Vakcinācijas biroja ikdiena – šiki iekārtotas darba vietas, kadru mainība un kritika

DĀRGAIS BIROJS. Šādi izskatās par 20 tūkstošiem eiro iekārtotajā Vakcinācijas projekta birojā. Fotogrāfija uzņemta februāra sākumā, vēl pirms tam, kad vienam no biroja darbiniekiem tika konstatēts Covid-19 un visai komandai nācās strādāt no mājām vai citas drošas vietas © Veselības ministrija

Vakcinācijas projekta birojs ir nostrādājis sešas nedēļas. Šajā laikā darba vajadzībām ir iekārtots birojs par 20 tūkstošiem eiro, nomainījies vakcinācijas procesa koordinators, uzklausīta premjera Krišjāņa Kariņa kritika par sākotnēji lēno vakcinācijas tempu.

Kā redzamākie Vakcinācijas projekta biroja darbi šī pusotra mēneša laikā, tas ir, kopš 25. janvāra, ir manavakcina.lv un tālruņa 8989 izveide, VIP personu vakcinēšanas noorganizēšana, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošo un strādājošo potēšana, kā arī senioru vakcinācijas uzsākšana, iesaistot šajā procesā ģimenes ārstus. Pagājušajā nedēļā kopumā vakcinēti vairāk nekā 19 tūkstoši iedzīvotāju.

Vakcinācijas projekta biroja algas gatavojas pārapstiprināt likumā

Saeimas dienas kārtībā ir grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kurā ir paredzēts apstiprināt Vakcinācijas procesa uzraudzības projekta struktūrvienības darbinieku maksimālās mēnešalgas, kuras šobrīd ir ietvertas MK noteikumos. Tas esot nepieciešams, lai “novērstu riskus, ka, beidzoties rīkojuma Nr. 655 darbības termiņam, vakcinācijas procesa uzraudzības projekta struktūrvienībai noteiktās mēnešalgas nav spēkā”. Tāpēc esot nepieciešams veikt grozījumus likumā, lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesa uzraudzības projekta struktūrvienības darbību arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Saeimas opozīcijas deputāti rosina no izskatīšanai parlamentā esošā likumprojekta svītrot rosinājumu par Vakcinācijas projekta biroja nostiprināšanu likumā. Tādu rosinājumu iesniegušas arī Saeimas deputātes, partijas “Likums un kārtība” pārstāves Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova. Tāpat atsevišķi šādu pašu rosinājumu iesnieguši Zaļo un zemnieku savienības deputāti Viktors Valainis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs un Raimonds Bergmanis.

Neiespējamai misijai būs jākļūst iespējamai

Šobrīd no desmit Vakcinācijas projekta biroja vakancēm ir aizņemtas astoņas. Birojā strādā tā vadītāja Eva Juhņēviča, viņas asistente un sekretāre vienā personā Evija Nežborte, loģistikas koordinators Armīns Kalniņš, informācijas tehnoloģiju projektu koordinators Māris Dreimanis, komunikācijas koordinatore Ieva Stūre, komunikācijas konsultante Agnese Strazda, komunikācijas vadītājas asistents Ņikita Trojanskis. Ņikita iepriekš strādāja Slimību profilakses un kontroles centrā par epidemiologu. (Par iemesliem, kāpēc viņš pievienojās vakcinācijas projekta birojam, var izlasīt šeit. Vakcinācijas procesa koordinatora amatu atstājušā Pētera Rimša vietā kopš pagājušās nedēļas stājies Edgars Labsvīrs - kādreizējais Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors. NVD direktora amatu viņš atstāja, kā pats teica, “masku emocionālā terora” dēļ, jo viņam tika pārmests par nepiemērotu medicīnas masku iegādi. Pērn maijā pametot NVD direktora amatu, viņš bija pārliecināts, ka valsts darbā nekad neatgriezīsies. Taču, kad Veselības ministrija izsludināja konkursu uz Vakcinācijas projekta biroja vakancēm, viņš pieteica savu kandidatūru. Pirmajā raundā viņu neizvēlējās, tagad gan. Viņa galvenais pienākums būs izstrādāt procesa vadlīnijas masu vakcinācijas īstenošanai visā Latvijas teritorijā, lai īstenotu izvirzīto mērķi, proti, nodrošinātu iespēju vakcinēt 100 000 - 150 000 cilvēku nedēļā. Pirms E. Labsvīrs bija kļuvis par Vakcinācijas projekta biroja darbinieku, viņš visai kritiski izteicās par ģimenes ārstu iesaisti vakcinācijas procesā, nosaucot šo procesu par praktiski nevadāmu, nebeidzamu PR krīzi izraisošu, ar iecementētu nevienlīdzību. “Mission impossible,” tā vienā savā “Twitter” ierakstā secināja E. Labsvīrs.

