Šodien valsts sekretāru sanāksmē tiks skatītas Kultūras ministrijas (KM) sagatavotās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz nodevu jeb, kā noteikumos teikts – datu nesēju atlīdzību – iekasēt arī par katru pārdoto viedtālruni un visu veidu datoru cietajiem diskiem. KM iecerējusi, ka jaunā kārtība stātos spēkā jau 1. aprīlī.
“SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs uzskata, ka mēģinājums paņemt naudu no visas sabiedrības par to, ka cilvēkam kabatā ir telefons vai datorā - cietais disks, nav ne jēdzīgi, ne pareizi.
Šādi domā lielākā daļa sabiedrības. Pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka ieceri piemērot datu nesēju nodevu mobilajiem telefoniem neatbalsta 80,9% respondentu. Pozitīvi par šīs nodevas ieviešanu atsaucās vien 6,2% iedzīvotāju.
“Biedrības AKKA/LAA un Kultūras ministrijas iecere paredz, ka jau no pavasara par katru nopirkto viedtālruni un datora cieto disku būs jāmaksā datu nesēju atlīdzības nodeva, kā argumentu minot pētījumu, kurā secināts, ka nepilni pieci procenti aptaujāto veic legāla satura kopēšanu uz viedtālruni. Tomēr nodevu nāktos maksāt arī visiem pārējiem, kuri viedtālruņos neko nekopē. Mērķis šķietami ir cēls - aizstāvēt izklaides biznesa tiesības saņemt maksu par pašu radīto. Tomēr tas rada arī jautājumu, vai šis ir pareizais veids un vai šādi viens bizness sevi nenostāda augstāk par citiem. Un vai visai sabiedrībai būtu jāmaksā par to, ko dara vien četri cilvēki no simta?” retoriski jautā N. Bergs. Pēc viņa teiktā, sekojot šādai loģikai, būtu godīgāk visai nācijai uzlikt ausu nodokli, jo mūziku patērējam ar ausīm un nejauši varam noklausīties kādu mūzikas fragmentu. “Šobrīd tiek piedāvāts tādu ausu nodokli maksāt arī kurlajiem. Ka tik tev kabatā telefons vai uz galda dators,” sašutis teic N. Bergs.
Datu nesēju nodeva šķietami nav pārāk liela - 1,50 par viedtelefonu (bez PVN) un 2,85 eiro par cieto disku (bez PVN). Taču, ja lētākie cietie diski maksā no 25 līdz 35 eiro, tātad sanāk, ka nodeva ir apmēram 10% apmērā no preces vērtības. “Turklāt mēs jau esam samaksājuši 2,85 eiro nodevu par pašu datoru. Ja to saliekam kopā ar IT jomas peļņas rādītājiem, tāda nodeva faktiski daļu spēlētāju izslēdz no tirgus. Šādi tiek būtiski kropļots IT un elektronikas tirgus. Tukšs jau tas nepaliek - ņemot vērā, ka tirgus ir vienots visā Eiropā, sistēma pārkārtosies, un zaudētāji būs Latvijas uzņēmēji, bet ieguvēji - tie, kuri strādā ārzemēs. Latvijas zaudējumi no IT uzņēmumu nesamaksātajiem nodokļiem būs krietni lielāki nekā AKKA/LAA ieņēmumi no šīs nodevas,” aprēķinājis N. Bergs.
Pret datu nodevas piemērošanu viedtālruņiem un cietajiem diskiem iebildušas arī vairākas nozares asociācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Datortehnoloģiju asociācija, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība PRO, Latvijas Telekomunikāciju asociācija, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera), kuras janvāra beigās ar vēstuli vērsās pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un vairākiem valdības ministriem.
Datu nesēju atlīdzība nav jauna nodeva. Tā jau tiek iekasēta par CD, DVD diskiem, datoriem.
AKKA/LAA publiskais pārskats par 2019. gadu liecina, ka pērn šajā atlīdzībā iekasēti 214 577 eiro, kas ir par 30% mazāk nekā 2018. gadā. (Publiskais pārskats par 2020. gadu vēl nav pieejams).
