Kopš šā gada 13. janvāra valdībā slepenībā tiek turēti Skultes dabasgāzes termināļa it kā potenciālo investoru vārdi un viņu piedāvātā darījuma detaļas. Atbildīgā ministra izvairīšanās informēt par piedāvātā darījuma būtību un darījuma piedāvātājiem rada aizdomas, ka slepus tiek perināta kārtējā blēdība, par kuru gāzes un elektroenerģijas lietotājiem nāksies maksāt dārgu cenu.
Latvijas slimnīcas aicina veselības ministri nekavējoties risināt finansējuma problēmu, jo finansējums šogad ir par trešdaļu mazāks nekā nepieciešams. To sarunā veselības ministrei Līgai Meņģelsonei norādījuši Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.
Latvijas tiesu sistēma gadu desmitus cīnās ar tā sauktajiem garajiem kriminālprocesiem, kuru ilgums ir tuvs vai pat pārsniedz desmit gadus. Šādi procesi, atbilstoši Eiropas cilvēktiesību praksei, ar vislielāko varbūtību pārkāpj personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Igaunijas tiesību aktu regulējuma analīze un Igaunijas pieredzes pārņemšana var būt solis ceļā uz šo gadiem ieilgušo kriminālprocesu izskaušanu Latvijā, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.
Karš Ukrainā devis Latvijai bēgļus, ar kuriem kaut uz laiku nomaskēt aizvien straujāko iedzīvotāju izmiršanu. Pāris pēdējos gados nāve kļuvusi par būtiskāku faktoru iedzīvotāju skaita sarukšanā nekā iepriekš daudz piesauktā emigrācija.
Minimālo ienākumu slieksni turpmāk Latvijā noteiks atbilstoši vidējam ienākumu līmenim valstī. Proti, tā vairs nebūs voluntāri izvēlēta skaitliska vērtība, ko līdz šim parasti izvēlējās atbilstoši budžeta iespējām, bet metodoloģiski pamatots un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošs minimālā ienākuma līmenis, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā.
Straujais cenu kāpums skar arī ģimenes ārstu prakses, taču atbalsta no valsts puses praktiski nav: “Lai arī vairāk nekā septiņdesmit procentos gadījumu pacienti lauku reģionos palīdzību saņem pie ģimenes ārsta, primārajai veselības aprūpei šajā gadā netiek paredzēts pietiekams finansiāls atbalsts valsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai saviem pacientiem,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs, ģimenes ārsts no Staļģenes Ainis Dzalbs.
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss šonedēļ valdībai prezentēs vērienīgu plānu par bumbu patvertņu veidošanu laikā līdz 2034. gadam. Tas paredz pašreizējo patvēruma vietu ietilpību 50 000 cilvēkiem palielināt līdz 730 000 jeb vairāk nekā pusei Igaunijas iedzīvotāju.
No Labklājības ministrijas skaidrojuma par šī gada budžeta prioritātēm izriet, ka vissvarīgākajai prioritātei - trūcīgo iedzīvotāju atbalstam plānoti vien desmit miljoni eiro. Vai ar šo finansējumu patiešām būs iespējams palielināt minimālo ienākumu tā, lai tas atbilstu politiķu solījumiem, tiesībsarga un Satversmes tiesas aizrādījumiem?
Putina režīma veicinātais ģeopolitiskās spriedzes pieaugums acīmredzami izdarījis grūdienu dažādu stratēģiskās nozīmes glābšanas un veselības aprīkojuma preču uzkrājumu veidošanā Eiropā. Tas attiecas gan uz plaša patēriņa precēm, gan tādām, kas saistītas ar bioloģiska un radioloģiska rakstura negācijām.
Konkurences padome vakar atklāja pikantas detaļas par Neatkarīgās jau sen aprakstītajiem, bez nekādām izmeklēšanas darbībām acīm redzamiem notikumiem, kuri zem virsraksta “Autobusu pārvadājumus sadala Šķēle, Šlesers, Savickis un Brandavs” avīzē izklāstīti 2021. gada 5. maijā.