Ekrānšāviņš

Par februāra virsstundām nemaksās

Lai gan MK noteikumos par Vakcinācijas projekta biroja izveidi ir paredzēta iespēja biroja darbiniekiem piemaksāt par darbu brīvdienās un ārpus darba laika, februārī šī iespēja netika izmantota. Veselības ministrijas preses sekretāre Sintija Gulbe Neatkarīgajai uzsvēra, ka

Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem par februāri nav plānots maksāt piemaksu par virsstundām un darbu brīvdienās. Arī darbu Vakcinācijas projekta birojā atstājušais Pēteris Rimšs nekādu speciālu kompensāciju nav saņēmis.

“Saskaņā ar Darba likumā noteikto Pēterim Rimšam tika izmaksāta darba alga un kompensācija par neizmantotām atvaļinājuma dienām. Nekāda cita veida kompensācija netika maksāta,” sacīja S. Gulbe.

Vienlaikus pildīt vairākus amatus Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem aizliegts nav.

Kad K. Kariņš Vakcinācijas projekta biroju strostēja par lēno vakcinācijas tempu, biroja vadītāja Eva Juhņēviča to skaidroja ar pārāk ātru mešanos darbā, proti, neatlicinot laiku izstrādātā projekta noslīpēšanai. Pašai E. Juhņēvičai pirmā darba nedēļa Vakcinācijas projekta biroja vadītājas amatā noteikti bija ļoti saspringta, jo viņa tajā brīdī paralēli vēl strādāja “Rīgas Tūrisma attīstības birojā”, pildot Iepirkumu komisijas priekšsēdētājas amatu. Par to liecina viņas valsts amatpersonas iesniegtā ienākumu deklarācija, beidzot pildīt šo amatu 31. janvārī.

Nedienas ar amatpersonu deklarācijām

Neatkarīgā jau rakstīja, ka biroja vadītāja E. Juhņēviča pērn nebija iesniegusi valsts amatpersonas deklarāciju par 2019. gadu, tas ir laiku, kamēr viņa pildīja Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres amatu, kā arī amatpersonas deklarāciju, uzsākot pildīt Iepirkumu komisijas priekšsēdētājas amatu “Rīgas Tūrisma attīstības birojā”. Par šo faktu Valsts ieņēmumu dienests ir uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu.

Pārlūkojot E. Labsvīra iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē, starp tām nav atrodama deklarācija, kas E. Labsvīram būtu jāiesniedz, amatpersonai atstājot amatu (NVD direktora amatu viņš atstāja 2020. gada maijā). Šāda deklarācija nav jāiesniedz tikai tādos gadījumos, ja amatpersona turpina pildīt citu valsts amatpersonas amatu vai stājas jaunā valsts amatpersonas amatā, un periods, kas sākas, izbeidzot viena valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, un beidzas ar stāšanos jaunā valsts amatpersonas amatā, nav ilgāks par diviem mēnešiem.

Pēdējā E. Labsvīra iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija ir par 2019. gadu (iesniegta 2020. gada 28. martā), kas liecina 2019. gadā viņš NVD nopelnījis 30 988 eiro. 2019. gada beigās E. Labsvīram bija parādsaistības 106 030 eiro apmērā. 2018. gadā maijā, sākot strādāt NVD, viņa parādsaistības bija 120 230 eiro lielas. 2018. gadā viņš algā no NVD saņēma 17 879 eiro.

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.

Svarīgākais