beigās Somijā kopumā bija 325 800 bezdarbnieku, kas ir par 34 600 vairāk nekā gadu iepriekš un par 4100 vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".
Lai gan Latvijā pagājušajā gadā piesaistīti vairāk nekā 650 miljoni eiro investīcijās un biznesa vide attīstās, vairāki lieli zviedru uzņēmumi paziņojuši par aiziešanu no Baltijas tirgus. Vai tas ir signāls bažām vai tikai dabiska tirgus dinamika? Eksperti mierina, bet jautājumi paliek.
Centrālās statistikas pārvaldes vakar atzītās 12 mēnešu inflācijas 3,7% neatbilst ne Eiropas Centrālās bankas solītajiem 2%, ne reālajai inflācijai, kas reizes divas vai pat vairāk augstāka nekā oficiālā.
Analizējot Latvijas budžeta struktūru, galvenokārt izdevumus un to dinamiku gan ministriju dalījumā, gan salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņiem, Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Linda Oliņa secinājušas, ka Latvijā publisko izdevumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis un 2024. gadā varētu būt sasniedzis ap 46% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzturēšana pie dzīvības kļūst gandrīz tikpat dārga kā cita valstij piederoša uzņēmuma “airBaltic” uzturēšana pie dzīvības.
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) 2024. gadu uzrāda -0,4% pret 2023. gadu, bet Saeimas debatēs par šā gada budžetu ik pa laikam izskanēja tik patiess izmisums par valsts aparāta barības bāzes samazināšanos, ka tas vairāk atbilstu IKP samazinājumam vismaz par 4%.
Latvijas komercbankas dod priekšroku “drošiem” kredītiem, izvairoties no mazliet riskantākiem, bet potenciāli auglīgiem projektiem. Rezultātā daudzi uzņēmumi paliek bez finansējuma, bet biznesa vide zaudē attīstības iespējas. Vai virspeļņas nodoklis spēs mainīt šo situāciju, vai arī uzņēmējiem jāsāk skatīties ārpus Latvijas? Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite sarunā ar “nra.lv” dalās savā redzējumā par pašreizējo kreditēšanas realitāti.
Baņķieriem būtu jābūt ieinteresētiem piešķirt pēc iespējas vairāk kredītu uzņēmumiem, jo tas ļautu saņemt atlaidi jaunieviestajam banku virspeļņas nodoklim. Tomēr, kā atzīst paši baņķieri, tikai mazākā daļa uzņēmumu saņem apstiprinošu atbildi uz pieteikumu kredītam. Kāpēc tā notiek? Vai bankā uzņēmēji ir gaidīti, un ko sagaidīt no bankas? Cik “dārgi” ir kredīti Latvijā? Jautājām komercbanku pārstāvjiem viņu viedokli par Latvijas situāciju kreditēšanas jomā.
Patlaban mežsaimniekiem vienlaikus jāstrādā gan pie meža efektīvas saimnieciskās izmantošanas, gan pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, gan jārisina ar klimata izmaiņām un emisijām saistīti jautājumi. Izcirtums ir meža apsaimniekošanas cikla posms, kur nesen veikta galvenā cirte un kur drīz vien atjaunos mežu, to stādot vai ļaujot atjaunoties dabiski. Ja viss rit, kā plānots un kā tam jābūt pēc dabas likumiem, tad jau pēc dažiem gadiem izcirtuma vietā kuplo veselīga jaunaudze.