Daugavas draudi aizskalot Jēkabpili kopā ar tās aizsargdambi atkal atlikti līdz nākamreizei, bet palikuši jautājumi, kā tāds būvējums pilsētā uzradies un kāpēc nevar izdarīt tā, lai pilsēta aiz sava vaļņa būtu drošībā.
Kaimiņvalsts Lietuvas parlamenta (Seima) opozīcija gada sākumā atkal “izvilkusi no atvilktnes” jautājumu par radikālu pensiju vecuma paaugstināšanu līdz 72 gadiem, ko Lietuvai it kā uzspiežot Eiropas Komisija un paklusām atbalstot Ingrīdas Šimonītes valdība.
Latvijā vidējā vecuma pensija pēdējā gada laikā ir būtiski augusi – to var secināt pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem. Taču nebūs daudz senioru, kuri piekritīs, ka ar vecuma pensiju var labi dzīvot, ņemot vērā dzīves dārdzību. Gandrīz piecdesmit tūkstoši Latvijas pensionāru mēnesī jāiztiek ar pensiju līdz 300 eiro, un pat vidējā pensija, kas pagājušajā gadā pēc indeksācijas pārsniedza 500 eiro, vairs nevienu īsti nepriecē, jo ar katru dienu zaudē savu pirktspēju.
Pēdējās nedēļās Igaunijā ir izraisījusies pamatīga diskusija par Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera ģenerālleitnanta Martina Herema neparasti atklāto rakstu, kas gada pirmajās dienās sākotnēji tika publicēts viņa “Facebook” profilā. Nemānīsim sevi, mums ir jābūt gataviem Krievijas uzbrukumam pēc dažiem gadiem, kad tā, cietusi sakāvi Ukrainā, novājināta, pazemota, taču vēl agresīvāka nekā jebkad, var ķerties arī pie tādas avantūras kā uzbrukums Baltijas valstīm – tā īsumā varētu atreferēt pagarā raksta jēgu.
Ukrainas cīņā pret krievu iebrucējiem kaut tikai emocionāli iesaistītajiem cilvēkiem Latvijā jāpaciešas vēl tikai daži mēneši līdz Ukrainas uzvarai komplektā ar neatspēkojamu pierādījumu astroloģijas un visa gaišredzības pakalpojumu spektra spējām informēt par nākotni.
Gada sākumā Krievijas Federācijas vēstniecībai Rīgā tika piegādāts sūtījums, kas saturēja nezināmas izcelsmes vielu. Lai gan pagājusi nedēļa kopš notikumiem Ukrainas neatkarības ielā, policijas nozīmētie eksperti joprojām nav snieguši atbildi, kas īsti bija saņemtā viela un vai tā radīja reālu apdraudējumu.
Uz valdības 10. janvāra sēdi noliktā lemšana par elektropārvades un sadales tarifu grozīšanu aizvietota ar ekonomikas ministres Ilzes Indriksones uzdevumu izvērtēt sadales tarifa projekta rašanās apstākļus.
Pirmdienas notikumi Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrā (LVRTC), kad “cilvēciska faktora” izraisītās avārijas dēļ uz nepilnu stundu tika traucēti gandrīz visu mobilo sakaru un interneta operatoru darbība, rada bažas par Latvijas valsts sakaru sistēmas kopējo drošību.
Pieticīgā privātpersonu atsaucība valsts piedāvājumam maksāt līdz 300 eiro mēnesī par Ukrainas bēgļu izmitināšanu signalizē, ka apkures sezonas rēķini neizputina mājokļu īpašniekus.
Labklājības ministrijā Neatkarīgajai apliecina, ka papildu nepieciešamais finansējums pensiju indeksācijai, neraugoties ne uz ko, esot ieplānots. Tomēr jāatceras: pastāv riski valdības solījumu īstenošanai - šo gadu valdība uzsākusi ar tā saukto tehnisko budžetu un tas neparedz papildu naudu būtiskiem pabalstu vai pensiju palielinājumiem.
Solījumu divkārt samazināt valsts uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) tarifu pieaugumu ekonomikas ministre Ilze Indriksone pastiprināja ar atzīšanos, ka tarifu pieaugums veidots pēc principa “nopublicēsim - paskatīsimies”, vai sabiedrība tarifu pieaugumu pamanīs un vai pret to protestēs.
