Vakar jau no paša rīta Kijivā bija vērojami līdz tam nebijuši satiksmes ierobežojumi, kas pilsētas centrālo daļu pārvērta vienā lielā, nebeidzamā sastrēgumā. Izplatījās baumas, minējumi par ASV prezidenta Džo Baidena iespējamo ierašanos Kijivā. Tuvojoties pusdienlaikam, šīs baumas arī apstiprinājās.
“Teju katru dienu kāds no politiķiem, sākot ar premjeru, turpinot ar ministriem un deputātiem, kuri pamanās tikt ēterā, piesauc izglītības kvalitāti un “tēš” vienas un tās pašas muļķības: maza skola – nav kvalitātes, liela skola – ir kvalitāte. Tieši kādā veidā uzlabosies izglītības kvalitāte, ja skolēnu ar mācīšanās grūtībām ieliks lielā klasē?” vaicā Gundega Rancāne, Makašānu amatu vidusskolas direktore. Aplamības ar izglītības sistēmas “reformu” turpinās, un mēs par to arī turpināsim runāt.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena kādā savā 2020. gada runā sacīja: “Ja esat vecāki vienā valstī, jūs esat vecāki katrā valstī.” Minētajā paziņojumā viņa norādīja, ka jānodrošina, lai vecāku stāvoklis, kas konstatēts vienā dalībvalstī, tiktu atzīts visās pārējās dalībvalstīs visiem nolūkiem. Šī iniciatīva tika atzīta par vienu no galvenajām darbībām ES stratēģijā par bērna tiesībām un LGBT IQ līdztiesības stratēģijā. Tagad iniciatīva nāk ar jaunu sparu.
Iedomājieties, ka iegrūžat sprunguli skudru pūznī. Jūs gaidāt skudru drudžainu rosīšanos, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu skudru pūznī pastāvošās struktūras un glābtu kas glābjams. Taču tā vietā nekas nenotiek. Nekādas kustības, nekādas rosīšanās. Klusums. Secinājums ir tikai viens. Skudru pūznis ir beigts. Nav vairs tur dzīvības.
Trīs dienas plašsaziņas līdzekļos lasāms bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētājas Initas Lūres stāsts par to, kā iestādē uzdots radīt krimināllietu pret politiskajai elitei nevēlamiem žurnālistiem. Demokrātiskā un tiesiskā valstī tas būtu skandāls. Latvijā klusums. Finanšu ministrija un Ģenerālprokuratūra izliekas, ka nekas nav noticis. Tā vietā VID priekšniece pārmet žurnālistam – nepareizo VID darbinieku intervējis.
Kur gadījusies, kur ne, bet Latvijai ir piezagusies “piena krīze”. Kamēr zemkopju graudi pasaulē ir uz izķeršanu un no kviešiem un rudziem ir liela peļņa, piena nozarē ir dramatisks kritiens. Janvārī piena iepirkuma cena Latvijā daļai saimniecību ir samazinājusies par aptuveni 40%. Pašlaik vērojama liela lejupslīde globālajā piena tirgū, kur izsolē piens tiek iepirkts jau par tikai 30 eirocentiem litrā.
Ceturtdien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveides likumprojektu. Pirmo iesaukumu uz brīvprātības pamata plānots uzsākt 2023. gada 1. jūlijā. Dienestā uzņems apmēram 300 jauniešu.
Pēc nepilnām trim nedēļām (5. martā) Igaunijā tiks ievēlēts jauns parlaments (Riigikogu). Pašlaik ir pats karstākais priekšvēlēšanu laiks, kurā politiķi pār visu vari asi diskutē, iznesas televīzijas pārraidēs, sociālajos tīklos un tiekas ar vēlētājiem.
Saeimā iesniegtajā 2023. gada valsts budžetā visvairāk novārtā atstātā atkal ir veselības aprūpes nozare. Akūtais, nekādi neatliekamais deficīts vismaz 120 miljonu eiro apmērā. Atkal, tas nozīmē pēc divu gadu pārtraukuma, kad pandēmijas dēļ bija nedaudz mainījušies politiskā izdevīguma kritēriji un skopoties uz mediķu rēķina neskaitījās labais tonis. Tagad politiskā šķira Covid-19 pandēmiju gribētu pēc iespējas ātrāk aizmirst, un viss pamazām atgriežas vecajās sliedēs.
Pēdējās nedēļas laikā sašķidrinātās gāzes cena Eiropā ir jūtami kritusi un tai ir tendence krist vēl vairāk. Igaunijas interneta portāls “err.ee” skaidro, ka ASV atsācis darbu milzīgs sašķidrinātās gāzes terminālis “Freeport LNG”, kas kopš pagājušā gada jūnija ugunsgrēka dēļ nedarbojās. Šis terminālis galvenokārt ir paredzēts sašķidrinātās gāzes eksportēšanai uz Eiropas tirgu.
