Izglītība

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Ziņojuma projektā vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7. klases, bet tā vietā piedāvāts noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.–12. klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām. Pašvaldības pret kvantitatīvajiem kritērijiem iebilda, bet IZM to neņem vērā.

Daudzi devīto klašu skolēnu vecāki pēc eksāmeniem bija šokā. Jauniešiem, kuri pieteicās mācībām 10. klasē, Rīgas dome piemēroja stingrākus atlases kritērijus nekā Latvijā kopumā. Ne visi spēja stingrās prasības izpildīt.

Kādēļ nepieciešami zinātnieku kongresi un konferences, kādēļ nepieciešams ievirzīt Latvijas augstskolas pasaulē prestižāko augstskolu reitingu tabulās, ko nozīmē inovācijas un kā tās var veicināt lietpratīga pilnvērtīga izglītības sistēma – saruna ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru Dmitriju Stepanovu.

Neskatoties uz to, ka likums paredz: daļa mācību līdzekļu tiek dotēti, tiesībsargs saņem arvien jaunus signālus, ka skolas un bērnudārzi atgriežas pie vecās prakses vecākiem uzdot iegādāties lietas mācību vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka izglītības iestādes joprojām saņem valsts dotāciju mācību līdzekļu iegādei. Tomēr finansiālā situācija pašvaldībās un skolās atšķiroties. Tādēļ skolas pašas izvēloties, kādā apjomā veikt iepirkumus.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vakar sapulcējās “ar mērķi noskaidrot visus nezināmos, lai mums pašiem ir skaidrs un ir pārliecība” par, pieklājīgi sakot, “Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumu par skolu tīkla optimizāciju".

Pirms Jāņiem Latvijas izglītības sistēmā izveidojās paradoksāla situācija – tehnisku problēmu dēļ eksāmenu rezultāti nebija pieejami pirms 9. klases izlaiduma, un skolēni devās svinēt izlaidumu, nemaz nezinot, vai pamatizglītība iegūta. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Valsts izglītības satura centram (VISC) kopā ar iesaistītajiem tehnisko risinājumu partneriem "RIX Technologies" un "Corporate Systems" svētdienas vakarā situāciju esot izdevies atrisināt, un kopš pirmdienas rīta privātpersonas caur portālu “latvija.lv” varot ieiet un iepazīties ar eksāmenu rezultātiem.

Latvija var pārspēt Igauniju izglītības kvalitātes ziņā, savukārt skolu tīkls, kas pašlaik "izpeldējis" virspusē, ir tikai viens no elementiem, kas palīdz veidot "par saprātīgo samaksu" formātu, skolotājiem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)"Facebook" lapā translētajā sarunā ar pedagogiem.

Igaunija strikti nolēmusi izglītības sistēmā ieviest e-eksāmenu. E-eksāmenu projekta pirmā soļa īstenošanas termiņš ir 2025. gada pavasaris, paziņojusi Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija.

Politiķi valdībā un Saeimā cenšas palikt pārliecībā, ka ierēdņi un milzīgā izglītības sistēmā iesaistīto cilvēku masa spēs pašorganizēties un noorganizēt skolēniem un viņu ģimenēm 1. septembri neatkarīgi no tā, vai Latvijā 1. septembrī būs vai nebūs valdība un kas tajā brīdī sēdēs izglītības un zinātnes ministra krēslā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā jaunajā skolu tīkla reformu plānā nav ņemti vērā un izanalizēti daudzi svarīgi aspekti. Plānots skolas būtiski attālināt no bērnu dzīvesvietām. Tas var izraisīt bēdīgas ekonomiskas un demogrāfiskas sekas. Izrādās, ka IZM to visu pati ciniski uzskata par kārtējo eksperimentu.

Ja tiks pieņemts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunais piedāvājums skolu tīkla "sakārtošanai", Latvijas iedzīvotāji pēc divarpus mēnešiem attapsies baisā realitātē – laukos tiks slēgtas skolas, ģimenēm nāksies pārcelties uz lielpilsētām vai doties uz ārzemēm – šie un citi secinājumi rodas, iepazīstoties ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) prezentāciju – interaktīvo karti par paredzamo skolu tīklu, pedagogu un skolēnu skaitu.

Vai tad jūs neredzat, kas valstī notiek? Sāk iezīmēties vieta, no kurienes nāk Latvijas valsts prezidenti un valstī svarīgus posteņus ieņemoši cilvēki. Tā ir Jūrmala, Pumpuri – precīzāk, Pumpuru vidusskola.

Jau pavisam drīz vidējo mācību iestāžu absolventiem būs jāpieņem lēmums, kurā no augstskolām studēt. Lai atvieglotu izvēli, “Neatkarīgā” atgādina par Latvijas augstskolu panākumiem pasaules lielākajā augstskolu reitingā “U-Multirank”, kur augstākie rezultāti ir Rīgas Tehniskajai universitātei, Ekonomikas un kultūras augstskolai un Rīgas Stradiņa universitātei.

“Vienīgais, ar ko izcēlās topošā izglītības ministre Anda Čakša: viņa pērn Saeimā iestājās pret jēdzienu “tikumība”,” ar ironiju atceras bijusī Saeimas deputāte Inguna Rībena. Tolaik Čakša uzsvēra: tikumības normas panākušas, ka izglītības procesā ir cenzūra, kas traucē attīstīt loģisko un kritisko domāšanu, kā arī lēmumu pieņemšanu. Bet ne jau tikai atmiņu ģenerēšanu veicināja nule notikušais pedagogu protesta gājiens un sapulce Doma laukumā.

Latviešu tauta runā latviski. Gan Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) par pedagogu streiku izsakās latviešu valodā. Tomēr klausītājam no malas rodas iespaids, ka viena runā svahili, bet otra hindi valodā, un tā vien šķiet, ka viena otru nemaz nesaprot.

Transporta un sakaru institūts (TSI) ir izveidojis jaunu studiju programmu “Datorinženierija”, kurā studentiem tiks piedāvātas vairākas specializācijas gan bakalaura, gan maģistra līmenī. Vairāk par jauno studiju virzienu intervijā ar augstskolas prorektoru akadēmiskajā un zinātniskajā darbā, profesoru, Dr. sc. ing. Mihailu Savrasovu (M.S.) un studiju programmu direktoru, profesoru Aleksandru Grakovski (A.G.).

Krišjāņa Kariņa (JV) valdības acīs mirdz viltība. LIZDA priekšsēdētājai Ingai Vanagai uz valdības manevriem vajadzētu reaģēt ar dziesmu “Par vēlu tu nāc!”.

Līdzīgi kā Latvijā arī Igaunijā jaunais mācību gads septembrī iesāksies ar daudzu skolu slēgšanu vai apvienošanu. Iemesls – nepietiekamais skolēnu skaits.

Nupat jau vairs nav novēršams Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes paredzētais protesta gājiens 24. aprīlī un trīs dienu streiks, lai prasītu politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām, panākto vienošanos par darba samaksu.

Valdība atbalstījusi ieceri no šī gada septembra vidusskolām aizliegt iestājpārbaudījumu rīkošanu tajos mācību priekšmetos, kuros tiek kārtoti centralizētie eksāmeni. Turpmāk Latvijas skolās nebūs nekādas diskriminācijas. Visiem būs vienādas iespējas. Nekādu eksāmenu. Latvijas prestižākā vidusskola – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kur ik gadu rīko iestājpārbaudījumus, par šādu plānu ir neizpratnē.

“Sabiedrības debilizācija sekmīgi turpinās. Bail iedomāties, kāds ir māsterplāns līdz, teiksim, 2033. gadam. Lai gan diezgan skaidrs: stulba, izlaista, bezierunpakļāvīga patērētājmasa bez ambīcijām, iniciatīvas un mugurkaula. Ar apziņu, ka lillā mati vien tevi padara par izcilību,” skarbi ironizē politikas vērotājs Ēriks Stendzenieks, vērtēdams kārtējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri, kas ilgtermiņā pilnīgi noteikti veicinās valsts atpalicību.

“Latvieši nav kolektīvisti, latvieši ir individuālisti, viensētnieki,” teic politologs Filips Rajevskis, skaidrodams jautājumu, kāpēc latvieši nav naski uz streikiem. Reizēm it kā piesaka kādu streiku, it kā piedraud ar nopietniem protestiem, taču parasti viss izčākst kā migla virs dīķa. Lūkosim, kas šoreiz būs viensētniekiem padomā: aprīļa beigās tiek plānots skolotāju streiks, kas ilgšot trīs dienas.