Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs “Neatkarīgās” lasītājiem atklāj vēl vienu stāstu par nejēdzībām VID un tās ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes darba metodēm.
2020. gada 17. augustā Valsts ieņēmuma ieņēmumu dienesta vadība izmeklētāju I. Štālbergu paaugstināja amatā par VID Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Pēc diviem gadiem, gada 23. augustā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), balstoties uz aizdomām par krimināllietas safabricēšanu un mēģinājumu no kokrūpnieka, “Stiga RM” īpašnieka Andra Ramoliņa izspiest 100 000 eiro kukuli, aizturēja trīs VID darbiniekus. Viens no viņiem tika atbrīvots, taču I. Štālbergs un nesen ar skandalozām atklāsmēm piesātinātu interviju laikrakstam “Diena” sniegusī VID izmeklētāja Inita Lūre gandrīz četrus mēnešus tika turēti apcietinājumā. Neskatoties uz skaļiem paziņojumiem gan no KNAB, gan VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes puses par lietas nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai, attiecībā pret I. Štālbergu nav mainīts lēmums par aizdomās turēto vai uzrādīta apsūdzība.
I. Štālbergs intervijā “Neatkarīgajai” atklāj, ka, neraugoties uz VID piedzīvotajiem un novērotājiem pretlikumīgajiem procesiem, viņš joprojām tic tiesiskumam un tam, ka atklātībā nonāks visas ziņas par VID vadības negodīgo rīcību. Tāpat viņš tic, ka tiesiskums ņems virsroku. Pirms tam I. Lūre publiski apstiprināja iepriekš izskanējušās runas, ka VID darbojas “pasūtījumu galds”, kur var sarunāt krimināllietas vai auditu pret kādu sev nevēlamu personu un tās apturēt un izbeigt pret vēlamām personām. Savukārt bijusī VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītāja Gita Plaude intervijā “Neatkarīgajai” apliecināja, ka atteikusies pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus.
Kādēļ piekritāt tikties un runāt ar “Neatkarīgo”?
Pacietības mērs ir pilns. Tikšanās iemesls ir manis novērotā valsts augstāko amatpersonu attieksme un viņu rīcība, kura robežojas ar likumpārkāpumu. Tas, kas šobrīd notiek saistībā ar VID, nav nedz godīgi, nedz taisnīgi, nedz arī valstiski pieņemami. Vienmēr esmu paļāvies uz tiesiskumu un joprojām ticu, ka Latvijā likumi tiek ievēroti. Tomēr izskatās, ka kādu politiski ekonomisko un, iespējams, arī noziedzīgo grupu intereses stāv augstāk pār šo tiesiskumu. No augstāko amatpersonu puses notikumi saistībā ar VID tiek pasniegti vienpusēji, šīm amatpersonām izdevīgā gaismā. Viņi pat nemana, ka no viņu stāstītā lien ārā āža kāja. Iedziļinoties viņu teiktajā, saskatāmas daudzas nesakritības, klaji apmelojumi un faktu interpretācija. Viss tiek pasniegts tādā gaismā, kā tas būtu izdevīgs viņiem. Vairs jau nav runa par nevainīguma prezumpciju, bet gan par rīcību, kura liecina par mēģinājumiem slēpt savus likuma pārkāpumus. Iet runa par tiesiskumu VID, par iespējamās korupcijas gadījumiem, par darbinieku ietekmēšanu. Vairāki darbinieki jau ir snieguši ziņas par iespējamām nelikumībām šajā iestādē. Tās būtu jāpārbauda kriminālprocesa ietvaros, vai, kā minimums, jāveic resoriskā pārbaude. VID amatpersonu paustais plašsaziņas līdzekļos tiek noklusēts. Gluži otrādi, viņu teiktais tiek pasniegts kā nepatiesība, jo, lūk, šīs ziņas sniegušas apšaubāmas bijušās VID amatpersonas. Uzsveru, vienmēr tiek piebilsts - apšaubāmas personas. Vienmēr tiek lietoti skaļi vārdi, ka likumpārkāpumus VID izdarījuši grupējumi. Vienmēr masu mediji tiek pretstatīti pret izmeklējošo iestādi un tās darbiniekiem. Masu medijs var interpretēt faktus dažādā gaismā, bet izmeklējošās iestādes darbiniekam ir uzlikts pienākums neizpaust valsts noslēpumu, precīzāk, izmeklēšanas noslēpumu. Mēs zinām daudz. Esam izpētījuši pietiekami daudz. Taču, ņemot vērā šīs ar likumu noteiktās prasības, mēs iegūto informāciju nedrīkstam izpaust. Pienāks laiks, un viss saliksies pa plauktiņiem. Man nav pieņemami, ka augsta ranga valsts amatpersonas klaji melo.