Kopumā 2019. gada laikā AKKA/LAA autoratlīdzībās autoriem bija savākusi 6,8 miljonus eiro. Pagājušā gada laikā autoriem izmaksāti 5,8 miljoni eiro (ieskaitot ienākuma nodokli), tajā skaitā 3 miljoni eiro Latvijas muzikālo, literāro, dramatisko, vizuālo, audiovizuālo un horeogrāfisko darbu autoriem un izdevējiem, 2,3 miljoni eiro ārvalstu autortiesību organizācijām.
Statūtos paredzēto mērķu un uzdevumu veikšanai 2019. gadā AKKA/LAA iztērēja 1 394 212 eiro, 2018. gadā - 1 302 594 eiro (neskaitot autoriem izmaksātās atlīdzības). Tātad gada laikā izdevumi pieauguši par aptuveni 91 tūkstoti eiro.
“Jāatceras, ka AKKA/LAA ir privāta biedrība, kas gadā sevis uzturēšanai iztērē 1,4 miljonus eiro. Pēc budžeta šī biedrība ir tāda pati kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kam ir līdzīgs budžets, no kā tiek uzturēta šķīrējtiesa. Tomēr LTRK pārstāv visus Latvijas uzņēmumus, visplašākajā problēmu spektrā. Ja AKKA/LAA 1,4 miljoni eiro ir uz septiņiem miljoniem nodevās gadā iekasētu eiro, nav grūti aprēķināt, ka šī organizācija no autoriem paņem 20% no apgrozījuma par administrēšanu. Tas ir jauks bizness! Pie tik milzīga budžeta var algot ar izdomu bagātus cilvēkus, kas atradīs vēl simtiem ideju, no kurienes paņemt naudu savas kabatas papildināšanai,” norāda N. Bergs.
Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere atzīst, ka tieši viedtālruņu iekļaušana sarakstā izraisījusi visaktīvāko pretestību no lielajiem tirgotājiem.
Pēc L. Zommeres teiktā, viņi izplata sabiedrībā arī ļoti vienkāršotu datu nesēju atlīdzības skaidrojumu - proti, ka termins “kopēšana” attiecas tikai uz mūzikas ierakstu saglabāšanu datorā. Taču MK noteikumu izpratnē autoru darbu privātkopēšana, ir krietni vien plašāks jēdziens nekā dziesmas vai filmas kopijas izveidošana.
“Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka datu nesēju atlīdzība attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet gan uz jebkuru autordarbu. Un šajā izpratnē arī grāmatas, dzejoļu vai bibliotēkā pieejamo autoru darbu fotografēšana savām privātajām vajadzībām (piemēram, kursa darbu rakstīšanai) arī ir kopēšana,” saka Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) padomes priekšsēdētājs, mūziķis un tekstu autors Kārlis Kazāks. “Un šeit lielākā nozīme ir tieši viedtālruņiem, jo, ja kādreiz mēs vienkārši uz bibliotēkā esošā kopētāja nokopējām sev nepieciešamo, tad tagad to pārfotografējam viedtālrunī un tālāk izmantojam savām vajadzībām.”
Līdzīgu viedokli pauž arī mūzikas producents un mūziķis, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) padomes loceklis Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd. “Es saprotu lielo tirgotāju vēlmi nesamazināt savu peļņas daļu, taču novest diskusiju līdz absurdiem apgalvojumiem ir klaji demagoģiski. Domāju, ka teju jebkurš no mums ir saglabājis datorā vai viedtālrunī, piemēram, internetā atrastu asprātīgu video, fotogrāfiju vai citu autordarbu, un padalījies ar to ar draugiem,” saka Rūdolfs Budze, akcentējot, ka arī tā ir autordarbu privātkopēšana.
Vienlaikus, līdz ar MK noteikumu izmaiņām, plānots šo nodevu vairs neiekasēt par CD un DVD, jo tos tikpat kā neviens vairs nepērk un neizmanto.
******
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
