Krievijas un Baltkrievijas militārie manevri, kas norisināsies līdz nākamās nedēļas nogalei, Latvijai tiešu apdraudējumu nerada. Publiskotajā mācību scenārijā galvenās ienaidnieku lomas atvēlētas Ukrainai, Polijai un Lietuvai. Taču par joprojām iespējamu konflikta eskalāciju ārpus kara spēles liecina Baltkrievijā izsludinātais ārkārtas iesaukums armijā, un arī Krievijā tiek audzēta rezerve.
Militāro manevru “Savienības apņēmība 2022” (“Союзная решимость - 2022”) scenārijs pamatā neatšķiras no tā, ko pēdējā laika mācībās izspēlē NATO bloka valstīs un tostarp arī Latvijā.
Formāli mācībām ir aizsardzības raksturs. Pirmajā fāzē iekšējus draudus un nemierus izraisa nelikumīgi bruņoti formējumi jeb zaļie cilvēciņi, kā tos pieņemts dēvēt. Savukārt otrajā fāzē jau notiek atklāts uzbrukums valstij un tā kopā ar sabiedrotajiem šo uzbrukumu atvaira. Lai īstenotu šo scenāriju, uz mācībām Baltkrievijā Krievija nosūtījusi 30 000 karavīru un lielu daudzumu militārās tehnikas. Iznīcinātājus, stratēģiskos bumbvedējus, raķešu iekārtas, artilēriju, tankus. Uz Baltkrieviju pārcelta arī Austrumu kara apgabala komandvadība. Krievija šādi demonstrē spēju nogādāt savu spēku jebkurā virzienā un jebkādā attālumā.
Mācību nosaukums “Savienības apņēmība 2022” ir nepārprotama atsauce uz NATO bloka operāciju “Atlantic resolve”, kas tika īstenota 2014. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Amerikāņi uz Austrumeiropu, tostarp Latviju, nosūtīja savus spēkus uz ilgstošu palikšanu rotācijas kārtībā. Līdzīgi arī Krievija savējo armiju tagad ir izvietojusi Baltkrievijā - formāli mācību nolūkos. Transatlantiskajai apņēmībai pretī tiek demonstrēta Krievijas un Baltkrievijas “Savienības apņēmība”.
Mācību praktiskā norise plānota vienlaikus piecos Baltkrievijas militārajos poligonos un arī ārpus tiem. Iesaistīti četri lidlauki.
Krievijas analītiskais izdevums “Eirāzija. Eksperts” un citi avoti publiskojuši mācību norises karti un nodomu. Aizsardzības pozīcijās ir Poļesje un Ziemeļu Federācija (Baltkrievija un Krievijas Federācija), savukārt uzbrucēji ir Rietumu koalīcija, kurā ietilpst arī Narisa (Lietuva) Pomorija (Polija), Dņeprovija (Ukraina) un Klopija (kas varētu būt daļa Ukrainas un Polijas teritorijas). Latvijas vārds te neparādās. Visticamāk, tāpēc Lietuva ir paaugstinājusi savu bruņoto spēku gatavību, bet Latvija - nē. Kartē, protams, iedomāto valstu nosaukumi netiek atšifrēti un arī to novietojums ir citāds nekā reālajā dzīvē. Taču nav šaubu, ka mācību scenārijā tiek atstrādāta reālajā dzīvē iespējama situācija. Tikai jautājums, vai patiesībā šie aizsardzības manevri nav sagatavošanās iebrukumam Dņeprovijā, un Ukrainā par to ir liels satraukums. Lai arī Krievija apgalvo, ka pēc mācībām tās armija atstās Baltkrievijas teritoriju, eksperti pieļauj, ka daļa Krievijas bruņojuma tur paliks, tostarp kodolieroči. Un to arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir paziņojis - šāda atbilde ir iespējama, ja NATO kodolieroči tiks izvietoti Austrumeiropā. Un tas vairs nebūs terminēts apdraudējums uz mācību laiku, bet pastāvīgs apdraudējums.
To, ka “Savienības apņēmība” nav tikai kārtējās mācības un pēc desmit dienām visticamāk nekas nebeigsies, liecina arī citas pazīmes. Ukrainas izdevumi vēsta, ka paralēli mācībām Baltkrievijas teritorijā Krievija faktiski bloķē Ukrainai piekrītošo teritoriālo jūru. Melnajā un Azovas jūrā no svētdienas nedēļas garumā norisināsies Krievijas raķešu un artilērijas mācības. Ziņu portāls zn.ua pieļauj, ka tas varētu būt aizsegs Ukrainas ostu blokādei, jo pārvietošanās koridori tirdzniecības kuģiem mācību laikā netiek paredzēti. Un skaidrs, ka arī rēderejas, padzirdot vārdu blokāde, nekavējoties griezīs savus kuģus projām.
Baltkrievijā tikmēr ir izsludināts steidzams iesaukums tiem pilsoņiem, kuriem bija tiesības uz dienesta atlikšanu, lauksaimniecības augstskolu studentiem un pilsoņu dienestam rezervē. Arī Krievijas sociālajos tīklos jauniesaucamie gan lepojas, gan dalās izmisumā, jo negaidīti saņēmuši iesaukšanas centru pavēstes. Viņiem jādodas mācīties karot. Bet varbūt arī karot. ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Krievija turpina palielināt militāro klātbūtni pie Ukrainas robežām un šobrīd uz turieni no citiem reģioniem pārdislocēts vairāk nekā 100 000 karavīru. Acīmredzot vajag vēl.
