Veselības ministrija likvidēs netaisnību un visiem rezidentiem maksās algu

REZIDENTI. Jauno ārstu darba rokas būtiski palīdzēja Covid-19 pandēmijas laikā, un beidzot atbildīgās iestādes saņēmušās risināt atalgojuma jautājumu rezidentiem, kuri studē par maksu © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Jaunajiem ārstiem, medicīnas rezidentiem, kuri studēja par maksu, līdz šim netika maksāta ne alga, ne arī viņi varēja saņemt sociālās garantijas. Faktiski jaunie ārsti paši piemaksāja par iespēju strādāt valsts labā. Saskaņā ar Veselības ministrijas rīkojumu turpmāk visi rezidenti saņems gan algu, gan sociālās garantijas.

Veselības ministrija arī nedaudz palielinājusi valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaitu, un nākamajā mācību gadā būs par 15 studiju vietām vairāk nekā šogad. Visvairāk rezidentu vietu, kuras finansē valsts, ir ģimenes ārstiem, internajā medicīnā, kā arī anestezioloģijā - reanimatoloģijā.

Rezidentūras vietu vairāk

Pēc ārsta diploma iegūšanas jaunais speciālists nebūt vēl nav pilntiesīgs strādāt patstāvīgi, jo, lai iegūtu ārsta sertifikātu, ir jāmācās rezidentūrā, apgūstot specializāciju. Tā vienkārši var paskaidrot rezidentūras būtību. Valsts apmaksā noteiktu rezidentūras vietu skaitu divās Latvijas augstskolās - Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. Saskaņā ar Veselības ministrijas rīkojumu nākamgad rezidentūras vietu skaits, ko apmaksās no valsts budžeta, tiks palielināts.

2022./2023. studiju gadā apmācību rezidentūrā varēs uzsākt 246 topošie ārsti speciālisti, un turpmākajos divos gados valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaitu arī plānots palielināt, ļaujot katru gadu specialitāti apgūt 277 jaunajiem ārstiem. Valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits tiek palielināts, lai pakāpeniski sasniegtu līmeni, kas veselības aprūpes sektorā ļaus veiksmīgi noritēt paaudžu maiņai, saglabājot veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību, “Neatkarīgajai” skaidro Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Vienlaikus rezidentūras plānošana notiek, ņemot vērā arī ārstniecības iestāžu pieprasījumu pēc rezidentiem dažādās specialitātēs. Līdzšinējos gados valsts finansēto rezidentūras vietu bija no 220 līdz 230.

Maksas rezidentiem būs arī alga

“Šogad esam izstrādājuši noteikumus, kas turpmāk ļaus Latvijā rezidentūru organizēt elastīgāk un ārstiem labvēlīgāk, kā arī esam pielikuši punktu gadiem neatrisinātai problēmai - turpmāk arī maksas rezidentiem būs gan alga, gan sociālās garantijas. Vienlaikus veicam nozīmīgāko rezidentūras vietu palielinājumu pamatspecialitātes iegūšanai, kas pavērs iespējas līdzsvarotai paaudžu nomaiņai veselības aprūpes sistēmā,” pārmaiņas komentē veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Sākot no nākamā studiju gada, rezidentūras vietu skaitā atsevišķi izdalītas sešas rezidentūras vietas ārstiem, kuri apgūst rezidentūru otrā pamatspecialitātē ar jau iepriekš iegūtu specialitāti, radniecīgā jomā. Piemēram, narkologs - ar iepriekš iegūtu psihiatra vai bērnu psihiatra specialitāti, psihiatrs - ar iepriekš iegūtu narkologa specialitāti, bērnu psihiatrs - ar iepriekš iegūtu narkologa specialitāti.

Lai uzlabotu ģimenes ārstu pieejamību, paredzēta iespēja apgūt ģimenes ārsta specialitāti ar iepriekš iegūtu internista vai pediatra specialitāti.

Veselības ministrija sadarbībā ar augstskolām un nozares profesionālajām sabiedriskajām organizācijām izstrādāja grozījumus noteikumos, lai rezidentūras vietu un specializācijas plānošana būtu elastīgāka augstskolām un labvēlīgāka ārstiem. Sākot no šā gada, valsts pilnā apmērā sedz rezidenta darba samaksu arī rezidentiem, kuri studiju programmu apgūst par personīgiem vai citu personu līdzekļiem.

Kad šie noteikumi vēl bija izstrādes stadijā, vairākas slimnīcas kritiski norādīja, ka plānotās izmaiņas, kas paredz maksas rezidentūras vietu samazinājumu, varētu novest pie situācijas, kad daudzi jaunie ārsti rezidenti Latvijā nevarēs iegūt savu iecerēto specialitāti un dosies strādāt un mācīties uz ārzemēm. Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norāda, ka pārstrādātie noteikumi tomēr paredz, ka maksas rezidentūru daļēji atbalsta arī valsts. Ja slimnīcas nevar dabūt noteiktu rezidentu caur valsts pieteikto rezidentūru, slimnīcu un pašvaldību vadītāji savu reģionu slimnīcās varēs pieteikt rezidentus paši un apmaksāt rezidentūru no pašvaldības līdzekļiem, saņemot arī valsts atbalstu.

Valsts finansētiem mediķiem būs vieglāk atstrādāt

Ministru kabineta noteikumos veiktas izmaiņas arī attiecībā uz atstrādes nosacījumiem rezidentiem, kuri specialitāti apguvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā. Pēc rezidentūras programmas pabeigšanas tā saucamā atstrāde veicama trīs gadus piecu gadu periodā (periodu pagarinās, ja persona saņem maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu). Līdz šim bija noteikts, ka atstrāde jāveic turpmākajos trīs gados pēc rezidentūras pabeigšanas. Tāpat noteikumos precizēts, ka atstrādes laiku summē, ja ir darbs specialitātē un papildus tiek veikts pasniedzēja darbs augstskolā vai zinātniskais darbs.

DATI

Medicīnas rezidentūras vietas*

2019./2020. studiju gadā 222

2020./2021. studiju gadā 231

2021./2022. studiju gadā 232

2022./2023. studiju gadā 246

2023./2024. studiju gadā plānotas 277

2024./2025. studiju gados plānotas 277

*finansētas no valsts budžeta

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais