Piektdien jāiepērk pirmās nepieciešamības preces!

© Foto kolāža

Epidemioloģisku apsvērumu dēļ valdība aizliegusi brīvdienās pārdot ne tikai alkoholu, bet arī tādas preces kā sērkociņi, gumijnieki, mājsaimniecībā izmantojamā gāze. Arī logu šķidrumu pat benzīntankā nedrīkst pārdot. Viss, kas nav pārtika, veikalos sestdien, svētdien kļūst par aizliegto preci. Vai zem letes tirgojamo.

“Te taču ir lauki!” Neatkarīgajai atbild kāda neliela lauku veikaliņu tīkla preču sagādnieks, taujāts, kā darbu plānots organizēt brīvdienās. “Iebraucējs, protams, neko nedabūs, bet vietējie - tie taču visi ir savējie, tie jau nenodos.” Taču viņš tobrīd vēl nav sapratis, ka zem letes nāksies tirgot ne vien alkoholu, bet arī visas mājsaimniecības preces, sērkociņus ieskaitot.

Nu kā to ņem...

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma Nr. 655“Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” jaunāko versiju, kas stājas spēkā naktī uz sestdienu, brīvdienās varēs nopirkt ēst, varēs nopirkt zāles un tamponus, vēl degvielu varēs. Bet tas arī viss. Lūk, rīkojuma nākotnes redakcijas konkrētais punkts:

“5.7. brīvdienās un svētku dienās darbojas tikai aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas) un veikali, kuros drīkst tirgot šādas preču grupas (citas preču grupas ir aizliegts tirgot):

5.7.1. pārtikas preces (izņemot alkoholu);

5.7.2. higiēnas preces;

5.7.3. degvielu;”

“Nu bet pirmās nepieciešamības preces taču drīkstēs tirgot,” Neatkarīgajai pārvaicā lauku sagādnieks.

“Nedrīkstēs.”

“Sērkociņus arī ne?”

“Sērkociņi nav higiēnas preces.”

“Nu kā to ņem... Pie mums būs tā - kā to ņem, un skatīsimies uz deguniem.” Lauku izdzīvošanas modelis brīvdienu ierobežojumu pārvarēšanai ir tapis.

Pilsētās šādas vaļības, protams, nevarēs atļauties, jo pārdevēji savu klientūru tik labi nepazīst un tur var uznākt pārbaude. Bet sodi par ierobežojumu pārkāpšanu ir gana bargi - īpaši jau juridiskajām personām.

Kur dabūt logu šķidrumu

Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 21. pants:

“Par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.” Viena naudas soda vienība ir 5 eiro, tātad pārdevējam par sērkociņu pārdošanu brīvdienās var uzlikt sodu 10 līdz 2000 eiro apmērā, bet veikala īpašnieka firmai 140 līdz 5000 eiro. Pagaidām gan nav zināms, cik aktīvi notiks jauno ierobežojumu uzraudzība, bet politisks spiediens uz Iekšlietu ministriju šai ziņā ir manāms.

Līdztekus veikaliem valdības noteiktais brīvdienu tirdzniecības aizliegums būtiski skar arī degvielas uzpildes stacijas. Uztankoties būs atļauts, arī bulciņu nopirkt. Bet tas arī viss. Malku ne, briketes - ne, un pat logu šķidrumu pārdot nedrīkst. Tas nešķiet loģiski, jo modernos, klientam draudzīgi aprīkotos benzīntankos, piemēram “Viršos”, logu šķidrumu pārdod nefasētā veidā un šķidruma pistole atrodas turpat līdzās degvielas pistolēm. Taču vienalga nedrīkst. Un arī papildināt motoreļļu, ja panelī brīdinājuma lampiņa iedegas. Eļļu tirgot nedrīkst.

Brīvdienu saraksts jāpaplašina

Viedokli par valdības ieviestajiem brīvdienu ierobežojumiem Neatkarīgā vaicāja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Ojāram Karčevskim. Viņaprāt, tomēr nav jāfokusējas uz dažādu izņēmumu piemērošanu tieši degvielas uzpildes stacijām. Arī veikalos ikdienā pārdod logu šķidrumu mašīnām, malku, briketes, laukos pie veikaliem var apmainīt gāzes balonus. Tās ir pirmās nepieciešamības preces, kam jābūt pieejamām arī brīvdienās. Nav taču iespējams pakratīt 50 litru gāzes balonu, lai pārliecinātos vai divām dienām gāzes vēl pietiks. Parasti tā beidzas negaidot. “Tāpēc šis atļauto preču saraksts ir jāprecizē un jāpaplašina,” uzskata asociācijas vadītājs. Lai cilvēks, ieejot veikalā pēc pārtikas, pie reizes varētu iegādāties kannu logu šķidruma. Epidemioloģisko situāciju tas nepasliktinās, turpretim drošību uz ceļa ‒ ar labāku redzamību uzlabos.

Iedzīvotājiem tā būtu ērtāk un vieglāk pārdzīvot kovida ierobežojumus.

Bet var jau, protams, arī pieprasīt, lai visi šai situācijā uzvestos kā kara apstākļos, pasāktu domāt desmit gājienus uz priekšu un pirmās nepieciešamības preces sapirktos jau piektdienā. Taču ticamāks ir tāds scenārijs, ka liela daļa cilvēku tik gudri un tālredzīgi dzīvot nemācēs, un kā secina Neatkarīgās uzrunātais lauku veikaliņu sagādnieks: “Tas būs viens liels ēnu ekonomikas veicināšanas pasākums.”

Ne pudeli šņabja, ne logu šķidrumu, ne sērkociņus veikalnieki kases aparātā sestdienā un svētdienā nesitīs, taču tas nenozīmē, ka nepārdos zem letes. Vismaz laukos.

Izpēte

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais