Covid-19 laikā valsts budžetu pilda soda naudas

© Neatkarīgā

Pievienotās vērtības nodoklī, akcīzes nodoklī un vairākos citos nodokļos 2020. gadā valsts iekasējusi mazāk, nekā plānots. Toties ieņēmumi no soda naudām un sankcijām pērn izpildīti ar uzviju – iekasēti 38 miljoni eiro (par 18% vairāk, nekā plānots), un tā ir lielākā jebkad valsts budžetā nonākusī iekasētā soda nauda.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020. gadā bija 9,86 miljardi eiro, kas vairāk nekā par pusmiljardu (640 miljoniem eiro) atpaliek no plānotā. Valsts ieņēmumu dienests to skaidro ar pērn ieviestajiem pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Nodokļu ieņēmumi pērn no plānotā sāka atpalikt, sākot ar martu, tas ir ar brīdi, kad tika ieviests ārkārtas stāvoklis. Ieņēmumu plāna neizpildi visbūtiskāk ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, kā arī akcīzes nodokļa mazie ieņēmumi.

“Lai gan ārkārtas stāvoklis tika atcelts, atsevišķi ierobežojumi tika saglabāti, un no 2020. gada 9. novembra atkārtoti ieviestais ārkārtas stāvoklis arī šogad turpina ietekmēt nodokļu maksātāju ekonomisko aktivitāti,” lēš VID.

Visvairāk gan no 2019. gada faktiskā, gan 2020. gadā plānotā apmēra atpalika pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2020. gadā kopumā pievienotā vērtības nodoklī (PVN) valsts iekasēja 2,55 miljardus eiro, kas ir par 104 miljoniem eiro mazāk 2019. gadā. VID dati liecina, ka visvairāk ieņēmumi no PVN samazinājās nekustamo īpašumu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Kopējo situāciju nespēja kompensēt arī no jūlija līdz novembrim vērojamais pieaugums. Turklāt, salīdzinot ar 2019. gadu, palielinājās no pievienotās vērtības nodokļa veiktās atmaksas (vislielākās atmaksas bijušas būvniecības nozarē).

Akcīzes nodoklī valsts 2020. gadā saņēma 1,06 miljardus eiro, kas par 144 miljoniem jeb 11% atpaliek no ieņēmumu gada plāna. VID norāda, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi 2020. gadā tikai sešus mēnešus ir pārsnieguši 2019. gada attiecīgā perioda ieņēmumu apmēru, bet ieņēmumu plānu 2020. gadam tā arī nav izdevies sasniegt nevienā mēnesī. Arī šo faktu VID skaidro ar Covid-19 ierobežošanai ieviestajiem atpūtas, izklaides, tūrisma un socializēšanās ierobežojumiem, kas būtiski ietekmēja vairāku akcīzes preču veidu patēriņu.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumi 2020. gadā bija aptuveni puse ( 53,9 %) no kopējā ieņēmumu apmēra. Salīdzinot ar 2019. gadu, tie samazinājušies par 138 miljoniem eiro, tajā skaitā - iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi samazinājušies par 129,3 miljoniem eiro jeb 6,6%, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - par 8,66 miljoniem eiro jeb 0,2%.

“Ieņēmumu samazinājums saistāms ne tikai ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu 2020. gada pavasarī, bet arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas saglabātajiem ierobežojumiem vasaras periodā, kā arī otrā ārkārtas stāvokļa ieviešanu, sākot ar 2020. gada 9. novembri, kad tika ieviesti būtiski saimniecisko darbību ierobežojoši pasākumi,” skaidro VID.

Tomēr, ja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumu plāns izpildīts par 96,1%, tad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, neskatoties uz ieņēmumu samazinājumu, salīdzinot ar 2019. gadu, nodrošinājuši ieņēmumu plāna izpildi 103,4% apmērā. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2020. gadā atmaksāti 179 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2019. gadā.

Toties ieņēmumi no sodiem un sankcijām izpildīti pērn ar uzviju. Valsts bija plānojusi iekasēt 31,96 miljonus eiro, bet faktiski valsts budžets papildinājās par 37,77 miljoniem eiro. Tā ir lielākā jebkad valsts budžetā nonākusī iekasētā soda nauda. 2018. gadā un 2019. gadā ieņēmumi no šīs pozīcijas bija aptuveni 32 miljoni eiro, 2017. gadā - 35 miljoni eiro.

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.