Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova šīs nedēļas vizīte Ķīnā un pagājušās nedēļas Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministru Stefana Sežurnē un Deivida Kamerona kopējais paziņojums par jaunas “Entente” izveidošanu skaidrāk iezīmēja jaunās globālās konfrontācijas aprises, kur vienā pusē stāv eiropeiskā civilizācija ar tās demokrātiskajām vērtībām, bet otrā aziātiskā civilizācija ar tās hierarhisko pārvaldes modeli.
Ja Saeima trešajā lasījumā apstiprinās ģenerālprokurora Jura Stukāna ierosinātos grozījumus Krimināllikumā, jaunceļamais Liepājas cietums pustukšs nepaliks. Tas ātri pildīsies ar dažādu rangu amatpersonām un uzņēmējiem. Darbības, kas agrāk nebija sodāmas, tiks kriminalizētas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkohola tirdzniecību atļaut no pirmdienas līdz sestdienai 10.00–20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00. Šie grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā, un tur noteikti savu balsi cels grozījumu pretinieki.
Veicot ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu speciālo revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Tomēr nebija iespējams konstatēt, kuras amatpersonas ir atbildīgas, pieņemot lēmumus par privāto lidaparātu izmantošanu premjerministra un delegāciju vajadzībām. To vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Taču vispirms jāsaprot, kā politiķis Kariņš – kā teiktu klasiķi – “nodzīvojās līdz tādai dzīvei”.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Šī ir tikšķoša vides bumba,” tīmekļa vietnē “svt.se” uz Zviedrijas raidsabiedrības SVT žurnālista jautājumiem atbild pētnieks Henrihs Vahtmeisters, raksturodams tankkuģi, kas ir noenkurojies netālu no Gotlandes ārpus Zviedrijas teritoriālajām robežām. No tā Krievijas kuģi Baltijas jūrā papildina degvielas krājumus. Viceadmirālis Gaidis Zeibots “Neatkarīgajai” skaidro, ka šos peldlīdzekļus dēvē par Krievijas ēnu floti.
Iepriekš tika ziņots, ka pirmdien beidzot tiks nosaukta jaunā ārlietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere, taču tas, ka vakar tas tā arī netika izdarīts, un nenoslēpjamās grūtības “Vienotībai” vienoties par vienas kandidatūras izvēli šim amatam liecina par augošu iekšēju politisko nelīdzsvarotību šajā partijā. Atsevišķi politiskie smaguma centri “Vienotības” iekšienē ir sākuši kustēties, un šo kustību nav tik viegli apturēt.
Pirmdien paredzēta diskusija Rīgas pilī par sabiedrisko mediju nākotni. Tajā skaitā par Nacionālās drošības koncepcijā iekļauto punktu, saskaņā ar kuru no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajos medijos tiek izbeigta satura raidīšana krievu valodā.
Par aizliegumu vīriešiem ar iekāri skatīties uz sievietēm, par resniem bērniem un jauniešiem ar stājas defektiem, par Latvijas nodzeršanās čempionātu un kosmētiskajiem paņēmieniem, kas mesti cīņā pret to: “Neatkarīgās” saruna ar ārstu, politiķi, televīzijas raidījuma vadītāju, sabiedrisko darbinieku un sporta entuziastu Pēteri Apini.
Iekšpartijisku tirgošanos patlaban demonstrē ”Jaunā vienotība” (JV), mēģinot iztaustīties līdz nākamajam ārlietu ministra amata kandidātam. Te pavīd Zanda Kalniņa-Lukaševica, te parādās Inese Lībiņa-Egnere, te no debesīm nokrīt… Vizbulis Purvabeka-Purvamīkslis. Visi no Zatlera Reformu partijas, un visi kā viens – spoži darbinieki savās jomās, kuri paveikuši tik daudz, ka to nevar pat aptvert. Kā vērtēsim mūsu nākamo ārlietu ministru/ministri?
Pirms 120 gadiem – 1904. gadā – latgaliešu valodai tika atcelts latīņu drukas aizliegums. Toreiz Latgale vēl atradās Vitebskas guberņā. Savukārt 1917. gada 26. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kas aktualizēja ideju par savas valsts radīšanu un apliecināja, ka Latgale ir gatava apvienoties ar Vidzemi un Kurzemi Latvijas valsts veidošanai. Latvijas valsts ideja pirmo reizi izskanēja tieši Latgales kongresā. Latgale arī tagad neatpaliek ideju ģenerēšanā un realizācijā. Par to rūpējas latgalieši. Un viņu ir daudz, un viņi ir aktīvi.
Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas pats Kariņš, kurš gandrīz piecus gadus bija vadījis Latvijas valdību un vēl nesen pretendēja uz augstākajiem ES amatiem.
Latvijas iestāšanos NATO 2004. gada 29. martā no šodienas skatupunkta var uzskatīt par pašu svarīgāko mūsu valsts notikumu atjaunotās neatkarības vēsturē. Negribas pat domāt, kādā mēs būtu situācijā, ja gadsimtu mijā NATO augstākās vadības līmenī (pirmām kārtām ASV) nebūtu uzvarējusi ideja par Baltijas valstu uzņemšanu aliansē.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Šodien paredzēta premjeres Evikas Siliņas tikšanās ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu. Abi spriedīs, ko tagad iesākt ar pagalam nelāgajiem kaitējumiem “Jaunās vienotības” tēlam. Varianti ir tikai divi – abiem aukstasinīgi jāsecina, ka vainīgie ir atrodami un tie ir ierēdņi un politiskie konkurenti, vai arī abiem jānonāk pie kopsaucēja, ka politiskā atbildība tomēr jāuzņemas pašiem. Ja tā, tad Kariņam labprātīgi jāpakāpjas malā no politiskās skatuves pirmajām rindām.
Politika ir nežēlīga. Tāpat kā sports, estrāde. Kā jebkura skatuve. Tāpat kā dzīve. Vakar vēl biji zvaigzne, visi tevi nēsāja uz rokām, dziedāja oziannu, šodien uz tevi skatās: ko tas vēl te pa kājām maisās. Kāpēc vēl nav aizvācies? Šāds sāpīgs brīdis pienācis arī kādreizējam “Vienotības” līderim Krišjānim Kariņam. Tam pašam, kurš vēl 2022. gadā nodrošināja savai partijai pārliecinošu uzvaru Saeimas vēlēšanās.
Terora akti netraucē fašistiskās Krievijas diktatoram Putinam veidot savu valstisko ideoloģiju. Tieši otrādi – tie palīdz to darīt. Šajā ziņā interesants ir Krievijas valsts domes lietvedībā esošs dokuments. Tā ir Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina vēstule Putinam ar rosinājumu pārveidot valsts sabiedriski politisko iekārtu periodā pēc prezidenta vēlēšanām.
Piektdienas vakarā notika terora akts prestižajā Maskavas koncertzālē “Crocus City Hall” (tā atrodas uzreiz aiz Maskavas administratīvajām robežām netālu no izslavētās Rubļovkas). Grupa kamuflāžā tērptu kaujinieku ielauzās skatītāju zālē un, demonstrējot profesionālas iemaņas, sāka mērķtiecīgi šaut pa cilvēkiem. Pēc tam, izmantojot līdzatnesto vai jau agrāk tur nogādāto benzīnu, aizdedzināja ēku. Bojā gājušo upuru skaits krietni pārsniedz simtu, tādējādi tam kļūstot par lielāko terora aktu Krievijā kopš Beslanas skolas ieņemšanas 2004. gada 1. septembrī.
“Mūs iegrūda auto kravas kastē – davai, davai, viņi kliedza. Sākām braukt. Uz kurieni? Nezinu. Duksītis ilgi skrēja līdzi… To karavīri nošāva. Sāku raudāt par Duksīti. Sapratu, ka viņi ir ļoti slikti cilvēki,” atceras sieviete, kuru – pavisam mazu – kopā ar vecākiem izveda uz Tomsku. Tas notika 1949. gada 25. martā. Īstenojot noziedzīgo operāciju “Krasta banga” (Priboj), okupanti veica otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, izvedot ap 42 000 Latvijas cilvēku, tostarp ap 11 000 bērnu. Izsūtīto ģimeņu manta tika izlaupīta.
Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ka Rīga iepretim kaimiņu galvaspilsētām – Viļņai un Tallinai – esot stipri nolaista un saimnieciski panīkusi. Toties Viļņā un Tallinā viss esot tik moderns, uz nākotni vērsts un dzīvīgs, ka mums atliek tikai nokaunēties par savas galvaspilsētas nožēlojamo atpalicību. Vai tiešām ir tik traki?
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) sola, ka līdz 2027. gadam tiks palielināts Latvijas aizsardzības finansējums, sasniedzot 3% no IKP. Neatkarīgi no aizsardzības budžeta katru gadu tikšot atvēlēti resursi pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, līdz 2027. gadam šim nolūkam atvēlot vienu miljardu eiro. Cerīgi nākotnes solījumi. Tomēr ir konkrēti jautājumi, uz kuriem atbildes nepieciešamas jau šodien. No Aizsardzības ministrijas saņēmām atbildes uz mūsu jautājumiem.
