Elektrības un gāzes cenas apdraud darba vietas

© Neatkarīgā

Neatkarīgās 2021. gada 28. jūnija publikācija ““Latvenergo” un “Latvijas gāze” izziņo tarifu celšanu” ir kalpojusi ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem par brīdinājuma zīmi pirms nonākšanas tagadējā ekonomiskajā realitātē. Diemžēl tā bija brīdinājuma zīme uz ceļa, uz kura nav iespējams ne apstāties, ne apgriezties, ne nogriezties sānis.

Būtu par lepnu pieteikt rakstu ““Latvenergo” un “Latvijas gāze” izziņo tarifu celšanu” kā pētnieciskās žurnālistikas paraugu, lai gan no tā varēja uzzināt maliet vairāk, nekā energokompānijas bija gribējušas paziņot pagājušā gada vidū. To sākotnēji sniegtajā informācijā par elektrības un dabasgāzes cenu celšanu nekas nebija samelots, bet iegrozīts tā, lai vismaz mājsaimniecības atstātu cerībās, ka kaut cik jūtama cenu celšana attiecas droši vien uz kaimiņiem. Cilvēki taču negrib saņemt sliktas ziņas par sevi un slēpjas no nepatikšanām aiz jebkura salmiņa vai cerības, ka gan jau nelaimes aizies garām. Diemžēl nācās šādus salmiņus pabīdīt malā. Vispirms sarūgtināt uzņēmumu sabiedrisko attiecību veidotājus ar dažiem precizējošiem jautājumiem par nepatīkamu tēmu un tad brīdināt lasītājus par gaidāmajām nepatikšanām.

Rakstā nav nekādu pārspīlējumu, lai pievērstu tam papildu uzmanību. Avīze nevienu nebiedēja saviem vārdiem, tikai citēja “Latvenergo” paziņojumu par elektrības tarifu paaugstināšanu mājsaimniecībām robežās no 10% līdz 42% “pret piedāvāto cenu iepriekšējā periodā, kas katram klientam var būt atšķirīga”. Tobrīd avīze neuzņēmās paredzēt, ka ar +42% cenu celšanās nebeigsies. To var droši sacīt tagad, kad jau zināms, ka elektrības cena “Nord Pool” biržā ir kāpusi no 89,98 eiro par megavatstundu raksta publicēšanas dienā 28. jūnijā līdz rekordam 469,03 eiro par megavatstundu 7. decembrī. Tie nav +42%, bet gan +521% caurmērā visiem elektrības lietotājiem. Protams, rekords pēc savas definīcija paredz, ka tieši tik augsta vidējā cena elektrībai citās dienās pagaidām nav piedzīvota (cenām atsevišķām diennakts stundām gan ir savi rekordi virs 1000 eiro par megavatstundu). Nekur nav pazudis atgādinājums, ka biržas cena ir tikai viena komponente elektrības gala cenās, kurās iespējams elektrības biržas cenu celšanās ietekmi samazināt. Taču šī pati sakarība var darboties arī pretējā virzienā, ka inflācijas spirāles uzgriež aizvien augstākas arī elektrības pārvades un sadalēs izmaksas, nodokļu slogu u.c. elektrības gala cenas komponentes.

Ja nu lepoties par savlaicīgu brīdināšanu par cenu kāpumu, tad ar 2016. gada 22. janvāra publikāciju “Dzīve naudas šļūdoņa gaidās”: “2016. gada sākumā atliek tikai cerēt, ka vismaz līdz gada beigām mums neuzgāzīsies Eiropas Centrālās bankas (ECB) drukājamo eiro kalni,” jo “nav iespējams paredzēt konkrēto brīdi un veidu, kā eiro nonākšana apgrozībā, bet tikpat labi arī izņemšana no apgrozības, ne gluži vienā dienā, bet vienā gadā var desmitkāršot cenu līmeni, var novest pie paralēlu naudu parādīšanās un vēl citiem efektiem, no kādiem daudzi izrādīsies pazīstami no Padomju Savienības sabrukuma vēstures”.

Naudas drukāšanu ECB bija sākusi 2015. gada martā un līdz gada beigām uzspiedusi eiro lietotājiem un glabātājiem pustriljonu eiro no zila gaisa, bet līdz šai dienai šādi emitēti jau vairāk nekā pieci triljoni eiro. Pret šīs naudas iešļūkšanu elektrības un visās citās cenās 2020. gada sākumā tika uzcelts koviddambis preču un naudas kustības ierobežojumu veidā, kas tiešām ir producējis arī dažās Padomju Savienības sabrukuma gadiem līdzīgas ainiņas. Tagad koviddambis sagruvis un izraisījis pretēju efektu - kāpinājis iepriekš aizkavētā cenu pieauguma spēku.

Atgādinājums par 2016. gada janvāra brīdinājumu nav pārmetums, ka Neatkarīgās reālie un potenciālie lasītāji palaiduši garām informāciju, uz ko vajadzēja reaģēt. Jā, būtu labi, ja 2018. gada rudenī notikušo 13. Saeimas vēlēšanu rezultātā 2021./2022. gada apkures sezonas problēmas risinātu saprātīgāks veidojums nekā Krišjāņa Kariņa valdība, taču saistība starp vēlētāju informētību un vēlēšanu rezultātiem ir vāja jebkurā gadījumā.

Pagājušā gada vasarā “Latvenergo” aicināja klientus cīnīties pret elektrības cenu pieauguma sekām uz savu roku - “sekot līdzi cenu izmaiņām biržā ik stundu un atbilstoši pielāgot savus elektrības lietošanas paradumus.” Neatkarīgā piebilda, ka “burtiski tas nozīmētu izslēgt televizoru un telpu apgaismojumu brīžos, kad elektrības cena biržā ir ļoti augsta. Būtiska elektrība lietošanas paradumu maiņa būtu savlaicīgi atbrīvoties no ledusskapja, ko nevar ieslēgt vai izslēgt ik pēc dažām stundām.”

Tagad elektrības un dabasgāzes cenas pašas par sevi, kombinācijā viena ar otru un citiem inflācijas dzinējspēkiem jau ir tik augstas, lai dienas kārtībā nonāktu paša energoietilpīgākā paraduma maiņa, pēc kuras atteikšanās no ledusskapja sekos automātiski. Runa ir par paradumu iet uz darbu, pat ja iešana tagad notiek virtuāli. Vismazāk enerģijas tik un tā patērē bezdarbnieks, kurš sēž mājās un ir gatavībā izmantot dažas stundas diennaktī, kad šī māja vispār tiek pieslēgta elektroapgādei, lai izvārītu pārtikas pakā saņemtos putraimus vai grūbas. Apkures sezonu lai viņš pavada, metot malkas vai ogļu gabaliņus taupības krāsniņā.

Šobrīd tikai ierēdņi drīkst domāt, ka viņu darba vietas ir drošībā. Visiem pārējiem 2022. gads jāuzsāk ar jautājumu saviem darba devējiem, vai viņi jau saņēmuši elektrības un siltumapgādes rēķinus par pagājušā gada decembri un sapratuši, vai viņu uzņēmums vispār pastāvēs un ja pastāvēs, tad cik darbiniekiem varēs izmaksāt algas.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais