Ukrainas bēgļiem piedāvā darbu

DARBS. Visvairāk brīvo darba vietu pašlaik ir pieteikts Rīgā. Liela daļa vakanču ir būvniecībā, mežizstrādē, bet darbiniekus gaida arī tirdzniecībā, pārtikas ražošanā, sociālajā aprūpē un citviet © Mārtiņš Zilgalvis/F64

Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā, kas ir valstī lielākā brīvo darba vietu datu bāze, Latvijas darba devēji Ukrainas bēgļiem piedāvā jau vairāk nekā 4200 darba vietu.

Lielākais skaits pieteikto darba vietu ir saistītas ar ražošanu, būvniecību un nekustamo īpašumu. Arī deviņas ārstniecības iestādes izteikušas vēlmi un gatavību nodarbināt Ukrainas bēgļus.

Jāiegūst vīza, un var strādāt

Nodarbinātības valsts aģentūrā “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka Ukrainas bēgļi darba attiecības Latvijā var uzsākt, ja ir saņemta ilgtermiņa vīza ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. Lai saņemtu darba meklēšanas atbalstu, nav obligāti jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā, tomēr, ja Ukrainas bēglis vēlas iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, tad viņš, protams, var reģistrēties kā bezdarbnieks vai darba meklētājs un turpināt sadarbību ar Nodarbinātības aģentūru kā reģistrēts klients.

Kā Nodarbinātības valsts aģentūra plānojusi sniegt atbalstu? Darbinieki palīdzēs piemeklēt darba iespējas un sazināties ar darba devēju. Piemērota darba atrašanai speciālisti noskaidros informāciju par izglītību, profesiju, darba pieredzi, svešvalodu zināšanām, uzzinās, vai ir datorprasmes un transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Meklēt pieejamās darba vietas Ukrainas iedzīvotāji var arī patstāvīgi, tomēr, kā norāda Nodarbinātības valsts aģentūrā, vakanču portāls ir latviešu valodā, tāpēc vislabāk, ja atbalstu sniegtu persona ar latviešu valodas zināšanām, lai palīdzētu orientēties darba piedāvājumos.

Darbu piedāvā gan palīgdarbos, gan augsta līmeņa speciālistiem

Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā, kas ir valstī lielākā brīvo darba vietu datu bāze, Latvijas darba devēji Ukrainas bēgļiem piedāvā jau vairāk nekā 4200 darba vietu. Darba devēji arī turpina pieteikt darba vietas Ukrainas bēgļiem, un kopumā darba vietas jau pieteikuši 534 Latvijas darba devēji.

Visvairāk darba iespēju ir ražošana (kopumā 1501 darba vieta), būvniecība un nekustamā īpašuma jomā (948 darba vietas), ēdināšanā un pārtikas rūpniecībā (332 darba vietas),

pakalpojumu sfērā (300), transporta un loģistikas jomā (240), lauksaimniecībā (223), tūrisma un viesnīcu biznesā (147), tirdzniecībā un mārketingā (138), veselības un sociālajā aprūpē (110), kā arī elektronikas, enerģētikas un elektroenerģijas sfērā (57). Ukrainas bēgļiem Latvijas darba devēji piedāvā darba iespējas dažādās profesijās. Lai arī lielākā vakanču daļa ir vienkāršās profesijas, darba devēji aktīvi piedāvā darbu arī ārstiem, medicīnas māsām, lietojumprogrammu izstrādātājiem, programmētājiem, klientu apkalpošanas speciālistiem un citiem augstas kvalifikācijas darba meklētājiem no Ukrainas.

Nodarbinātības valsts aģentūrā atgādina, ka vakances Ukrainas bēgļiem darba devēji var pieteikt, reģistrējot tās tiešsaistē vakanču portālā vai jebkurā no filiālēm un klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā. Ja darba devējs vēlas piedāvāt darba iespējas Ukrainas bēgļiem, reģistrējot vakanci vakanču portālā, sadaļā “Nodarbinātības veids”, jānorāda, ka tas ir darba piedāvājums arī bēgļiem no Ukrainas, bet, piesakot vakanci klientu apkalpošanas vietā, par to ir jāinformē darbinieks. Meklējot darba vietu, nav obligāti jāreģistrējas, un tagad ir iespēja atlasīt tieši darba piedāvājumus Ukrainas bēgļiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā arī informē, ka ir izveidota speciāla sadaļa “Ukrainas bēgļu nodarbinātība” ar informāciju gan darba devējiem, kuri vēlas piedāvāt darba iespējas Ukrainas bēgļiem, gan Ukrainas bēgļiem, kuri vēlas atrast darbu Latvijā.

Ukraiņu mediķiem dod darbu slimnīcās

Veselības inspekcijas informācija liecina, ka pašlaik pieteikumus par gatavību nodarbināt mediķus, kuri ierodas Latvijā no Ukrainas, iesniegušas deviņas ārstniecības iestādes Latvijā. Slimnīcas ir gatavas nodrošināt darbu dažādu jomu mediķiem - gan ārstiem dažādās specialitātēs, gan māsām un ārstu palīgiem. Veselības inspekcija arī savā mājaslapā izvietojusi infografiku par rīcības ceļu mediķim, kurš vēlas strādāt Latvijā. Piemēram, ārsta vai zobārsta amata pretendentam jāvēršas Latvijas Ārstu biedrībā, bet māsām un vecmātēm - Latvijas Māsu asociācijā, lai saņemtu kvalifikācijas atzīšanu.

Pašreizējie dati liecina, ka vairākas klīnikas aicina darbā zobārstus un zobārsta asistentus (Rēzeknē, Rīgā, Liepājā), kā arī māsas un radiologa asistentus (Jelgavā). Vairākas slimnīcas un poliklīnikas vēlas pieņemt darbā ārstus (Jūrmalas slimnīca, Jelgavas poliklīnika, Jelgavas slimnīca un poliklīnika). Māsas un ārstus darbā gatava pieņemt lielākā Latvijas slimnīca - Rīgas Austrumu slimnīca. Savukārt Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca ir gatava pieņemt darbā pat vairākus psihiatrus uzreiz, kā arī māsas. Vairākas privātās klīnikas izteikušas gatavību nodarbināt gan ārstus, gan māsas, gan ārstu palīgus.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.