Čakšas ministrija perina plānus attīrīt Latvijas laukus no skolām

© Depositphotos.com/Neatkarīgā

Ja tiks pieņemts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunais piedāvājums skolu tīkla "sakārtošanai", Latvijas iedzīvotāji pēc divarpus mēnešiem attapsies baisā realitātē – laukos tiks slēgtas skolas, ģimenēm nāksies pārcelties uz lielpilsētām vai doties uz ārzemēm – šie un citi secinājumi rodas, iepazīstoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) prezentāciju – interaktīvo karti par paredzamo skolu tīklu, pedagogu un skolēnu skaitu.

Ko vēlas panākt IZM?

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējums atspoguļots prezentācijā "Ilgtspējīgs un efektīvs skolu tīkls", un uzrakstīts ministres Andas Čakšas vārds. Kā jaunievedumu mērķis minēta "kvalitatīva izglītība katram Latvijas bērnam par saprātīgu samaksu", bet kā apakšvirsraksts - ierēdņu stila "pērle": "Bērncentrēta un cilvēkresursu efektīva pārvaldība."

IZM rosina valstij pārņemt skolu kartēšanas funkcijas, lai centralizēti pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.-12. klašu posmā. Pašvaldības varētu lemt tikai par 1.-6. klašu posmu. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par visu skolu tīklu, savukārt pedagogu atalgojumu pamatā piešķir valsts.

Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.

Pozitīvi ir tas, ka 1.-6. klašu posmā, nodrošinot pieejamību, pašvaldības pašas autonomi varēs noteikt skolēnu skaitu 1.-3. un 4.-6. klašu grupās, nav noteikts maksimālais attālums starp skolām (20-25 km). Ceļā pavadītais laiks - ne ilgāks par 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu.

Sarežģītāka situācija ir ar vidusskolām - tām būs jāievēro visi kritēriji. Attālums no dzīvesvietas līdz skolai ne vairāk kā ~25 km. Attālums starp skolām ne vairāk kā 50 km. 7.-9. un 10.-12. klašu grupās minimālā skolēnu skaita kritēriji ir saistoši visām pašvaldībām.

Minimālajam skolēnu skaitam pierobežas un citās zema blīvuma pašvaldībās 7.-9. klašu grupā būs jābūt 30, bet 10.-12. klašu grupā - 60. Ārpus administratīvajiem centriem u.c. pašvaldībās abās klašu grupās minimālais skolēnu skaits noteikts 60, bet valstspilsētās un administratīvajos centros - 120.

Vērtējot pedagogu profesionālo kapacitāti, tiek analizēts pilnas slodzes pedagogu īpatsvars vienā skolā. Mērķis - vismaz 80% pilnas slodzes vispārējās izglītības pedagogu skolā, neiekļaujot administrāciju un atbalsta personālu.

Pašvaldības iedalītas pēc skolēnu blīvuma - pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības jeb līdz vienam skolēnam uz kvadrātkilometru; ārpus administratīvajiem centriem u.c. pašvaldības jeb 1-5 skolēni uz kvadrātkilometru; valstspilsētas un administratīvie centri jeb pieci un vairāk skolēnu uz kvadrātkilometru.

Ārpus administratīvajiem centriem u.c. pašvaldības iekļauj piecas pašvaldības, kurām nav administratīvie centri (Augšdaugavas, Rēzeknes, Jelgavas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadi). Tiek norādīts, ka IZM respektē valstspilsētu atšķirības (Jēkabpils, Valmiera un Ogre).

IZM lēš, ka, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.-12. klašu izglītības posmā varētu zaudēt aptuveni 100 skolu. Savukārt uz 20 izglītības iestādēm attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ izstrādātie kritēriji neattiektos, un tās iekļautas izņēmumu sarakstā.

Uz IZM izstrādātajiem kritērijiem tikšot balstīts finansēšanas modelis, kas saistīts ar programmu finansējumu, pie kura izstrādes šobrīd strādā ministrija. IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Tomēr šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmē apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.

Skolas un laukus gaida drūma nākotne

LPS uzsver, lai gan demogrāfija ir nepielūdzama, nepieciešams detalizēti pārrunāt visus neskaidros jautājumus.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis akcentēja vairākas neskaidrības - kas notiks ar skolās veiktajiem ieguldījumiem un saistībām, ko tādēļ uzņēmušās pašvaldības, ja skolas tiks slēgtas; kas notiks ar mūzikas un mākslas skolām un interešu izglītību; kas ir skolu dienesta viesnīcu piepildījumu (Rīgā to trūkst), un, ja bērniem no 7. klases būs jādzīvo internātā, vai vecāki viņus laidīs un ģimenēm tas būs pa spēkam finansiāli; kāds ir ceļu un skolēnu autobusu stāvoklis pašvaldībās utt. Turklāt Latvijā iedzīvotāju blīvums ir četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, atgādināja priekšsēdis.

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure piebilst, ka daudzus cilvēkus interesē izglītības kvalitāte, jo liela skola automātiski nenozīmē labu skolu, vai skolā ir aprīkotas laboratorijas, vai ir pieejams transports un cik ilgā laikā var nokļūt līdz skolai, kāda ir ceļu kvalitāte, vai nepazemināsies dzīves kvalitāte kopumā un kā tas ietekmēs citu izglītības iestāžu kapacitāti.

Tāpat ir jābūt skaidrai izpratnei par iekļaujošo izglītību un cik atbalsta personu ir nepieciešams, lai to nodrošinātu. Turklāt šogad septembrī stāsies spēkā arī jaunās higiēnas prasības, kad vienam bērnam klasē jāparedz divi kvadrātmetri, atgādina I. Dundure.

I. Dundure norādīja, ka laikā no 1998./1999. mācību gada līdz 2021./2022. mācību gadam Latvijā slēgta 401 izglītības iestāde. Tostarp no 2016./2017. mācību gada līdz 2022./2023. mācību gadam slēgtas 165 skolas, bet 77 pazemināta izglītības pakāpe.

No vidusskolām IZM piedāvātajiem kritērijiem atbilst 136, bet 68 neatbilst. Desmit vidusskolām nav atvērta 10. klase. Tomēr šķiet, ka vislabāk nākotnē gaidāmo situāciju raksturo IZM prezentācijā iekļautā karte ar nosaukumu "Ģimnāziju un vidusskolu tīkla pārklājums 50 km rādiusā".

Minimālā skolēnu skaita kritērijus I. Dundure nosauca par neizpildāmiem, turklāt valstspilsētas un administratīvie centri IZM piedāvājumā salikti kopā ar Pierīgu, kurai ir pavisam citas problēmas - Mārupe, Salaspils un Ādaži nevar uzņemt savus bērnus, jo skolās trūkst vietas.

Savukārt par bērnu skaitu administratīvajos centros un izņēmumu sarakstu I. Dundure pauda šādu viedokli: "Ja novadu centros noteiktais minimālais bērnu skaits būtu 90, tad izņēmumu nebūtu, un izņēmumi nozīmē nestabilitāti."

Tāpat pašvaldības uztrauc, ka to ilgstoši veiktais skolu tīkla plānošanas darbs var izrādīties veltīgs, ja iejaucas valsts un pieņem negatīvu lēmumu. Kā piemēru I. Dundure minēja Rēzeknes novadu, kas 15 gadus plānojis savu skolu tīklu, bet "no IZM kartes pazudušas visas Rēzeknes vidusskolas, palikusi tikai Malta". Tāpat, pēc viņas teiktā, Latgales attīstību noteikti neveicinās piecu vispārizglītojošo vidusskolu pazušana no kartes Krievijas pierobežā.

"Iesaku nelauzt sistēmu, bet izskatīt esošo normatīvo regulējumu, pieņemot centralizēto eksāmenu līmeni kā kritēriju vidusskolām, tad arī mainīsies situācija 7.-9. klašu līmenī. Tā būs loģiska, ne piespiedu optimizācija," saka I. Dundure, piebilstot, ka ir pret apvienotajām klasēm skolās, izņemot mākslu, mūziku un sportu.

LPS un IZM sarunas turpināsies

G. Kaminskis uzskata, ka darbs ir jāturpina, un aicina situāciju izvērtēt plānošanas reģionu attīstības padomēs, kurās piedalās pašvaldību vadītāji, lai iespējamo problemātiku skatītu reģionālā griezumā. Pēc tam pārrunas plānots turpināt ministriju līmenī, aicinot iesaistīties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un Labklājības ministriju.

LPS un IZM turpinās sadarbību par ilgtspējīga skolu tīkla izveidi. 2. jūnijā LPS un IZM ikgadējās sarunās ministrijas pārstāvji informēja par darba grupas "Par bērncentrēta un cilvēkresursu efektīva skolu tīkla izveidi" darba rezultātiem un turpmāko redzējumu.

Nākamā tikšanās paredzēta 16. jūnijā, kad izskatīs jautājumus par mācību līdzekļu pieejamību, pedagogu slodžu sabalansēšanu, piesaisti un motivācijas sistēmu, izglītības iestāžu digitalizāciju un citām lietām.

Jau iepriekš ziņots, ka pēc ilgām diskusijām valdība lēma uzdot IZM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm līdz 15. augustam izstrādāt informatīvo ziņojumu par skolu tīkla optimizāciju.

Ar LPS izveidoto interaktīvo skolu karti, kurā ietverts arī IZM piedāvājums, var iepazīties šeit.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Svarīgākais