Bērnudārzos trauksme par saindēšanos – mierina, ka ne ar Ukrainas olām

© Depositphotos.com

Laikā no februāra līdz aprīlim dažādās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs bērni bieži slimo ar zarnu infekcijām. Bērnu vecāki nobažījušies, vai infekciju neizraisa baktērijas no Ukrainas ievestajās olās.

Iesaka, ko darīt, ja kāds saslimst

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pirmsskolas izglītības iestādēm izsūtījis izstrādātos ieteikumus pirmsskolas izglītības iestādēm, ja iestādē ir reģistrēts akūtas zarnu infekcijas saslimšanas gadījums.

“Lūdzam iepazīties ar centra izstrādātajiem ieteikumiem un nodrošināt to izpildi. Informāciju par infekcijas slimībām varat atrast mūsu mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/citas-infekcijas-slimibas Vēlos atgādināt, ka informācija par slimnieku ir konfidenciāla,” e-pasta vēstulē kādas pirmsskolas izglītības iestādes vadībai raksta SPKC sabiedrības veselības organizatore Anete Bulava no Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas.

Tālāk ieteikumos tiek skaidrots, kas jādara, ja iestādes grupā tiek reģistrēts saslimšanas gadījums: nepieņemt slimus bērnus, nekavējoties informēt SPKC epidemiologu par iespējamu bērna vai darbinieka saslimšanas gadījumu, nodrošināt ierobežojošus pasākumus, informēt vecākus, nepieļaut kopīgu pasākumu rīkošanu, sekot līdzi bērnu roku mazgāšanai, veikt telpu mitro uzkopšanu un dezinfekciju, vērsties pie ģimenes ārsta utt.

Ierasta prakse, vērojams cikliskums

SPKC Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Arāja “Neatkarīgajai” skaidro, ka šādu ieteikumu sūtīšana pirmsskolas izglītības iestādēm nav nekas jauns, tā ir SPKC ierasta prakse jau trīs četrus gadus.

Turklāt iestādēm jāievēro Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumu Nr. 7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 7.3 punkta prasības: “Izglītības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas vai citas iestādes vadītājs nodrošina informācijas sniegšanu telefoniski Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologam, ja viņam ir radušās aizdomas par grupveida saslimšanu (iestādē ir divas (vai vairāk) personas ar šādām infekcijas slimības pazīmēm - caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai citi ādas bojājumi).” Valstī ir noteikts slimību saraksts, par kurām jāziņo, un SPKC saņem informāciju no skolām, ģimenes ārstiem, laboratorijām.

“Zarnu infekcijas var rasties ne tikai no olām. Nevar teikt, ka to izraisījis viens ievests produkts. Izraisītāji var būt dažādi - salmonellas, kas ir baktērijas, norovīruss. Šīm infekcijām ir novērojams cikliskums. Vasarā savukārt vairāk parādās sporādiski gadījumi, kas saistīti ar to, ka ģimene uzturā lietojusi kādus noteiktus produktus,” skaidro Ilze Arāja.

Viņa piebilst, ka higiēnas jautājumi bērnudārzos ir īpaši aktuāli, jo tur bērni ciešāk kontaktējas, skolā kontakts nav tik ciešs. Un pirmsskolas izglītības iestādes strādā pēc saviem iekšējiem higiēnas noteikumiem. Tagad, noslēdzoties aktīvajam Covid-19 laikam, parādās arī augšējo elpceļu infekcijas, iestādēs atgriežas bērni pēc slimošanas. Fokuss uz kovidu, kad bērni tika turēti mājās, vecāki strādāja attālināti un bērnudārzi nebija tik apmeklēti, ir pagājis, tāpēc SPKC atgādina, ka arī zarnu infekcijas ir aktuālas.

Savukārt, ja notiek saslimšana, ko izraisījusi ēdiena infekcija, piemēram, vienā bērnudārza grupā saslimst trīs bērni, otrā - pieci, bet citā - desmit, tiek veikta atsevišķa epidemioloģiska izmeklēšana - SPKC veic izmeklēšanu visā, kas saistīts ar cilvēku veselību, bet Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) analizē pārtiku, ņem analīzes virtuvē. Ja saslimšanu konstatē vairākos bērnudārzos, tad SPKC sadarbojas arī ar pašvaldībām. Un, ja kas notiek vienā pašvaldībā, tad arī bērnudārzi citās pašvaldībās tam var pievērst uzmanību, stāsta SPKC Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Nav informācijas, ieved lielākoties caur Poliju

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča “Neatkarīgajai” atbild, ka gadījumos, kad pirmsskolas izglītības iestādē konstatēta grupveida saslimšana, epidemioloģisko izmeklēšanu veic un slēdzienu par izmeklēšanas rezultātiem sniedz SPKC. Ja ir aizdomas par pārtikas izraisītiem saslimšanas gadījumiem, SPKC informāciju nosūta arī PVD, kas pārbaudes veic savas kompetences ietvaros.

“PVD jūsu minētajā laika posmā no SPKC ir saņēmis 10 ziņojumus par, iespējams, pārtikas izraisītiem grupveida saslimšanas gadījumiem pirmsskolas izglītības iestādēs. No tiem tikai viens gadījums (vīrusu izraisīta akūta zarnu infekcija) bija saistīts ar ēdināšanu iestādē.

Šobrīd PVD nav saņemta informācija, ka saslimšanas gadījums pirmsskolas izglītības iestādē būtu bijis saistīts ar Ukrainas izcelsmes olu izmantošanu ēdienu gatavošanā,” atbildē raksta vecākā eksperte.

Kādreiz (aptuveni pirms diviem gadiem) PVD izplatīja informāciju par no Ukrainas ievestām olu kravām, kas varētu kaitēt cilvēku veselībai. “Neatkarīgā” jautāja, kāpēc pēdējā laikā šādas informācijas nav un sabiedrība par to netiek informēta.

“Laika periodā, par kuru jautājat, tika veikta pastiprināta olu un olu produktu kontrole uz Latvijas robežas, jo, veicot laboratorisko kontroli, atsevišķos gadījumos tika konstatēts, ka produkti neatbilst nekaitīguma kritērijiem. Jāpiebilst, ka 2022. gadā visi laboratoriski pārbaudītie Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu paraugi atbilda nekaitīguma prasībām.

Vienlaikus jānorāda, ka kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sākuma caur Latvijas robežkontroles punktiem Ukrainas izcelsmes olas un olu produkti netiek Eiropas Savienībā (ES) ievesti. Tie tiek ievesti caur citu ES dalībvalstu, lielākoties Polijas, robežkontroles punktiem, un kontroli veic attiecīgās valsts uzraudzības dienests,” norāda PVD eksperte.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais