Komentāri

Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas ziemeļu pilsētas Čerņihivas centrā sestdienas rītā septiņi cilvēki nogalināti un 144 ievainoti, tostarp 15 bērni. Bojā gājusi ir burvīga sešus gadus veca meitenīte Sofija.

Krievija kopš plaša mēroga iebrukuma pagājušā gada 24. februārī ir visādos veidos centusies traucēt Ukrainas graudu eksportu caur Melnās jūras ostām uz Āfrikas un Āzijas valstīm, bloķējot ostas, apšaudot infrastruktūru un iznīcinot graudu krājumus.

Saistībā ar ārkārtīgi plašajiem vēja parku būvniecības plāniem (pieteikto jaudu kopapjoms gandrīz trīskārt pārsniedz Latvijai nepieciešamo) radies jautājums ne tikai par šo vēja parku ekonomisko pamatojumu, bet arī par to ietekmi uz Latvijas dabu un ainavisko piesārņojumu.

“Kas ir tās izcilās kvalitātes, kuru dēļ Evika Siliņa ir izvirzīta par “Jaunās vienotības” premjera amata kandidāti? Varbūt makroekonomikas jautājumu pārzināšana? Varbūt viņai padomā valsts pārvaldes inovatīvi risinājumi?” vaicā kāds politikas vērotājs. Jāteic, vientiesīgi jautājumi. Kvalitātes slēpjas citur. Mēģināsim tās izprast.

Kamēr “Vienotības” jaunā premjera amata kandidāte Evika Siliņa tikai pielaiko valdības vadītāja krēslu, viņas partijas biedrs Vilnis Ķirsis vakar tika oficiāli ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.

Politiskajā vidē valda pārliecība, ka valdība jau gatava. Viss ritot pēc 10. maijā Ārlietu ministrijas sēžu zālē panāktās vienošanās. Tiek veidota “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS valdība. Lai arī formāli durvis it kā esot vaļā, faktiski nekādas papildu partijas (ar to domājot “Apvienoto sarakstu”) uz pīrāga dalīšanu netiek gaidītas.

“Šobrīd “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) bloķē darbu labklājības celšanai un ekonomikas izaugsmei,” pirmdien tviterlentē pauda nu jau ekspremjers Krišjānis Kariņš. Vai AS un NA kaut ar pušplēstu zilbi iebilda ekspremjera meliem par darbu bloķēšanu? Neesmu dzirdējusi. Un jūs?

Viens no mūsdienu izcilākajiem zinātniekiem, 2022. gada Nobela prēmijas laureāts fizikā Džons Klauzers, ir parakstījis Pasaules klimata deklarāciju (WCD), kurā teikts, ka klimata jomā nekāda ārkārtas situācija nepastāv.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vēl pagājušajā nedēļā pauda, ka “nemetīs plinti krūmos”, bet tagad savu šauteni ir ielidinājis kazenēs.

Nav šaubu, ka pašreizējās politiskās pārbīdes rosināja Saeimas balsojums 31. maija Valsts prezidenta vēlēšanās. Vai šis balsojums bija īstais valdības turpmākas nespējas sadarboties iemesls vai tikai iegansts, domas dalās, bet tam arī nav īpašas nozīmes. Galvenais, ka no nespējīgā premjera, kurš piekto gadu ir nodrošinājis Latvijas atpakaļslīdēšanu (Egils Levits), beidzot esam tikuši vaļā.

Skatoties nākotnē, faktiski būtu tikai viens jautājums, ko uzdot nākamajam Ministru prezidentam: kā jūs plānojat aizsargāt Latvijas nacionālās intereses? Vienlaikus sarežģīts un vienkāršs jautājums. Taču – tā kā uz to neatbildēja ekspremjers Kariņš, atbildi nāksies meklēt un skaļi teikt nākamajam premjeram.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību. Vairākus nodokļu politikas priekšlikumus varētu virzīt apstiprināšanai kopā ar 2024. gada budžetu.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Nu tad beidzot.

Somijas iekšzemes ražošanas pieaugums un elektroenerģijas tirgus stabilizēšanās Eiropā ir mazinājusi bažas par elektroenerģijas cenām. Nākamajā ziemā varētu būt zemākas elektrības cenas nekā pagājušajā ziemā, vēsta Somijas sabiedriskās apraides portāls YLE.

Krišjānis Kariņš uzsācis bīstamu spēli. Rotaļāšanos ar Satversmi. Alkas par katru cenu saglabāt varu viņu novedušas līdz bezatbildīgām politiskām kombinācijām.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar savas prezidentūras pirmajām dienām demonstrē apbrīnojamu aktivitāti un politisko jaudu. Viņš burtiski dzen uz priekšu, liek strādāt visai tai ierūsējušajai valsts pārvaldes sistēmai, kura līdz šim gluži kā pusaizmigusi nodarbojās ar papīru ražošanu un atrunu, kāpēc neko nevar izdarīt, sacerēšanu.

Piektdienas agrā rītā, tieši pulksten bez desmit deviņos, žurnālisti bija aicināti tikties ar “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA) politiķiem. Preses konference notika uz ietves pretī ieejai Ministru kabineta ēkā. Pirmais uzstājās staltais Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS), kurš ļoti apņēmīgā balsī pauda, ka nupat jau ir 73. diena, kopš valda neziņa par valdošās koalīcijas nākotni – visu laiku notiek spēlītes, bet tikmēr valstī darbi stāv uz vietas, netiek pieņemti būtiski likumi. Viņam blakus stāvēja Jānis Dombrava (NA), kurš teica lakoniskāku, bet ne mazāk apņēmīgu uzrunu, kuras doma bija iet iekšā pie premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un beidzot vienoties par to, kā dzīvot tālāk.

Enerģētikas krīze, ko raisīja sērgas pandēmija un ir paturpinājis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas valstīm ir likusi domāt, kādus alternatīvus enerģijas avotus varētu izmantot. Viens no šiem avotiem ir mazas atomelektrostacija

Premjers Krišjānis Kariņš valdību vada jau piekto gadu. Tas ļauj mums pamanīt dažus viņa rīcības modeļus, kuri acīmredzot izriet no viņa rakstura īpatnībām. Diemžēl ne tām simpātiskākajām.

Milzīgā jezga ap “Sadales tīkla” jaunajiem elektroenerģijas piegādes un jaudas nodrošināšanas tarifiem rosināja kārtējo diskusiju par algu līmeni. “Sadales tīkla” valdes locekļi saņem katrs vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī. Valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pat vairāk nekā 13 000 eiro mēnesī. Par ko, skan sašutuma pilnas balsis.

Vai tie 12,6% vēlētāju, kuri būtu gatavi balsot par “Jauno vienotību” (JV), ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, ir mazohisti? Ja ņem vērā visu, ko JV nodarījusi valstij un tās iedzīvotājiem, būtu diezgan absurdi atbalstīt šo politpulciņu. “Nē, viņi nav mazohisti,” atbild Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, komentējot aktuālo pētījumu par politisko spēku izvietojumu reitingu tabulā. Tad kas viņi ir?

Norauti jumti, lauzti koki, iznīcināti labības lauki, sadauzīti automašīnu vējstikli, ievainoti un nosisti dzīvnieki, bojātas elektropārvades līnijas, sadragāti saules paneļi. 7. augustā Latvija piedzīvoja skarbu vētru un krusu. Stipri cietusi Dobele, Tērvete, Kroņauce, Jaunpils, Bukaiši, Madona. Smagi ievainots arī kāds cilvēks. Cietušie ārstē brūces un remontē, ko pirmajā brīdī var saremontēt, pašvaldības rēķina zaudējumus.