Varat nosaukt šīs melojošās amatpersonas vārdos, uzvārdos?
Vairākas no tām pieminētās gan laikrakstā “Diena” publicētajā izmeklētājas Initas Lūres intervijā, gan “Neatkarīgajā” publicētā Gitas Plaudes intervijā. Man nav saprotams un, pats galvenais, nav pieņemama šī pēkšņā amnēzija par notikušajām nejēdzībām VID no (VID ģenerāldirektores) Ievas Jaunzemes puses.
Amnēzija par “pasūtījuma pasūtījumu galdu” VID?
Tajā skaitā amnēzija par pasūtījumu galdu viņas vadītajā iestādē un citām lietām, kas notikušas laikā, kad Ieva Jaunzeme vada VID.
Bet viņa šo iestādi vada kopš 2019. gada?
Tieši tā. Es neko neteiktu, ja viņa iestādes vadību būtu tikko pārņēmusi. Tad viņa to varētu nezināt. Bet no 2019. gada viņa vada VID, kurš strādā pēc viņas vīzijas, pēc viņas izstrādātas stratēģijas. Es šajā dienestā strādāju no 2018. gada augusta. Sākumā par izmeklētāju. 2019. gadā kļuvu par vecāko izmeklētāju. Par nodaļas vadītāju kļuvu 2020. gada augustā. Nav pieņemami, ka no VID vadītāja puses šī nodaļa tiek diskreditēta. Šīs nodaļas lietvedībā bija plaši, apjomīgi, plašu rezonansi sabiedrībā ieguvuši kriminālprocesi. Tajos bija skartas ļoti lielas politiski ekonomisko grupējumu intereses.
Varat nosaukt šos kriminālprocesus?
Tos vārdos nevēlos saukt, taču tie ir plaši aprakstīti. Arī, piemēram, Lato Lapsas krimināllieta atradās manis vadītās nodaļas izmeklēšanā.
Kurš lika šo krimināllietu uzsākt un izmeklēt? Kā process uzsākās?
Kā jau Lūres kundze publiski ir pieminējusi, es kā nodaļas vadītājs ļoti bieži no augstāk stāvošo amatpersonu puses tiku apiets un šie norādījumi pa tiešo tika nodoti tieši zemāk stāvošajiem. Daudzas lietas uzzināju jau pēc faktiski notikušā vai tad, kad par augstākstāvošo amatpersonu dotajiem norādījumiem mani informēja nodaļas darbinieki.
Tieši par kriminālprocesa uzsākšanu augstāk stāvošas personas deva norādes jūsu nodaļas izmeklētājiem, jūsu padotajiem?
Es sarunās, kuras Lūres kundze atspoguļoja savā intervijā, nepiedalījos. Taču varu apliecināt, ka tieši tāda saruna, par kuru viņa stāsta, ir bijusi. No augstākstāvošo amatpersonu puses, no Jaunzemes puses tika likts rīkot kopējas sapulces un tur atskaitīties par konkrētām krimināllietām. Šādas darbības Kriminālprocesa likums neparedz.
Vai tad VID izmeklētājs, procesa virzītājs savos lēmumos nav patstāvīgs? Vismaz tā paredz likums.
Tieši tā. Kriminālprocesa likums nosaka, ka procesa virzītājs darbojas patstāvīgi un norādījumus par procesuāliem lēmumiem var dot tikai uzraugošās personas. Nekur neesmu redzējis, ka kriminālprocesā norādījumus var dot iestādes vadītājs. Ļoti bieži tika sasauktas šādas sapulces. Šāda prakse VID ir kļuvusi par normu.
Sapulcēs izmeklētājs tika pazemots un no vadības tika dotas norādes, kā šī vai cita krimināllieta ir jāizmeklē?
Sapulču formāti bija dažādi. Tajās vairāk prasīja stāstīt visiem dzirdot, kas ir izdarīts konkrētajā lietā. Interesanti, kādēļ visiem ir tagad iestājusies amnēzija saistībā ar to pašu sapulcēs pārrunāto Lato Lapsas lietu? Tā bija viena no tām lietām, par kuru bija ļoti liela interese tieši no augstāko amatpersonu puses.
Kā šī interese izpaudās? Vai tādējādi, lai tiktu forsēta virzība lietas izmeklēšanā?
Lika ļoti bieži atskaitīties, arī gatavot prezentācijas par paveikto. Augstākajā līmenī (kur piedalās arī VID ģenerāldirektore) saistībā ar šo lietu šādas tikšanās bija vismaz trīs.
Kurš šajās sanāksmēs piedalījās? Ģenerāldirektore, viņas vietnieki, vēl kādas amatpersonas?
Jau teicu par šo amnēziju par prokuratūras apmeklējumu.
Pie ģenerālprokurora Jura Stukāna gājāt līdzi?
Man kā tiešajam vadītājam tur vajadzēja būt. Vairākas reizes tiku apiets un manas līdzdalības šajās tikšanās reizēs nebija, izņemot pēdējo reizi 2022. gada sākumā, kad notika tikšanās, kurā piedalījās Stukāna kungs, Nodokļu un muitas policijas vadība, kā arī pārstāvji no prokuratūras. Attiecībā uz iepriekšējām tikšanās reizēm, par ko tiku informēts pēc to norises vai īsi pirms, varu apliecināt, ka manis vadītās nodaļas darbiniece izmeklētāja Inita Lūre mani informēja par to, ka notiek šādas tikšanās, un, ka viņai ir likts uz tām doties un atskaitīties, tādēļ mani kā tiešo vadītāju viņa informēja par savu prombūtni. Pēc atgriešanās no šīm sapulcēm viņa informēja mani par to, ka tur piedalījusies un kādi jautājumi saistībā ar kriminālprocesa izmeklēšanu tikuši apspriesti. Arī atskaitīties pie VID vadības par šo lietu izmeklētāja tika izsaukta, apejot mani kā vadītāju. Tādēļ ir ļoti interesanti, kāpēc visiem lielajiem vadītājiem pēkšņi iestājusies amnēzija, jo tajās tikšanās piedalījās gan Ieva Jaunzeme, gan Nodokļu un muitas policijas vadība, kā arī prokuratūras pārstāvji, tai tajā skaitā ģenerālprokurors Stukāna kungs. Norādu arī to, ka sapulces notika ne tikai Ģenerālprokuratūrā, bet arī tika rīkotas VID telpās ar pieaicinātiem pārstāvjiem no Ģenerālprokuratūras, tādēļ vēl jo vairāk nav pieņemama šāda veida rīcība no augstāko amatpersonu puses, kad pēkšņi ir aizmirsts par to, nerunājot jau par Ievas Jaunzemes noliegumiem.
Vadībai bija ļoti liela interese par to, kā notiek šajā lietā procesuālās darbības, un bija īpaša interese par izņemtajiem datu nesējiem un tajos esošo informāciju. Kratīšanās itin bieži tiek izņemti datu nesēji, un tas nav nekas ārkārtējs. Tas parasti lielu interesi vadībai neraisa. Interesi par informāciju datu nesējos vadībai raisīja tieši šajā šī Lato Lapsas lietālieta. Manas nodaļas lietvedībā atradās aptuveni divi simti lietu.
