Publiskots ziņojums "Īsumā par izglītību 2023" ("Education at a Glance 2023"). Atbilstoši šā gada ziņojuma tematiskajai ievirzei tajā uzsvērta profesionālā izglītība, vienlaikus sniedzot informāciju arī par citiem izglītības veidiem. Latvijai labi panākumi profesionālajā un augstākajā izglītībā, bet, neskatoties uz vairākkārtējiem paaugstinājumiem, joprojām zemas skolotāju algas.
Septembrī un augustā vairāki Latvijas skolu jaunieši guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskos konkursos un olimpiādēs, tādējādi ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī izcīnot tiesības mūsu valstij rīkot Eiropas jauno zinātnieku konkursu 2025. gadā, "Neatkarīgo" informēja Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Skolēni neizvēlas mācīties krievu valodu, viņiem to uzspiež – tāda ir situācija lielā daļā Latvijas skolu, ja runājam par neparasti lielo “mīlu” uz krievu valodu, kas it kā vērojama izglītības sistēmā: gandrīz pusē skolu – tās ir 320 mācību iestādes – kā otrā svešvaloda tiek apgūta tieši krievu valoda. Sabiedriskais medijs (LTV) apgalvo, ka tā ir ļoti populāra.
Ne tikai Latvijā skolas meklē veidus, kā iejaukties skolēnu paradumā – mobilo tālruņu lietošanā mācību stundās. “Pyhäselkä” skolā Joensū Somijā skolēni pirms mācību stundām savus tālruņus nodod glabāšanā. Piemēram, skolas vēstures skolotājs Mikko Kīski savāc skolēnu tālruņus un noliek tos uz sava galda. Ne visiem skolniekiem tas patīk, ziņo Somijas sabiedriskā televīzija YLE portālā “yle.fi”. Latvijā mobilo telefonu lietošana stundās salīdzinājumā ar citiem darāmajiem darbiem netiek uzskatīta par risināmo problēmu prioritāti.
Kamēr Latvijā skolēni vēl tikai uzsāk jauno mācību gadu, dažās valstīs mācības jau rit pilnā sparā. “Rus.nra.lv” nolēma noskaidrot, kā skolu mācību process ir organizēts pie mūsu kaimiņiem Ziemeļvalstīs. Mēs atradām ģimeni, kas nesen pārcēlusies no Latvijas uz Zviedriju, un lūdzām divu jaunāko klašu skolēnu māmiņu pastāstīt par gatavošanos skolai un pirmo mācību dienu pieredzi kādā Zviedrijas mazpilsētā.
Ogres Valsts ģimnāzijai jauna ēka un infrastruktūra. Ogre šogad ir vienīgā zināmā vieta Latvijā, kur ekspluatācijā tiek nodota jauna skola un netiek slēgtas esošās skolas. “Neatkarīgā” pārliecinājās, ka skola patiesi uzbūvēta atbilstoši mūsdienu vajadzībām un, cerams, spēs skolēnus iekārdināt gūt kvalitatīvu, konkurētspējīgu izglītību.
Visu cieņu un lielus panākumus pirmskolas, augstākās un vidējās profesionālās izglītības iestādēm, bet 2023./2024. mācību gada sākumu personificē 21 584 pirmklasnieki, kas šodien tiek gaidīti 635 vispārizglītojošajās skolās.
“Humanitāro profesiju pārstāvju pie mums saražots ļoti daudz, var pat teikt, ka ir divas zudušās paaudzes – ja viena paaudze ir divdesmit gadi. Savukārt inženiertehnisko un to atbalstošo profesiju pārstāvju mums ir absolūts iztrūkums,” sarunā ar “Neatkarīgo” pragmatiski spriež Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Par profesijas izvēli domāt nekad nav par vēlu, it sevišķi, ja tuvojas Zinību diena – 1. septembris.
Pirmā skolas diena jau gandrīz klāt, bērnu vecāki raugās savos ietaupījumos un ar bažām rēķina, vai pietiks naudas bērnu ikdienas, sporta un svētku apģērbiem, mācību piederumu iegādei. Vēl jo vairāk daudzus māc neziņa – trūkst informācijas no skolām, ko pirkt, bet ko nē. Tiesībsargam par to ir savs viedoklis. Tikmēr vecāki kā starp dzirnakmeņiem – klausīt skolu, tiesībsargu vai tomēr uzticēties savai izpratnei un intuīcijai.
Septembris jau gandrīz klāt, bet skolas visā Igaunijā joprojām aktīvi meklē skolotājus – trūkst aptuveni 150 skolotāju. Darba tirgū ir arvien mazāk šīs profesijas pārstāvju, problēmas risinājums var būt tāda personāla pagaidu pieņemšana darbā, kam nav nepieciešamā izglītības līmeņa, vēsta Igaunijas sabiedriskās televīzijas portāls “eer.ee”. Līdzīgi ir arī Latvijā, pat neraugoties uz to, ka pie mums darbojas skolotāju sagatavošanas programma.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopīgajā sēdē gan tagadējās, gan sagaidāmās koalīcijas partiju deputāti pateica daudzus skarbus vārdus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolu slēgšanas plānu un tikpat vienprātīgi izvairījās no jebkādas rīcības, ar kādu varētu šo plānu grozīt vai atcelt.
“Mazākumtautību skolu pedagogi nav gatavi pēc mēneša mācīt skolēnus tikai valsts valodā,” brīnumainu atklājumu pirms dažām dienām publiskoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Un kritiskākā situācija – kāds pārsteigums! – esot Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Par to, ka visām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā, runā jau gadiem. Bet viss paliek tikai runāšanā. Gan politiķu, gan pedagogu vidē.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais jaunais skolu finansēšanas modeļa projekts "Programma skolā" ir pamats diskusijai, būtiski pilnveidojams un uzlabojams, ieklausoties nozares profesionāļos, bet nav brīnumu atslēdziņa, kas kā ar burvja mājienu atrisinās visas problēmas Latvijas izglītības sistēmā, uzskata Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Ziņojuma projektā vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7. klases, bet tā vietā piedāvāts noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.–12. klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām. Pašvaldības pret kvantitatīvajiem kritērijiem iebilda, bet IZM to neņem vērā.
Daudzi devīto klašu skolēnu vecāki pēc eksāmeniem bija šokā. Jauniešiem, kuri pieteicās mācībām 10. klasē, Rīgas dome piemēroja stingrākus atlases kritērijus nekā Latvijā kopumā. Ne visi spēja stingrās prasības izpildīt.
Kādēļ nepieciešami zinātnieku kongresi un konferences, kādēļ nepieciešams ievirzīt Latvijas augstskolas pasaulē prestižāko augstskolu reitingu tabulās, ko nozīmē inovācijas un kā tās var veicināt lietpratīga pilnvērtīga izglītības sistēma – saruna ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru Dmitriju Stepanovu.
Neskatoties uz to, ka likums paredz: daļa mācību līdzekļu tiek dotēti, tiesībsargs saņem arvien jaunus signālus, ka skolas un bērnudārzi atgriežas pie vecās prakses vecākiem uzdot iegādāties lietas mācību vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka izglītības iestādes joprojām saņem valsts dotāciju mācību līdzekļu iegādei. Tomēr finansiālā situācija pašvaldībās un skolās atšķiroties. Tādēļ skolas pašas izvēloties, kādā apjomā veikt iepirkumus.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vakar sapulcējās “ar mērķi noskaidrot visus nezināmos, lai mums pašiem ir skaidrs un ir pārliecība” par, pieklājīgi sakot, “Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumu par skolu tīkla optimizāciju".
Pirms Jāņiem Latvijas izglītības sistēmā izveidojās paradoksāla situācija – tehnisku problēmu dēļ eksāmenu rezultāti nebija pieejami pirms 9. klases izlaiduma, un skolēni devās svinēt izlaidumu, nemaz nezinot, vai pamatizglītība iegūta. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Valsts izglītības satura centram (VISC) kopā ar iesaistītajiem tehnisko risinājumu partneriem "RIX Technologies" un "Corporate Systems" svētdienas vakarā situāciju esot izdevies atrisināt, un kopš pirmdienas rīta privātpersonas caur portālu “latvija.lv” varot ieiet un iepazīties ar eksāmenu rezultātiem.
Latvija var pārspēt Igauniju izglītības kvalitātes ziņā, savukārt skolu tīkls, kas pašlaik "izpeldējis" virspusē, ir tikai viens no elementiem, kas palīdz veidot "par saprātīgo samaksu" formātu, skolotājiem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)"Facebook" lapā translētajā sarunā ar pedagogiem.
Igaunija strikti nolēmusi izglītības sistēmā ieviest e-eksāmenu. E-eksāmenu projekta pirmā soļa īstenošanas termiņš ir 2025. gada pavasaris, paziņojusi Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija.
Politiķi valdībā un Saeimā cenšas palikt pārliecībā, ka ierēdņi un milzīgā izglītības sistēmā iesaistīto cilvēku masa spēs pašorganizēties un noorganizēt skolēniem un viņu ģimenēm 1. septembri neatkarīgi no tā, vai Latvijā 1. septembrī būs vai nebūs valdība un kas tajā brīdī sēdēs izglītības un zinātnes ministra krēslā.
