Izpēte

Nākamā gada sākumā tiks palielināti vairāku pabalstu apmēri, un, lai arī šis pabalsta palielinājums nav liels, arī par to šajā gadā notika sīvs cīniņš. Tas radīja vai drīzāk nemazināja iespaidu, ka ir valsts izdevumi, kuriem “budžeta iespējas” nav tik būtiski ņemt vērā, bet ir maksājumi, kur fiskālajai disciplīnai ir noteicošais vārds.

Aizdomīgi līdzīgi ir bijušās Padomijas vadītāju 1986. gada lēmumi apturēt Sibīrijas upju pagriešanu uz Vidusāziju un Daugavpils hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā. Tagad tos var tulkot kā zīmes, ka jau tajā brīdī tika izlemts par Padomijas sadalīšanu, ieskaitot Latvijas (Baltijas) atdalīšanu.

Kādi ir iespējamie Krievijas izraisītā kara beigu scenāriji, kā kara gaita var ietekmēt Latvijas drošību, kāds ir Ukrainas un Krievijas kara vešanas potenciāls, kāda ir iekšpolitiskā situācija abās valstīs – rakstnieka, publicista Jurģa Liepnieka sarunas turpinājums ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".

Sarežģīto pensiju piemaksu jautājumu likumdevējs tomēr nolēmis risināt. Pensiju piemaksas plāno piešķirt pakāpeniski, jo finansiālu apsvērumu dēļ, kā to apgalvo valdība, visiem pensionāriem tās sākt maksāt neesot iespējams.

Ar 1991. gada 8. decembri datētā Padomju Savienības likvidēšana draud ar precedentu daudzām valstīm un pasaules kārtībai, kad tā nespēs nodrošināt daudz maz pietiekamu ūdens daudzumu pārāk milzīgajām cilvēku masām.

Noticēsim labajam, ka praktiski jau beigušies gadus piecpadsmit ilgušie trakumi ap jaunu elektrovilcienu pasūtīšanu un uzbūvēšanu Latvijai.

Kāpēc kaimiņos būvē kodolreaktorus, bet Latvija kodolenerģijas iespējas ignorē? Izrādās, aiz Latvijas kūtruma kodolenerģijas jomā stāv Krievijas gāzes lobijs, arī zināšanu un kompetences trūkums – tā TV raidījumā "Nra.lv sarunas" skaidroja kodolfizikas zinātņu doktors Agris Auce.

Lai gan statistiķi vakar neapstiprināja bažas par jaundzimušo skaita noslīdēšanu zem tūkstoša mēnesī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti Eviku Siliņu nekavējoties sasaukt Demogrāfisko lietu padomi.

Somijas galvaspilsētas Helsinku pašvaldība plāno izbūvēt jaunu tramvaja līniju pilsētas rietumos caur galvaspilsētas rajoniem Munkiniemi un Hāgu uz Kannelmeki. Pašvaldības plānos ir iekļauti arī jauni tramvaju posmi pilsētas centrā Tēlē un Kampi. Aplēstās kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 310 miljoni eiro. Turpretim Rīgā pēc neatkarības atgūšanas no jauna nav izbūvēta neviena tramvaja līnija.

Diskusija par Latvijas robežas slēgšanu Krievijas graudiem sasniedza augstāko līmeni pēc tam, kad sociālajos tīklos parādījās video ar Krievijas graudu vilcienu.

Latvijas valdībai vajadzētu pamosties un sākt kaut ko darīt pēc tāda pliķa kā priekšlikums nelaist “Rail Baltica” dzelzceļa trasi cauri Rīgas pilsētai un lidostai, kur Latvija sākusi būvēt simtiem miljonus eiro vērtas dzelzceļa stacijas.

Kamēr Ukraina vēl aizvien saskaras ar sarežģījumiem graudu eksportam pa Melno jūru, Latvijā ar plašu vērienu tiek ievesti okupantu valsts graudi, turklāt atsevišķās pozīcijās pat ar pieaugošu tendenci. Latvija gaida, ko par Krievijas graudiem izlems politiķi Briselē.

Tieši desmit sekundes bija nepieciešamas Ministru kabinetam, lai izskatītu priekšlikumus likumā “Par valsts pensijām” saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums likumā paredzēt, lai pensiju piemaksas saņemtu visas personas, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, neguva ministru labvēlību. Tas vienkārši vispār netika apspriests.

Šogad Latvijas valsts dzīvojusi samērā taupīgi un samazinājusi gaidāmo budžeta deficītu gan attiecībā pret šā gada budžeta likumā atļauto, gan pret pagājušā gada faktisko iztrūkumu.

Valsts amatpersonām jāprot radīt tautā drošības sajūtu, ka no agresora esam pasargāti. Lai to panāktu, par drošību jārunā katru dienu. Ne tikai par to, ka NATO mūs aizsargās, bet arī par to, kā paši sevi spēsim aizsargāt gadījumā, ja Krievija patiesi lems mums uzbrukt, un neaizmirsīsim, ka par mūsu valsts neatkarību plecu pie pleca cīnījās gan latvieši, gan krievi gan citu tautību pārstāvji – norāda bijusī politiķe, aizsardzības un iekšlietu ministre, tagad uzņēmēja Linda Mūrniece raidījumā "Nra.lv sarunas".

Ņemt mutē saldo uzvaras vārdu ir gribējuši daudzu un dažādu vietu un lietu saimnieki, uzņēmumu un iestāžu darbinieki, procesu un notikumu dalībnieki. Tajā skaitā Cēsīs celts, gāzts un atjaunots Uzvaras piemineklis, kopts Uzvaras parks un svētku gājienos deldēts Uzvaras laukums.

Ar daudzo skaitļu un faktu gūzmu valdība cenšas parādīt, ka tā dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pietuvotos 33 valsts neatkarības gadu laikā neīstenotam valsts austrumu robežas izbūves noslēgumam. Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves turpināšanu un šim mērķim nepieciešamo finansējumu".

Ticēsim labajam, ka jau šajā gadā tiks nodota ekspluatācijā Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunotā ēka Lāčplēša ielā 25 un martā teātris aicinās skatītājus uz pirmo atjaunotajai skatuvei iestudēto izrādi “Sapņu tulkotāju sekta".

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais likumprojekts par īpašas nodevas uzlikšanu bankām uz trešo lasījumu ieguvis trešo, praktiski pilnīgi no jauna uzrakstītu versiju.

Lai arī valsts izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā procentos no iekšzemes kopprodukta ir augstākie Baltijas valstīs, uz vienu iedzīvotāju izdevumi ir viszemākie.

Saskaņā ar Somijas un Vācijas plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, daži Somijas uzņēmumi apzināti pārkāpj Eiropas Savienības sankcijas, kas noteiktas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, nogādājot uz Krieviju automašīnas un to rezerves daļas, atklāj Somijas raidorganizācijas YLE un Vācijas laikraksta "Frankfurter Allgemeine Zeitung" (FAZ) žurnālistu veiktā izmeklēšana.

Ukrainā notiekoša kara dēļ Latvijā nokļuvusī Olga ir apliecinājums Latvijas valsts aparāta gatavībai atrast līdz 100 miljoniem eiro gadā palīdzībai bēgļiem, bet nespējai izlemt un atbildēt, vai palīdzība vērsta uz šo cilvēku piesaistīšanu Latvijai un kur nu vēl latviešu kopienai.