Covid krīze pilsētas plosījusi, laukus saudzējusi

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

No 126 pašvaldībām – pilsētām un novadiem – bezdarba līmenis gada laikā ir samazinājies tikai 9 novados, un gandrīz tie visi atrodas Latgalē, izņemot divus Kurzemes novadus – Durbi un Vaiņodi. Savukārt visdramatiskāko bezdarba līmeņa pieaugumu piedzīvojusi kūrortpilsēta Jūrmala, galvaspilsēta Rīga un daļa Rīgas tuvumā esošo novadu, liecina Neatkarīgās pētījums.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķiniem, Latvijā septembrī bija aptuveni 79 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 4,4 tūkstošiem mazāk nekā augustā, tomēr par 23,4 tūkstošiem vairāk nekā pērn septembrī. Bezdarbniekos parasti vairāk ir reģistrējušies vīrieši nekā sievietes, un arī šā gada septembris nav izņēmums. Attiecība starp bezdarbniekiem vīriešiem un sievietēm šā gada septembrī bija 1,3:1. Pirms gada attiecība bija 1,2:1, kas nozīmē, ka krīzē darbu vairāk zaudēja stiprais dzimums.

Bezdarba līmenis Latvijā sāka pieaugt jau pagājušā gada beigās - vairākus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī. Kulmināciju tas sasniedza augusta vidū, kad bezdarba līmenis pārsniedza 8 procentus. Jūlijā un augustā bezdarbnieku rindas pamazām kļuva retākas, un septembrī reģistrētais bezdarbs, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, bijis 7,7 procenti, faktiskais (pēc CSP datiem) - aptuveni 8,1 procents. Lai gan pavasarī šķita, ka Latvijā ārkārtējās situācijas dēļ visa dzīve apstājusies, faktiski bezdarba līmenis mūsu valstī tobrīd bija daudz zemāks nekā 2010. gada pavasarī, kad bez darba bija aptuveni viena piektā daļa no potenciālā darbaspēka.

Neatkarīgā

Izpētot, kā gada laikā mainījušies bezdarba rādītāji 126 pašvaldībās, Neatkarīgā secināja, ka reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars pieaudzis gandrīz visās pašvaldības. Lielākais bezdarba rādītāju pieaugums bijis Ķeguma novadā. Pērn septembrī šajā novadā reģistrētā bezdarba līmenis bija 2,6%, šogad septembrī teju divas reizes augstāks - 4,9%. Tomēr, pat neskatoties uz to, Ķeguma novadā bezdarbs ir daudz zemāks nekā vidēji Latvijā. Ķeguma novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kintija Sparāne Neatkarīgajai uzsver, ka Ķeguma novadā uzņēmumi turpina savu darbību - neviens nav bankrotējis vai bijis spiests pārtraukt darbību. “Bezdarba līmeņa pieaugums, iespējams, ir saistīts ar kopējām Covid-19 izplatības radītajām sekām,” pieļauj K. Sparāne.

Arī Carnikavā gada laikā gandrīz divkārt palielinājies reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars (no 2,7% uz 4,7%). “Pēc pašvaldībā esošās informācijas, neviens lielais uzņēmums Carnikavas novadā nav beidzis savu darbību, taču mūs ietekmē situācija kaimiņpilsētās, piemēram, Ādažos, bet jo īpaši Rīgā, jo iedzīvotāji, kas deklarējušies Carnikavas novadā, strādā citviet. Pašvaldībai ir informācija, ka daudzi novadnieki bezdarba statusu ieguvuši, jo zaudējuši darbu ar tūrisma jomu saistītās iestādēs, viesnīcās, aviokompānijā “Air Baltic” u.c.,” Neatkarīgajai atzīst Carnikavas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Ģērmane.

Krīzē dzīve kļūst rosīgāka

Neskatoties uz bezdarbnieku skaita pieaugumu gada laikā, deviņos novados (Vaiņodes,Viļānu, Varakļānu, Riebiņu, Līvānu, Vārkavas, Zilupes, Durbes un Preiļu novadā) bezdarba līmenis šajā laikā ir samazinājies.

Piemēram, Riebiņu novadā no 10,1% uz 9,6%. Riebiņu novada domes izpilddirektors Juris Leicis šo pozitīvo tendenci skaidro ar faktu, ka novads ir izteikti lauksaimniecisks. Riebiņos nav lielu ražošanas uzņēmumu, ko varētu ietekmēt vispārējā Covid-19 krīze pieprasījuma samazināšanās vai robežu aizvēršanas dēļ. “Lauki ir jākopj un lopi jābaro neatkarīgi no tā, ir vai nav krīze. Pārtika cilvēkiem vienmēr būs vajadzīga. Turklāt robežu slēgšanas un piesardzības dēļ šogad ievērojami pieaugusi interese par atpūtas iespējām laukos, un Riebiņu novadā tādas ir,” teic J. Leicis. Pēc viņa prognozēm, bezdarba rādītāji nākamajos mēnešos Riebiņu novadā varētu pieaugt, jo būs beidzies sezonas darbs un būvniecība. “Šāda tendence ir katru gadu, un tas nav saistīts ar krīzi,” skaidroja J. Leicis.

Reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars gada laikā samazinājies arī Viļānu novadā (no 18,7% uz 17,1%). Viļānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Upeniece Neatkarīgajai gan uzsver, ka tieši Covid-19 laikā (no 2020. gada marta līdz augustam) bezdarba līmenis pieaudzis arī Viļānu novadā (no 16,1 līdz 17,1%). Samazinājums bijis pirms krīzes (no 18,7% pērn septembrī līdz 16,1% martā). Kā iemeslus šai tendencei viņa min faktu, ka iedzīvotāji bija atbraukuši no ārzemēm, reģistrējās kā bezdarbnieki, tad atkal aizbrauca uz ārzemēm; daļa ilgstošo bezdarbnieku pārkāpumu dēļ zaudēja statusu uz 3 mēnešiem, turklāt, darbiniekiem aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, rodas jaunas darba vietas. “Tāpat regulāri tiek sludinātas vakances veikalos, uzņēmumā SIA “Norsk Resource” un ceļu būvē, jo apkārtnē notiek daudz būvdarbu uz ceļiem,” skaidroja S. Upeniece.

Centrālas statistikas pārvaldes aprēķini liecina, ka zemākais nodarbinātības rādītājs ir Latgalē, kur tikai 56% iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir nodarbināti. Rīga un Pierīga ir reģioni, kas izceļas arī ar augstākajiem nodarbinātības rādītājiem ‒ attiecīgi 70% un 69% iedzīvotāju 15‒74 gadu vecumā ir nodarbināti. Lai arī Latgalē ir augstākais bezdarba līmenis, tomēr tur ir viens no zemākajiem ilgstošā bezdarba rādītājiem. Visvairāk ilgstošo bezdarbnieku ir Vidzemē. Kurzemnieki izceļas ar ārvalstīs nodarbināto skaitu ‒ 5% iedzīvotāju darbavieta nebija Latvijā, kas ir augstākais rādītājs starp reģioniem.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais