Cilvēki joprojām netic, ka pensija ļaus piedzīvot stabilas vecumdienas

UZ DARBU. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju nelolo ilūzijas par pārtikušām vecumdienām, jo uzskata, ka tādas būs iespējamas tikai tad, ja, pensijā aizejot, turpināsies darba gaitas © Ģirts Ozoliņš/F64

Tikai septiņi procenti Latvijas iedzīvotāju domā, ka viņu pensija būs pietiekama, lai aizvadītu finansiāli stabilas vecumdienas. Tajā pašā laikā tikai retais iedzīvotājs darbspējīgā vecumā līdz šim ir domājis, kā nodrošināt labklājību pensionējoties.

Finansiālai stabilitātei pensijas gados būs jāturpina strādāt iespējami ilgi, lai saņemtu gan darba algu, gan pensiju, tā uzskata lielākā daļa pētījumā aptaujāto iedzīvotāju Latvijā.

Aizejot pensijā, domā strādāt

Pieļaujot, ka ar pensiju vecumdienās nebūs iespējams izdzīvot, liela daļa Latvijas iedzīvotāju pieļauj, ka pensionējoties tomēr turpinās strādāt. Protams, ja to ļaus veselība un ja būs piemērota darba vieta. To ļauj secināt arī nupat “Norstat” un “Luminor bankas” veiktā aptauja. Liela daļa iedzīvotāju jeb 41 procents aptaujāto uzskata, ka finansiālai stabilitātei pensijas gados jāturpina strādāt iespējami ilgi, lai saņemtu gan darba algu, gan pensiju, jo tikai tā varēs nodrošināt stabilas vecumdienas. Šī ir visbiežākā atbilde no dažādu vecumu aptaujātajiem iedzīvotājiem. Tomēr ir arī vēl citi risinājumi, kā varētu nodrošināt stabilas vecumdienas, un tie ir laikus veikti uzkrājumi un ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

Nedaudz mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju (29 procenti) svarīga ir uzkrājumu veidošana iespējami agrākā vecumā, bet aptuveni katram ceturtajam (27 procenti) - investīcijas nekustamajā īpašumā, iegādājoties zemi vai mājokli.

“Aptauja parāda būtisku uzskatu atšķirību dažādās vecuma grupās. Kamēr iedzīvotāji virs 40 gadiem par svarīgāko uzskata darba gaitu saglabāšanu, gados jaunākie aptaujas dalībnieki - uzkrājumu veidošanu un ieguldījumus vērtspapīros.

Turklāt jauni cilvēki daudz vairāk ir gatavi strādāt arī vairākos darbos, lai papildinātu pensiju uzkrājumu,” aptaujas rezultātus komentē “Luminor” Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Aptauja, viņaprāt, parāda pozitīvu tendenci - jaunieši, iespējams, daudz labāk nekā viņu vecāki ir sapratuši uzkrājumu veidošanas nozīmi finansiālai stabilitātei vecumdienās. Taču tikpat labi cilvēki virs 40 gadiem saprot, ka būtiskus uzkrājumus vai ieguldījumu nekustamajā īpašumā nepaspēs veikt, tāpēc domā, ka vecumdienās turpinās strādāt. “Ņemot vērā straujo sabiedrības novecošanos, arī ilgu darba gaitu saglabāšana diemžēl ne vienmēr garantēs pietiekami augstu pensiju, tādēļ uzkrājumu veidošana trešajā pensiju līmenī, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā vai iegādājoties vērtspapīrus, kļūst arvien svarīgāka,” uzskata Atis Krūmiņš.

Neatkarīgā

Daļai ar nopelnīto pensiju pietiks

Trešdaļa iedzīvotāju atbildējuši, ka nodrošinātām vecumdienām jāsāk pēc iespējas agrāk krāt, savukārt 15 procenti aptaujāto uzskata, ka ir jāstrādā vairākās darbavietās vienlaikus, lai vairāk sakrātu pensijai. Uz uzkrājumu veidošanas nozīmi biežāk norādījuši Rīgas iedzīvotāji, savukārt Pierīgā dzīvojošie biežāk minējuši investīcijas nekustamajā īpašumā, liecina aptauja. Tikai septiņi procenti aptaujāto uzskata, ka viņu pensija būs pietiekama, lai aizvadītu finansiāli stabilas vecumdienas, taču vispārliecinātākie par to (16 procenti) ir jau pensijas vecumu sasniegušie, tas ir, aptaujātie iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Piektdaļa cilvēku vispār par pensiju nav domājuši

Savukārt aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs nav domājis, kā nodrošināt labklājību vecumdienās. “Diemžēl cilvēku skaits, kuri nedomā par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās, joprojām saglabājas augsts. Tas liecina, ka liela daļa joprojām paļaujas uz valsts garantēto pensiju, kura pašlaik nodrošina tikai nedaudz vairāk nekā pusi no darbā saņemtā vidējā atalgojuma. Ja pensijas vecumā vēlas saglabāt līdzvērtīgu dzīves līmeni kā pirmspensijas vecumā, ienākumiem būtu jāveido vismaz 70 līdz 80 procentus no pirmspensijas ienākumiem, līdz ar to bez uzkrājumu veidošanas vai investīcijām nekustamajā īpašumā vai vērtspapīros tas praktiski nav sasniedzams,” brīdina Atis Krūmiņš.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.