Kura lieta vēl no šīm divsimt raisīja padziļinātu VID vadības interesi VID vadībai?
Šobrīd dažādu apstākļu dēļ es to nevaru atklāt. Varu pateikt, ka liela interese bija par lietu, kurā iesaistītas augsta ranga amatpersonas. Manas nodaļas lietvedībā atradās lieta, kurā bija aizdomas par augsta ranga amatpersonu iesaisti korupcijā. Tā kriminālprocesa ietvaros bija jāpārbauda. Par šo lietu tika informētas arī citas tiesībsargājošās iestādes.
Kuras? Valsts drošības dienests?
Jā.
Nekādas reakcijas?
Nevaru komentēt citas iestādes darbu. Viņi tika informēti. Es vienmēr esmu paļāvies uz tiesiskumu. Bet šobrīd ir sasniegts tāds līmenis, pie kura jūtams, ka tiesiskuma vairs nav. Uzticības kredīts VID vadītājai ir izsīcis. Nekas nenotiek. Vara tiek izmantota ne tiem mērķiem, tā tiek izmantota ne sabiedrības labā. Galvenais sarūgtinājums, ka, izskatās, visiem tas šķiet pieņemami.
Arī ģenerālprokuroram?
Tajā skaitā. Par ko mēs šeit vispār varam runāt, ja amatpersonai Ievai Jaunzemei divas reizes dots negatīvs novērtējums. Paraugieties uz to, cik daudz vadošo VID darbinieku ir aizgājuši prom. Tiek ražots process pēc procesa, vairota birokrātija, lai attaisnotu savu eksistenci. No tā sabiedrībai nav nekāda labuma. Un tās visas ir šīs ģenerāldirektores ieviestās vīzijas un stratēģijas. Šīs personas vadīšanas laikā nodarīti zaudējumi iestādei un valsts interesēm. Galvenais zaudējums - no VID aizgājušie darbinieki. Šādus profesionāļus ir grūti izaudzināt. Visas šīs nejēdzības notiek tādēļ, ka kaut ko darām darīšanas pēc, un, iespējams, arī tādēļ, ka vara tiek izmantota politiski ekonomisko grupējumu interesēs.
Par grupējumiem, - tas ikdienas darbā bija jūtams?
Bija jūtams vadības spiediens saistībā ar atsevišķām lietām. Bija arī apvainojumi.
Kā tie izpaudās - piezīmēs, pazemojumos?
Arī piezīmēs. VID Iekšējās drošības pārvalde ir uztaisīta kā darbinieku iebiedētājs, kā vagars un svira kādu procesu ietekmēšanai. Diemžēl mani saista izmeklēšanas noslēpums. Citādi varētu daudz ko pastāstīt un tad gan sabiedrība uz to visu paraudzītos daudz savādāk. Šobrīd no VID vadības puses viss tiek pasniegts vienpusēji VID vadībai izdevīgā gaismā, lai tikai varētu attaisnot savas veiktās nekorektās darbības. Piemēram, šobrīd trauksmes cēlāji un viņu sniegtā informācija tiek noniecināta, nevis pārbaudīta likumā noteiktā kārtībā. Rodas jautājums, kādēļ tā notiek? Ja man nebūtu saistošs izmeklēšanas noslēpums, es sniegtu precīzu atbildi. Personas cenšas piesegt savas darbības, lai tikai nezaudētu savu ietekmi un pozīciju.
Nezaudētu varu pār struktūru?
Varu pār struktūru un līdz ar to pār politiski ekonomisku ieroci.
Ierocis ir iespēja pret kādu kriminālprocesu uzsākt un pret kādu, gluži otrādi, izbeigt?
Neizslēdzu, ka tieši tā. Ir tā, ka šobrīd visu uzrauga Iekšējās drošības pārvalde. Jautājums, kurš uzrauga viņus?
Atbilde: atbilstoši VID struktūrai - ģenerāldirektore.
Tad ir jautājums, kādēļ ģenerāldirektore tik ļoti slavē šo pārvaldi. Daudzi un dažādi apstākļi liek aizdomāties par VID Iekšējās drošības pārvaldes darba metodēm un veidiem, kā arī par gaisotni VID kopumā.
Vai runām, ka VID iekšienē notiek darbinieku izdzīšana, pazemošana, pret viņiem tiek piemērot mobings, bosings utt., ir pamats?
Tā tur notiek. To es varu apstiprināt. Jā. Cilvēku resurss iestādē ir ierobežots, un vienlaikus ir milzīgs lietu apjoms. VID vadība nāk ar uzstādījumiem par noteiktiem termiņiem, arī ir uzstādījumi, piemēram, no Stukāna kunga. Viņa uzstādītie termiņi tiek pielīdzināti Dieva tā kunga teiktajam. Pēdējā sēdē, kurā es piedalījos, Stukāns bija nosaucis konkrētu termiņu, līdz kuram Lato Lapsas lietā jāuzsāk kriminālvajāšana.
Stukāns pats noteicis termiņu kriminālvajāšanai, taču vairs neatminas, kur ar ko ticies šī lietas sakarā?
Studējot Policijas akadēmijā, vēlējos līdzināties pieredzes bagātajiem tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, kuri, manuprāt, tolaik iemiesoja sevī taisnīgumu un džentlmenisko “vīrs un vārds” principu. Tagadējie vadītāji, uzņemieties taču atbildību un esiet godīgi! Es saprotu, ka ir bailes no atbildības un bailes zaudēt ietekmi, bet tomēr, lūdzu, uzņemieties atbildību un godīgi pasakiet: - jā, bija tā tikšanās pie ģenerālprokurora saistībā ar Lato Lapsas lietu. Stukāna kungs iziet no situācijas, sakot, ka neatceras. Nu labi, bet zemāka ranga amatpersonas taču atsaucās uz Stukāna kungu, norādot, kurā datumā lieta jānodod kriminālvajāšanas uzsākšanai. Stukāna kunga kalendārā uz galda ir šis datums ierakstīts. Konkrēts datums tika nosaukts pēdējā tikšanās reizē Ģenerālprokuratūrā. Tad jautājums, kas tas par kalendāru Stukāna kungam ir bijis uz galda - vecais kalendārs vai baznīcas kalendārs? Tieši manis vadītajās lietās, ne Lato Lapsas lietā, bet citās, tika nevis vienkārši sasaukta sapulce, bet gan taisīta cirka izrāde, kurā piedalījās gan Stukāna kungs, gan Ieva Jaunzeme, Iekšējās drošības pārvaldes vadība, gan prokurori. Pilna zāle bija ar cilvēkiem, un man tur lieta bija jāprezentē.
Un tad visai zālei jums bija jāprezentē ievākto pierādījumu kopums?
Dažādas lietas. Var teikt arī tā, ka pierādījumu kopums, izņemtie priekšmeti utt.
Visa zāle uzzināja, kādi pierādījumi lietā iegūti?
Jā. Uzzināja arī, kāds ir bijis noziedzīgā noradījuma nodarījuma veids un gūtie panākumi izmeklēšanā. Protams, ka šāda veida prezentācijas ļoti traucē izmeklēšanai. Ir taču izmeklēšanas noslēpums. Materiāli glabājas seifā. Par šo materiālu glabāšanu atbild procesa virzītājs, izmeklētājs. Šobrīd situācija ir tāda, ka mēs nezinām, kur nonāk izmeklēšanā iegūtā informācija. Īpaši pēc e-lietas ieviešanas, kas tika darīts lielā steigā, daudz nedomājot par informācijas aprites drošību, sistēmu saderību un līdzīgām lietām. Tagad visu elektronisko dokumentu apriti var kontrolēt Iekšējās drošības pārvalde vai personas, kurām ir piekļuve IT infrastruktūrai. Līdz ar to runāt par izmeklēšanas noslēpumu vairs nav jēgas. Viena no svarīgākajām valsts struktūrām VID nodota neprasmīgās vadības rokās. Iestāde faktiski jau četrus gadus degradējas.
