Izglītība

„Pilsētās ir ap 20% bērnu, kuriem mājās nav datortehnikas, savukārt laukos – pat līdz 25%. Līdz ar to bērni nevar jēgpilni piedalīties mācību procesā. Šāda situācija pazemina mācību kvalitāti,” atzīst zinātņu doktore sabiedrības vadībā Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos. Šodien saruna ar Ināru Dunduri – par problēmām, kas būs jārisina jau šodien un kas būs jāatrisina jaunajām pašvaldībām.

Kopš pagājušā marta skolēniem mācības lielākoties notikušas, skolojoties katram savās mājās. Gan skolēniem, gan pedagogiem, gan vecākiem pielāgošanās šādam mācību modelim nav bijusi viegla. Tam piekrīt arī četru bērnu mamma Inese, kura atzīst – attālināto mācību laiks ģimenē ir grūts, bet vislielākā sāpe ir par to, ka zināšanas atsevišķos mācību priekšmetos būs tuvu nullei. Vējā aizlaists gads.

Mūsdienu izglītības process, sākot no pirmskolas līdz pat doktorantūrai un mūžizglītībai, vairs nav iedomājams bez informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, tostarp interneta pieejamības. Šis fakts ir pamatojums kvalitatīva interneta tīkla pieejamībai arī Ventspils bērnudārzos, ne tikai skolās.

Lai gan jau vairāk nekā desmit gadus runājam par to, cik svarīgi ir jaunietim jau kopš pamatskolas gadiem domāt pat nākotnes profesiju un karjeru, vēl arvien ne tikai devīto klašu absolventi, bet arī divpadsmitie ļoti bieži atbild: „Man nav ne jausmas, ko gribu darīt. Kaut kur iestāšos, un tad jau redzēs.” Arī globālie pasaules dati pierāda, ka karjeras izvēlē notiek daudz kļūdu un tikai neliels skaits cilvēku ilgstoši strādā jaunībā izvēlētajā profesijā. Kā trāpīt uzreiz uz pareizā ceļa, netērējot laiku, metot līkločus pa darbības jomām? Vienas absolūti precīzas atbildes nav un diezin vai kādreiz būs, taču ir radīti palīgi, kas gan jaunietim, gan karjeras konsultantiem dod iespēju sistematizēt informāciju, veikt dažādus testus un pašizziņas procesu, lai jaunietis nākotnē sasniegtu izvirzītos mērķus.

Laikā, kad par sevišķi aktuāliem profesionālās izglītības procesa veidotājiem kļuvuši digitalizācijas, globalizācijas un internacionalizācijas koncepti, vairs nav pamata diskusijām par tehnikumu konkurētspēju uz citu izglītības iestāžu fona. Tomēr vēl joprojām netiek pietiekami uzsvērts fakts, kā šo konceptu ietekmē šobrīd Latvijā mainās un stereotipus lauž profesionālās izglītības iestādes. Tieši starptautiski pieredzes apmaiņas projekti eskalē Latvijas profesionālās izglītības izaugsmi un izglītojamo prasmju attīstību ar rezultatīvu konkurētspēju.

Saruna ar Rīnūžu vidusskolas direktoru Denisu Kļukinu par to, kā jūtas skolas, skolotāji un skolu audzēkņi laikā, kad pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ ir izjaukts ierasais mācību ritms un skolēnu apmācības notiek attālināti.

Informācija par Latvijā iegūstamajām kvalifikācijām un to mācīšanās rezultātiem tagad publiski pieejama arī jaunajā "Europass" portālā!

Saruna ar Saeimas deputātu, partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes locekli, bijušo Ventspils augstskolas rektoru Jāni Vucānu.