Reiz man bija biznesa projekts (ne vēja parks), un ar šo, manuprāt, oriģinālo un ienesīgo projektu vērsos pie sava drauga – uzņēmēja. Plāns bija vienkāršs. Mana ideja, viņa nauda – mūsu kopējā peļņa. Toreiz tā man šķita saprātīga formula. Diemžēl draugs, lai arī atzina, ka peļņas iespējas projektā nav sliktas, īpašu sajūsmu par manu biznesa plānu neizrādīja.
No šā gada 23. janvāra līdz 29. janvārim portālā www.nra.lv veicām lasītāju aptauju “Vai atbalstāt Ievas Jaunzemes atjaunošanu VID ģenerāldirektores amatā?”.
Šobrīd Latvijas politekonomiskajā vidē kā prioritārs izvirzījies jautājums – kāpēc turpinās Latvijas atpalicība no mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas, un kas steidzami būtu jādara, lai šo, kā savā uzrunā, atklājot 14. Saeimas pirmo sēdi, teica valsts prezidents Egils Levits, “atpakaļslīdēšanu” apturētu?
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska Eiropas turneja – Londona, Parīze, Brisele – vienā vārdā vērtējama kā triumfāla. Stāvovācijas, cieši apskāvieni un ilgi rokasspiedieni. Plati smaidi, sirsnīgi vārdi, daudzsološi solījumi. Jauki un pacilājoši, bet kādi ir šo vizīšu praktiskie rezultāti? Kad tos varēs manīt kaujas laukā?
Pagājušajā nedēļā portāls “nra.lv” piedāvāja lasītājiem atbildēt uz jautājumu: “Vai atbalstāt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekta realizēšanu un esat gatavi par gāzi un elektrību maksāt dārgāk nekā mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā?” “Nē” ir atbildējuši 83% jeb 7802 lasītāji, bet “jā” – 17% jeb 1549 lasītāji (dati - 12.februāris, pl. 22:00).
Mūsu zemnieki pienu uz tīrumiem vēl neizlej, laikam jau latvietim piemīt dziļa cieņa pret pārtiku, pret lopiņiem, kas šo pārtiku dod. Taču pienu par velti izdala gan: Cīravas pagasta lopkopis Jānis Jansons sestdien cilvēkiem uzdāvināja 4,5 tonnas piena. Nodot pienu pārstrādātājiem ir galēji neizdevīgi: vēl pērn par vienu litru piena zemniekiem maksāja 54 centus, tagad cena nokritusies līdz 28 centiem, pat zemāk, un tas ir zem pašizmaksas. Piena dalīšana ir zemnieku protests.
Trīs nedēļas pirms kara sākuma, 2022. gada 2. februārī, Viskrievijas virsnieku sapulces priekšsēdētājs ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs publicēja brīdinošu paziņojumu – “Kara priekšvakarā”. Šajā paziņojumā/aicinājumā Krievijas pilsoņiem un prezidentam viņš norādīja uz uzbrukuma Ukrainai katastrofālajām sekām. Tagad, gadu pēc kara sākuma, viņš devis plašu interviju interneta izdevumam “Republic” (republic.ru).
Gandrīz visas Latvijas medicīnas darbinieku organizācijas vienbalsīgi norāda, ka 2023. gada budžetā nozare ir acīmredzami apdalīta. Jau tā niecīgais veselības aprūpes finansējums šī gada budžetā ir kļuvis relatīvi vēl niecīgāks. No 5,3% no IKP 2022. gadā uz 4,5% no IKP 2023. gadā.
Vakar Saeima izskatīja parlamenta lēmuma projektu “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību”. Saeimas opozīcija piedāvāja uzdot Ministru kabinetam noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un publiskot sašķidrinātās gāzes termināļa stratēģiskā investora iesniegtos priekšlikumus un citus dokumentus, kas saistīti ar šo jautājumu.
Beidzot virzību uz apstiprināšanu Saeimā uzsācis Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekts. Pirmais obligātais iesaukums plānots jau 1. jūlijā. Likumu vajadzēja pieņemt jau 2017. gadā, taču toreiz tam pietrūka politiskās gribas.
Gundara Rēdera vadītais LTV raidījums “1:1”, kopš tas ir ēterā, izkristalizējies divos atšķirīgos formātos. Viens – komplimentāra intervija, kuru veido nosacīti jautājumi – vai taisnība, ka esat visgudrākā (-ais), pareizākā (-ais) un godīgākā (-ais)? Otrs atgādina boksa maču, kurā raidījuma vadītājs neslēpj savu nepatiku pret viesi, to ar asiem jautājumiem cenšas iedzīt stūrī un nokautēt.
“Biju plānojis šodien ar viņu tikties,” otrdien teica Miroslavs Mitrofanovs, Rīgas domes (RD) deputāts (LKS). Taču nepaspēja: Tatjanu Andrijecu dienu iepriekš aizturēja Valsts drošības dienests (VDD). VDD paziņojumā norādīts, ka 6. februārī ir aizturēta prokremliska aktīviste, kura, saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju, ir iesaistīta pret Latvijas nacionālās drošības interesēm vērstās aktivitātēs saziņas lietotnē “Telegram" izveidotajā kanālā “Baltijas antifašisti”.
