Saeima sākusi izskatīt iniciatīvu par agrākas pensionēšanās iespēju daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Atbildīgās ministrijas pašlaik ir skeptiskas – jo agrāka pensionēšanās nozīmēs papildu slogu sociālajam budžetam.
Latvijas banku uzraugi ceļ trauksmi par valsts iestāžu mazspēju vietējo iedzīvotāju smadzeņu skalošanā, ko pieklājīgos vārdos sauc par finanšu pratības veidošanu, finanšu plānošanu ilgtermiņā, ieguldīšanu un mērķtiecīgu pensijas uzkrājumu veidošanu.
Caurlūkojot kārtējās iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas un tur atspoguļotās summas, “Neatkarīgā” pārlapoja arī šobrīd darba piedāvājumos nosauktās algas privātajā biznesā. Privātajiem līdz valsts pārvaldei ir kur tiekties.
Nedz Valsts kontrole, nedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav pievērsuši īpašu uzmanību aviokompānijas “airBaltic” lidmašīnu iepirkumu daudzmiljardu darījumiem ar kanādiešu ražotāju “Bombardier”.
Daļa no jau publiskotajām valsts amatpersonu deklarācijām pārliecinoši norāda: ja vēlies kļūt bagāts, dodies strādāt valsts pārvaldē – ierēdniecībā vai politiskos amatos. Tas vedina domāt, ka Latvijas “veiksmes stāsts”, par ko mēdz runāt pie varas esošie, slēpjas tieši valsts pārvaldē strādājošo skaita un viņu algu palielināšanā. Tas jau nekas, ka valsī nebūs kam pelnīt – var taču aizņemties no starptautiskiem aizdevējiem.
Pāvela Rebenoka slepkavība ir atklājama, ja vien būtu vēlme un apņēmība veikt rūpīgu nozieguma izmeklēšanu, uzskata Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Līdzīgs secinājums rodas, uzklausot P. Rebenoka dzīvesbiedra Ingus Balandina atmiņas par piedzīvoto nozieguma brīdī un tā izmeklēšanas gaitā.
Katastrofāls naudas trūkums veselības aprūpes sistēmā grauj ikviena pacienta cerības jau tuvākajos mēnešos tikt ārstētam, “Neatkarīgajai” saka Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” vadītāja Gunta Anča. Tāpēc pacientu organizācijas apvienojušās ar mediķiem un šodien protestē pie Saeimas nama.
Turpinot analizēt 2020. gada 20. septembrī noslepkavotā advokāta, kolēģa un ģimenes drauga Pāvela Rebenoka lietas izmeklēšanu un nozieguma iespējamos cēloņus, jurists Mārtiņš Krieķis vērš “Neatkarīgās” uzmanību uz vairākiem politiskiem aspektiem un P. Rebenoka strikto pozīciju vairākos valstiskos un naudīgos projektos. Varēja vai nevarēja politiskie un ekonomiskie aspekti kļūt par galvenajiem slepkavības ierosinātājiem?
Eiropas Savienības daudznacionālā kompānija “Airbus” un Kanādas “Bombardier” iesaistījās masveida amatpersonu korumpēšanā vairākās pasaules valstīs tieši tajā laikā, kad “airBaltic” noslēdza lidmašīnu nomas un pirkuma līgumus ar “Bombardier”, proti, 2012. gadā, secina “Neatkarīgā”, iepazīstoties ar publikācijām “Reuters” un “Financial Times”.
Šā gada septembrī apritēs trīs gadi kopš nežēlīgās zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības. Izmeklēšana joprojām nav pavirzījusies – lietā nav apsūdzēto, pat aizdomās turamo. P. Rebenoka kolēģis un tuvs draugs, jurists Mārtiņš Krieķis ir pārliecināts, ka šī slepkavība netiks atklāta, jo notikušajā iesaistīti politiskie spēki. M. Krieķis izvairās stāstīt konkrētas detaļas, jo jebkurš viņa paustais vārds publiskajā telpā var iegūt dažādu interpretāciju.
Pagājušajā nedēļā atklātībā nonākušie Krievijas dokumenti par ietekmes izvēršanu Baltijas valstīs liecina, ka Kremļa mērķi Latvijā bijuši tālejošāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tajos faktiski paredzēta Latvijas “lienošā okupācija” jeb politisku savienību izveide ar Krieviju.
Kļuvām neērti, tāpēc ar kritiku neizturošu pamatojumu mums izteica neuzticību – tā savu atlaišanu “Neatkarīgajai” skaidro nu jau bijušie valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes locekļi Toms Reiziņš, Jānis Lapiņš un Jānis Stankevičs.
Dienu pirms Latvijas valsts svētkiem Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pieņēma zināšanai socioloģiska pētījuma rezultātus, ka Daugavpilī latvieši “pēdējā laikā ļoti izjūt etnisko spriedzi. Viņiem jāuzmanās, ko kurās situācijās runāt un ko nerunāt. Viens no fokusgrupas dalībniekiem pat teica, ka viņš gatavs evakuēties uz Sēliju.”
Finanšu ministrija atrādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai savu uzmetumu kārtējam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam.
Kāpēc Latvijā 1990. gadā dzīvojošie cittautieši Augstākās padomes vēlēšanās balsoja par tādiem latviešiem, kuri solīja Latvijas izstāšanos no Padomju Savienības?
Finanšu ministra Arvila Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) ātrā ideja par to, ka pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji jāpiespiež pildīt ienākumu deklarācijas, visticamāk, tomēr nerealizēsies. Pirmkārt, izskatās, ka pati Finanšu ministrija (FM) kāpjas soli atpakaļ, otrkārt, JV koalīcijas partneri par to nebūt nav sajūsmā.
Nacionālais veselības dienests, izplatot ziņu par e-veselību, kurai no nākamā gada varēs piekļūt tikai ar e-parakstu, ļoti satraucis sabiedrību, īpaši gados vecākus cilvēkus, kuri e-parakstu neizmanto un, visticamāk, neizmantos.
Lielāko daļu izejvielu, no kurām vistiešākajā veidā atkarīga zaļās enerģijas ražošana un izmantošana transportā, Eiropas Savienībai (ES) piegādā Ķīna un Krievija. Ja tas nemainās, Krievijas naftas un gāzes atkarības vietā Eiropa var uzsēsties uz minerālu adatas, nonākot jaunā stratēģiskā atkarībā no impēriski orientētā lielvalstu dueta.
Tūlīt visu pasauli otrādi apgriezīs sakritība starp Saules aptumsumu un Hitlera dzimšanas dienu 20. aprīlī un Mēness aptumsumu ar Kārļa Marksa dzimšanas dienu 5. maijā.
Lietojot politkorektus vārdus no Satiksmes ministrijas atbilžu krājuma, “neskatoties uz izaicinājumiem, darbs pie “Rail Baltica” projekta īstenošanas turpinās”.
Speciāli izdienas pensiju jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu, kas ietver arī priekšlikumus izdienas pensiju reformai, tomēr pagaidām ar to iepazīties nav iespējams. Esot uzsākts “politisko diskusiju cikls”.
Valstij gar degunu gadā aiziet vismaz 30 miljoni eiro tādēļ, ka trūkst prasmes izskaust nelegālā satura lietošanu internetā – secināja Pasaules intelektuālā īpašuma dienai par godu veltītajā pasākumā vienkopus sanākušie uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un valsts institūciju ierēdņi.