Motivējot mērķtiecīgus jauniešus izvēlēties studijas Transporta un sakaru institūtā (TSI), šā gada 20. martā TSI organizē ikgadējo olimpiādi vidusskolēniem. Olimpiādes uzvarētāji, kā arī labākie dalībnieki šogad saņems īpaši vērtīgas balvas, tostarp galvenās balvas būs 100% atlaide studijām TSI, līdz pat 28 tūkstošiem eiro vērtībā! Labākos dalībniekus gaida arī balvas no TSI sadarbības partneriem, individuālas atlaides studijām TSI un citi pārsteigumi. Pierādi, ka esi labākais, un piepildi savu sapni! Dalībnieku reģistrācija turpināsies līdz pat 19. martam, ieskaitot.

Kopš pirmdienas Gita Rēvalde vairs nav Latvijas Zinātnes padomes direktore: viņas atlūgumu ir apstiprinājusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Kārtējo reizi labi iecerētus risinājumus izjauc arogance un tumsonība, ko demonstrē ministrija, kam patiesībā vajadzētu būt gaismas nesējai. Šodien – intervija ar Gitu Rēvaldi.

Globālās pandēmijas kontekstā zinātnieku darbā visā pasaulē ir radušies ne tikai jauni izaicinājumi, bet arī jaunas iespējas. Šobrīd ikviens paļaujas uz zinātnes sasniegumiem, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk mēs uzvarētu šajā cīņā ar vīrusu. Tieši tādēļ šobrīd vēl vairāk ir nepieciešams atbalsts zinātnei, tostarp arī zinātniecēm, kas rada neatsveramu pievienoto vērtību mūsu sabiedrībai. Šādu atbalstu sniedz “L`Oréal Baltic” arī krīzes laikā turpinot prestižo “L`Oréal Baltic” apbalvojumu programmu “Sievietēm zinātnē”.

Daugavpils būvniecības tehnikumā 2018. gada 1. septembrī savu darbību uzsāka Pieaugušo izglītības centrs.

Viena daļa aptaujāto augstskolu nākamajā akadēmiskajā gadā negrasās celt studiju maksu, taču dažas augstākās izglītības iestādes to plāno darīt, informējot, ka pieaugums būs 3 līdz 10%. Arī šā brīža noteiktās summas par mācībām ir gana augtas: netiekot budžeta grupā, gadā nākas šķirties no aptuveni 1500–4000 eiro. Taču, lai studiju maksa neiecirstu tik lielu robu makā, augstskolas piedāvā maksas atvieglojumus (līdz pat 100% apmērā), piemēram, par teicamām sekmēm, sakarā ar bērna piedzimšanu, par studējošā ieguldījumu augstskolas sporta vai kultūras dzīvē un tamlīdzīgi. Ar vislielākajām atlaidēm tiek atbalstīti tie, kas studē maģistrantūrā vai doktorantūrā.

Ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to viņi iemācīsies citugad, - mierina mūsu izglītības gaisma un ceļrāde Ilga Šuplinska (JKP). Un nebūs nekāda skāde, ja visi paliks uz otru gadu. Un uz trešo arī, ja vajadzēs. Ilgāk bērnība saglabāsies. Svētsvinīgā mierā, lidojot pāri haosam Latvijas izglītības sistēmā, domu pērles bārsta kompetenču izglītības dūjas, parlamentārie ērgļi un citi cēlie putni.

„Labi, ka vismaz citi mūsu ministri strādā daudz labāk,” kāds politikas pazinējs zirgojās, uzzinājis, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pieprasījis veselības ministres Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par!”) demisiju – it kā par neesošu vakcinācijas plānu, it kā par nenotikušu diskotēku, it kā par vidējā pirksta mētāšanu nevietā, kas to lai tagad saprot... Jā, Krišjāņa Kariņa pacietība lūzusi interesantā vietā, jo teju divus gadus cilvēku pacietību pārbaudīja vēl viena cita ministre – Ilga Šuplinska (JKP), kura, šķiet, ir visnepopulārākā no esošā Ministru kabineta, kas pagaidām stāv stingri kā miets vētrā.

Latviju kā studiju galamērķi galvenokārt izvēlās studenti no Indijas, Vācijas, Uzbekistānas un Kazahstānas. Lai gan mērķis visiem šiem studentiem ir viens – iegūt labu izglītību Latvijā –, motīvi ir atšķirīgi. Studenti no Eiropas valstīm studēt uz Latviju dodas, ja kādu iemeslu dēļ viņiem nav izdevies iegūt vēlamo izglītību pašu zemē, savukārt studenti no Indijas Latviju izvēlas mērķtiecīgi kā vietu, kur iegūt Eiropas diplomu, liecina Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadošās pētnieces Dr. Elīnas Apsītes-Beriņas pētījums.

„Tagad sociālā dresūra ir pirmajā vietā, un kovids tam ir tik piemērots! Arī labs trieciens izglītībai, ko tagad aktīvi pārceļ onlainā. Ir bažas, ka pēc tam, kad kovids pāries, izglītības onlainizācija turpināsies. Bet izglītība ir kultūras pamats, un tās degradācija ir simptomātiska. Līdz šim gandrīz visas mūsu izglītības reformas bija degradējošas, bet mūsu jaunā reforma būs graujoša, un tās paredzamo rezultātu vislabāk var raksturot ar vienu vārdu – debilizācija,” intervijā Neatkarīgajai septembrī teica vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans.

„Lielākā daļa no maniem bērniem – es viņus visus, šos divdesmit un trīsdesmitgadīgos jauniešus saucu par bērniem, ‒ ir sapratuši, ka viņiem jāmācās kā trakiem, lai viņi būtu zināšanu, nevis tikai prasmju cilvēki. Mūsu izglītības reforma liek uzsvaru uz prasmēm, bet aizmirst par zināšanām, tādā veidā radot novienādoto cilvēku sabiedrību, kam plānāka zināšanu kārtiņa, tāpēc tā ir mazāk spējīga kritiski domāt un tāpēc vieglāk manipulējama,” par to, kāpēc ir nepieciešamas zināšanas, domā Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis.

Tuvojoties gada izskaņai, tradicionāli ir pieņemts uz brīdi apstāties un novērtēt aizvadītos notikumus, kā arī iezīmēt tos, kas sagaidāmi nākotnē. Beidzoties vienam un tuvojoties nākamajam Eiropas Savienības septiņu gadu finanšu plānošanas periodam, kārtējo reizi izglītības, tai skaitā augstākās izglītības jomā esam nokļuvuši pārmaiņu laikā, ko iezīmē Augstākās izglītības pārveides programmas uzsākšana Eiropas telpā.

Divas Saeimas komisijas jau paudušas atbalstu valdības lēmumam no 4. janvāra visiem skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā skolās lietot sejas aizsargmaskas. Savukārt atbildīgā komisija, kas izskatīja gandrīz 20 tūkstošu parakstīto pilsoņu iniciatīvu pret šo lēmumu, rosina Saeimu balsot, lai valdībai par pienākumu uzliktu šo prasību atkārtoti izvērtēt un nepieciešamības gadījumā grozīt.

Valdības noteikto prasību, ka, sākoties jaunajam mācību semestrim, sākumskolas audzēkņiem skolā visu laiku būs jāvalkā maskas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzinusi par atbalstāmu. Taču gala lēmumu par sabiedrības iniciatīvas, kas pieprasa šo prasību atcelt, tālāku virzību pieņems Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā šīs prasības pretinieku varētu būt vairāk.

2022. gada pavasarī Ventspilī plānots apmeklētājiem atvērt Zinātnes un inovāciju centru, kurš solās būt viens no modernākajiem un aizraujošākajiem šāda tipa centriem Eiropā, tas attiecināms gan uz centra arhitektūru, gan saturu. Pagājušajā ceturtdienā Ventspils Digitālais centrs un Ventspils pilsētas dome parakstīja līgumu ar pretendentu apvienību SIA DJA, SIA "Solavi" un SIA "Jura Podnieka studija" par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra eksponātu ražošanu un uzstādīšanu.