Vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdē ministriem tika celts priekšā Ekonomikas ministrijas dzīlēs tapis likumprojekts par Skultes sašķidrinātās gāzes termināli. Lai gan iespējams, ka dzīļu vietā projekts tika steigā uzskrīpēts uz kādas palodzes – tik nesagatavots un paviršs bija MK iesniegtais variants. Tomēr ministriem arī šāds – ar vairākām ministrijām nesaskaņots un gramatiskām kļūdām pārpilns teksts – likās gana labs esam, lai lemtu par tā tālāko virzību uz Saeimu.
Šāda steiga apliecina, ka šobrīd valdošajiem nav svarīga ne likuma kvalitāte, ne tā ilgtermiņa ietekme uz valsts ekonomiku, ne iedzīvotāju intereses, bet gan tikai un vienīgi tā pieņemšanas ātrums. Ak, jā, un vēl iespējamās valsts garantijas projekta attīstītājiem, kuras tagad mēģina pārsaukt citā vārdā un paslēpt aiz it kā nevainīgām likuma rindām.
Lasot EM sagatavoto un ministres Ilzes Indriksones (NA) prezentēto tekstu, ir ļoti grūti, teju neiespējami atrast jebkādu pamatojumu likumprojekta bīdīšanas mežonīgajam tempam. Skaidrs, ka tuvāko apkures sezonu (un arī nākamo) šā likuma pieņemšana nekādi neietekmēs, skaidrs, ka tik liela apjoma projektā nepieciešams sīki un ļoti detalizēti izpētīt visus (gan ekonomiskos, gan ģeopolitiskos u.c.) aspektus, lai nepieļautu kļūdas, kas nākotnē var ļoti dārgi maksāt. Tāpat skaidrs, ka reāliem investoriem (ja tie nav kādi ļoti “īpaši” investori) nāktu tikai par labu, ja visi normatīvie akti tiktu sagatavoti rūpīgi, tādējādi radot drošu pamatu projekta realizācijas nosacījumu nemainīgumam. Skaidrs, ka vēl daži mēneši visu minēto un vēl daudzu citu aspektu izvērtēšanā neko nemainītu kopējā projekta attīstībā. Bet nē, visu šo katram ar veselīgu zemnieka saprātu apveltītam indivīdam elementāri izprotamo sagatavošanās un izpētes procesu vietā notiek paniska un pat nedaudz histēriska likumprojekta dzīšana caur izpildvaras un tagad arī likumdevējvaras gaiteņiem. Jo ir bažas, ka pēc jau pamalē saredzamās varas maiņas (vai vismaz jaunu, puslīdz veselīgu partneru ienākšanas Saeimā un valdībā) iecerētais plāns var arī neizdoties.
Ko tad tik izmisīgi likumdošanā grib nostiprināt Skultes projekta karognesēji ar tieslietu ministru Jāni Bordānu priekšgalā un viņa uzņemto tempu ar grūtībām turošo un pakaļ tuntulējošo ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni arjegardā? Likumprojekta tekstā tas paviršam vērotājam var arī paslīdēt garām nepamanīts, tomēr, paanalizējot visu iesniegto dokumentu paketi rūpīgāk, “āža kāja” parādās visā savā nepievilcīgajā krāšņumā. Precīzs citāts no likumprojekta anotācijas: “Nepieciešamas noteikt speciālu regulējumu, kas apliecinātu valsts interesi Skultes sašķidrinātā dabasgāzes termināla izveidi investoram un atviegloti administratīvā procedūra projekta izvērtēšanai un būvniecība projekta realizācijai.” (Saglabāta oriģinālā rakstība.) Izrādās, lūk, cik vienkārši! Likumdošanā jānostiprina “speciāls regulējums”, lai apliecinātu (tātad faktiski garantētu) valsts interesi. Un nevis vispārīgi, bet tieši investoram!
Citur šī pati iecere iebēdzināta mazliet gaumīgāk, piemēram, jau uz Saeimu nosūtītā likumprojekta 2. panta 3. punkta 3. apakšpunktā kautri ierakstīts, ka Ministru kabinets nosaka: “Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izmantošanas nosacījumi.” Un viens no nosacījumiem, piemēram, varētu būt - ne jau valsts garantijas, ko jūs! - “Latvenergo” dots rīkojums par ilgtermiņa līgumu noslēgšanu. Pēc kā tik ļoti alkst “valsts naudu neprasošais” investors!
Esošās procedūras ietvaros notika arī likumprojekta saskaņošana ar atbildīgām ministrijām. Dažus no iebildumiem kabinets ņēma vērā, piemēram, Toma Artūra Pleša vadītās ministrijas norādes uz neskaitāmajām (gan ne visām) gramatiskajām kļūdām, taču mazliet sarežģītākus iebildumus ministri bez bažām atstāja sadaļā “nesaskaņots”. Atkal jau mazliet traģikomiski, ka vislielākie “nesaskaņotie” iebildumi bija tieši dedzīgākā “skultista” Bordāna vadītajai ministrijai (par dažādu likumdošanas normu neprecīzu piemērošanu). Arī Finanšu ministrija uzsvēra: “Attiecīgi lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, ka gadījumā, ja ar likumprojekta 2. panta trešās daļas 2. punktā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam, tā izstrādātajos normatīvajā aktā tiks paredzēta komercdarbības atbalsta piešķiršana, tad tiks ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.” (Oriģinālā rakstība.)
Ministriem šie speciālistu argumenti nešķita būtiski, tā teikt, paši esam speciālisti. Labi, ka vismaz iebildumus sagatavojušo ministrijas darbinieku sirdsapziņa ir tīra, brīdinājums tika izteikts un tālākā atbildība jau pārgūlusies uz varas tiešajiem nesējiem.
Sarunā ar bijušo ekonomikas ministru, tagad Saeimas deputātu Jāni Vitenbergu (NA) bija jūtama zināma neērtības sajūta un vēlme vismaz daļēji norobežoties no šobrīd steigā notiekošās likuma caursišanas. “Šis likumprojekts nenoliedzami ir ļoti būtisks Latvijai vismaz uz tuvākajiem 10-15 gadiem, tādēļ steigai nevajadzētu būt galvenajam kritērijam, lemjot par tā tālāko virzību. Kļūdas nedrīkst pieļaut, mums jau ir rūgta pieredze ar “Latvijas gāzi”. Turklāt jāizdiskutē jautājums par valsts iesaisti projektā un virkne citu jautājumu,” sacīja deputāts. Viņš nevarēja pateikt, vai NA frakcija atbalstīs likumprojektu, ja tā izskatīšana notiks jau šīs nedēļas Saeimas sēdē, frakcijā par to vēl lemšot. Vitenberga teiktais gan disonē ar NA ministru, īpaši ekonomikas ministres rīcību, kas tomēr rada iespaidu par aklu iešanu citas koalīcijas partijas stingri nostieptā pavadā.
“Jaunās Vienotības” uzrunātie politiķi pagaidām jautājumā par Skultes termināļa likumprojektu ar “Neatkarīgo” runāt nevēlējās. Var jau saprast viņu pozīciju - šobrīd politiskajos kuluāros cirkulē ziņas, ka Bordāns, mēģinot panākt likumprojekta skatīšanu un pieņemšanu 1. lasījumā jau šo ceturtdien, esot ķēries gluži vai pie neadekvātām metodēm, daži pat piemin vārdus “politiskā šantāža” un tamlīdzīgas visai baisas lietas. Pat pieļaujot, ka tie ir pārspīlējumi, nav šaubu, ka šobrīd JV nevēlas vairs kā ciešāk tikt saistīta ar šo procesu. Vēl vairāk, neskatoties uz sniegto atbalstu valdībā, daži JV pārstāvji jau visai atklāti sākot celt iebildumus pret tik uzbāzīgu viena koalīcijas partnera plosīšanos bez jebkādiem politiskās ētikas rāmjiem.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs saredz vismaz divus iemeslus, kāpēc šobrīd notiek tas, kas notiek. “Pirmkārt, paskatieties uz šo projektu bīdošo politiķu reitingiem, Otrkārt, nevienam taču vairs nav šaubu, ka valdības līmenī atklāti notiek darījumi un tirgošanās - Skulte, Biķernieki un kas tik vēl ne. Mīļā miera labad pārējie sēž klusi, lai gan esmu pārliecināts, ka tai pašai JV atlec kāds labums. Mani gan vairāk uztrauc nevis tas, ko šajā jautājumā domā un dara tas vai cits politiķis, bet gan ko domā un dara Ģenerālprokuratūra,” viņš sacīja, piebilstot, ka vismaz viņam neesot skaidrs, kāpēc neviens līdz šim nav painteresējies ASV biznesa aprindās par vienu otru personu, kura šobrīd uzstājas kā potenciālais Skultes projekta investors. Deputāts arī pieļāva, ka plāns izdabūt šaubīgo likumprojektu vēl caur šo, nu jau aizejošo Saeimu var izdoties.
Apņēmības pilns to nepieļaut bija ZZS frakcijas deputāts Viktors Valainis. “Mums atradīsies argumenti, lai censtos šo vienas personas interesēs bīdīto dudzmiljonu projektu apturēt. Terminālis mums ir vajadzīgs, taču tas jābūvē valstij ar savām ostām un jau attīstīto infrastruktūru, nevis kaut kādiem, atvainojiet, afēristiem, kuriem nav pat sava kapitāla tik liela projekta īstenošanai,” skarbi izteicās deputāts.
Tomēr vislielāko izbrīnu viņam raisot tieši valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa nostāja šajā jautājumā, kurš, redzot, kā tiek caursists šis likumprojekts, izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā. “Tas, vai Kariņš pats ir ieinteresēts projekta īstenošanā šādā formā, vai arī viņš vienkārši ir par mīkstu, lai pretotos, nav tik svarīgi. Būtiski ir tas, lai šāds cilvēks turpmāk vairs neieņemtu valstī vienu no visnozīmīgākajiem amatiem,” uzsvēra Viktors Valainis.
Interesanti, ka šis līdz šim vārdā nesauktais, bet visiem tāpat labi zināmais no ASV puses nākušais un par investoru dēvētais Pēteris Ragaušs tieši vakar izlēma iznākt prožektoru gaismās, sniedzot interviju ziņu aģentūrai LETA. Atmetot pausto liekvārdību, šajos Ragauša izteikumos var samērā labi saskatīt skaidras norādes Skultes termināļa politiskajiem lobētājiem. Pirmā. “Mums vispirms ir vajadzīgi ilgtermiņa līgumi ar patērētājiem. “Latvenergo” ir valsts uzņēmums, tā nav garantija, bet mums ir vajadzīgs komerciāls līgums.” Tātad nevajag saukt valsts garantijas par valsts garantijām, neskan labi, izklausās godīgu konkurenci kropļojoši un rada aizdomas par politiskajām rebēm. Vajag to pašu procesu dēvēt smalkāk - par ilgtermiņa līgumu.
Un otrā. Uz jautājumu, vai šādu līgumu ar “Latvenergo” varētu gaidīt tikai jau pēc 14. Saeimas vēlēšanām, investors attrauc: “Es nebūtu tik pārliecināts.” Iespējams, ka šo it kā nevainīgo teikumu kāds Latvijā varētu uztvert arī kā tiešus draudus par to, ka lietas vēl nav sakārtotas un papēži sāk svilt. Varbūt tieši ar to var skaidrot Bordāna gluži vai izmisīgo vēlmi iedabūt Skultes termināļa likumprojektu jau Saeimas ceturtdienas sēdes darba kārtībā?
