Ekonomika

Viena no mūsu valsts lielākajām vērtībām neapšaubāmi ir meži, kas ļauj mūs pieskaitīt vienai no pasaules zaļākajām valstīm. “Latvijas valsts meži” (LVM) ir lielākais mežu apsaimniekošanas uzņēmums valstī, kura pārziņā ir valstij piederošie meži, kas ir apmēram puse no kopējām mežu platībām Latvijā.

Kopš 7. oktobra Latvijā darbojas 15 “Lidl” veikali, pie kuriem joprojām stāv pircēju rindas. Tās veidojas daļēji epidemioloģiskās drošības prasību dēļ, kas šobrīd veikalos liek ierobežot pircēju skaitu, gan arī pircēju intereses dēļ, kāda ir parasti, atveroties jaunam veikalu tīklam. “Lidl Latvija” ir iecerējis atvērt vēl vairākus jaunus veikalus. Daži no tiem jau ir pilnībā gatavi, bet citu būvēšana vēl nav sākta.

Līdz ar izmaiņām rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, no 15. novembra stājas spēkā arī jaunas prasības tirgotājiem. Tās paredz, ka līdz 11. janvārim ir aizliegti Ziemassvētku tirdziņi un gadatirgi.

No pirmdienas, 15. novembra, arī daļai pārtikas veikalu nāksies strādāt zaļajā režīmā, tas ir, ielaist veikala telpās tikai tos pircējus, kuri var uzrādīt Covid-19 sertifikātu. To paredz valdības pieņemtais regulējums par dzīvi Latvijā pēc "lokdauna" beigām.

Gaidāmā ziema nāk ar krietni augstākām pārtikas, medikamentu, degvielas un enerģijas cenām nekā pirms gada. “Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam,“ prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pandēmijas dēļ daļa uzņēmumu strauji ieviesa modernos informācijas tehnoloģijas rīkus. Speciālisti lēš, ka Baltija, tajā skaitā Latvija, gada laikā sasniegusi tādu e-komercijas līmeni, kādu bez Covid-19 apkarošanas radītajām neērtībām valstis būtu sasniegušas vien 2026. gadā.

Latvijas lielo ostu iespējamā nākotne ir valsts kapitālsabiedrības tādā nozīmē, kādā šobrīd pastāv “airBaltic” vai “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ar “Pasažieru vilcienu”– pastāv tāpēc, ka valsts nemitīgi iegulda tur savu kapitālu (nodokļu maksātāju naudu).

2021. gads ir trešais pēc kārtas, kad Latvijas jūras ostās pārkrauto kravu daudzums samazinās attiecībā pret iepriekšējo gadu.

Kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā visā pasaulē, tostarp Latvijā, dezinformācija ir kļuvusi par būtisku izaicinājumu cīņā ar Covid-19. Reaģējot uz maldinošas informācijas izplatīšanos, Kembridžas universitāte ir izstrādājusi tiešsaistes spēli "Go Viral!", kuras mērķis ir veicināt spēles spēlētāju un visas sabiedrības izturētspēju pret dezinformāciju un maldinošu informāciju. Spēle ir pieejama arī latviešu valodā.

Godinot Jāni Poruku 150 gadu jubilejā, radīts pirmais latviešu literatūrai veltītais virtuālais asistents. Kopā ar Cibiņu ikviens interneta lietotājs var ne tikai apgūt un pārbaudīt zināšanas par stāstu “Kauja pie Knipskas”, bet arī aprunāties un izteikt savu viedokli.

Digitālās prasmes vairs nav nepieciešamas tikai noteiktām nozarēm. Tās ir ienākušas ikdienas dzīvē kā obligāts priekšnosacījums, lai atrastu darbu, veidotu karjeru. Pētījumi liecina, ka arī pacienti priekšroku dod tādām medicīnas iestādēm, kuru rīcībā ir modernas iekārtas un speciālisti, kuri tās prot izmantot.

Covid-19 pandēmija ir būtiski iespaidojusi gandrīz visas biznesa jomas – lai nodrošinātu biznesa nepārtrauktību, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nācās mācīties izmantot pat mājražotājiem, skaistumkopšanas saloniem un citiem uzņēmējiem, kuri līdz pandēmijai pat nevarēja iedomāties, ka IKT būs vienīgā iespēja turpināt darbu.

E-vides iespējas pēdējo gadu laikā būtiski paplašinājušās. Lai gan daļa e-vides attīstības nopelnu tiešām ir pandēmijai, nenoliedzami visas puses – gan komersanti, gan viņu klienti – ir apzinājuši tās priekšrocības, ko paver iespēja noslēgt darījumus, neizejot no mājas. Piemēram, iesniegumi, līgumi, visdažādākā oficiālā saziņa digitālajā vidē var notikt ātrāk un ērtāk, tāpēc reti kurš vairs “raujas” viena paraksta dēļ apmeklēt kādu iestādi vai organizāciju.

Virtuālais asistents vai klientu apkalpošanas speciālists? Svarīgākā ir  problēmjautājumu risināšanas kvalitāte, ne tas, vai atbildes sniedz robots vai reāls cilvēks. Tomēr ir būtiski zināt, ko ņemt vērā, lai “saruna ar robotu” būtu izdevusies, īpaši, ja komunikācijas tēma skar finanšu informāciju, kurai nekādā gadījumā nebūtu jānonāk pie trešajām pusēm.

2021. gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas padomē pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā, arī Latvijā, parādīsies trešais naudas veids – digitālais eiro, 2021. gada septembra pētījumā “Maksājumu radars” skaidro Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

Finanšu ministra Jāņa Reira īsais, bet zīmīgais gājiens no ministrijas uz Saeimu neizprovocēja protestus, kas mudinātu valdību pārskatīt nākamā gada budžeta projektu.

Lai gan salīdzināmās mērvienībās – procentos pret IKP – Latvijas valsts parāds izskatās piecreiz mazāks nekā Japānai, panesams tas piecreiz grūtāk. Atšķirībā no aritmētikas, ekonomika pieļauj izteiksmi 50>266.

Patēriņa cenas šogad septembrī, salīdzinot ar 2020. gada septembri, palielinājušās par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti ir vienisprātis, inflācija tik ātri nerimsies, kas nozīmē, ka par dzīvi Latvijā būs jāmaksā arvien dārgāk.

“Inflācija mazliet lielāka, bet runa ir par procenta desmitdaļām,” reizes desmit atkārtoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, demonstrējot savu lojalitāti Latvijas valdībai un Eiropas Centrālās bankas vadībai.

Atbild "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta menedžeris Ingars Rudzītis:

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums elektrības cenā ir priekšvēstnesis elektrības, pārtikas un vēl citu preču cenu pieaugumam, kas kopumā patērētājiem izmaksās daudz vairāk par OIK. 

No pagājušās nedēļas Lietuvā ieviestie ierobežojumi, kas liedz brīvu pieeju pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem iedzīvotājiem bez sertifikātiem, to skaitā pieļaujot iepirkšanos tikai pavisam nelielos primārās nepieciešamības preču veikalos ar ieeju no āra un tirdzniecības platību līdz 1500 kvadrātmetriem, radījuši neapmierinātību, preču iztrūkumu un konfliktus ar policijas iesaisti.