Komentāri

“Biju plānojis šodien ar viņu tikties,” otrdien teica Miroslavs Mitrofanovs, Rīgas domes (RD) deputāts (LKS). Taču nepaspēja: Tatjanu Andrijecu dienu iepriekš aizturēja Valsts drošības dienests (VDD). VDD paziņojumā norādīts, ka 6. februārī ir aizturēta prokremliska aktīviste, kura, saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju, ir iesaistīta pret Latvijas nacionālās drošības interesēm vērstās aktivitātēs saziņas lietotnē “Telegram" izveidotajā kanālā “Baltijas antifašisti”.

Pirms nepilna gada Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sprieda, ka valsts nekādā gadījumā nevar ar valsts līdzekļiem attīstīt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektu.

“Latvijas varas iestādēm jāizbeidz dzīšana atpakaļ un jānodrošina cilvēktiesības tiem cilvēkiem, kuri meklē aizsardzību uz robežas ar Baltkrieviju,” teikts Eiropas Padomes (nejaukt ar Eiropas Komisiju) cilvēktiesību komisāres Duņas Mijatovičas 2023. gada 6. februāra paziņojuma virsrakstā.

Kad Ieva Jaunzeme kārtējo reizi no televizora ekrāna pauž savus paudumus un izklāsta savus izklāstījumus, uzreiz rodas sajūta, ka nav mūsu valstī godīgākas, atbildīgākas un kompetentākas amatpersonas. Viss ir lieliski! Valsts ieņēmumu dienests strādā izcili! Rodas vēlme traukties pēc ziedu klēpja, ko Jaunzemei pasniegt pēc tiešā ētera.

“Mēs dzīvojam Klīversalā un vēlamies, lai arī citi zinātu, ka Rīgā ir ne tikai Āgenskalns vai Torņkalns,” turpinoties ielu pārdēvēšanas epopejai, teic Klīversalas iedzīvotāji. Viņi nevēlas, lai Staraja Rusas iela pārtop par Hugo Celmiņa ielu. Vai tiešām latviešu sabiedriskā darbinieka, politiķa, agronoma vārds klīversaliešiem neiet pie sirds? Nē, viss ir citādi. Par iedzīvotājos izraisīto sašutumu “jāpateicas” Rīgas domei, par kuras lēmumiem Klīversalas iedzīvotāji šonedēļ iesniegs prasību tiesā.

Viens no trāpīgākajiem putinologiem – Staņislavs Belkovskis – uzsver: vienmēr ļoti uzmanīgi jāklausās, ko cilvēki saka. Nevajag domāt, ka cilvēki runā tāpat vien. Uz Krievijas diktatoru Putinu tas attiecas ne mazāk kā uz jebkuru citu. Varbūt pat vairāk

Lietas jāsauc savos īstajos vārdos. Ja uzvar gļēvulīga vēlme izvairīties no konfliktiem, gatavība mīļā miera labad kaut ko gluži idiotisku pieciest, tad agri vai vēlu tie, kas dzīvo savu iedomu pasaulē, piespiedīs arī tevi tajā dzīvot.

Pagājušajā nedēļā portāla “nra.lv” lasītājiem bija uzdots jautājums: “Vai atbalstāt, ka valstij piederošo un no valsts budžeta dotēto “airBaltic” turpina vadīt Martins Gauss, saņemot atalgojumu mēnesī vidēji 69 084 eiro?” Bija piedāvāts balsot “jā” vai “nē”.

“Economist Group” pētniecības un analīzes komanda “Economist Intelligence Unit” publicējusi ikgadējo valstu demokrātijas līmeņa apskatu. Latvija, salīdzinot ar 2021. gadu, savu vietu šajā reitingā nav mainījusi – 38. vieta. Starp Kipru (37.) un Lietuvu (39.).

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko vizīte Zimbabvē pasaules ziņu virsrakstos tikpat kā neparādījās. Ja nu vienīgi ironiskā tonalitātē – Kartupeļu fīrers viesojas pie Krokodila (Zimbabves līdera Emersona Mangagvas neoficiālā iesauka). Taču mums kā Baltkrievijas kaimiņvalstij tomēr derētu saausīties un ar žoga būvi uz robežas pasteigties.

Slimība bija gadiem ilga un beigās arī – ļoti smaga. Un naktī uz 28. janvāri politiķis, sabiedriskais darbinieks, 5. un 6. Saeimas deputāts Joahims Zīgerists aizgāja viņsaulē. To apstiprināja viņa draugs un domubiedrs Odisejs Kostanda. Vēl 2020. gadā Joahims Zīgerists bija aktīvs sava politiskā viedokļa paudējs, jo, viņaprāt, nedrīkst pamest pusratā to, kas iesākts. „Kad slimība bija tiktāl progresējusi, ka Joahimam bija grūti sarunāties, mēs sarakstījāmies,” tā Odisejs.

Sestdien pie Ministru kabineta notiks vairāku sabiedrisko organizāciju protests pret Skultes sašķidrinātās gāzes projektu, ko tās uzskata par sasteigtu, nepamatotu un necaurspīdīgu. Paredzams, ka piedalīsies biedrība “Zaļā brīvība”, Piekrastes vides aizsardzības biedrība, jauniešu organizācija “Protesti” un citas vides aizsardzības biedrības un vides aktīvisti.

“Kustības “Par!”” ziedojumu vākšanas kampaņa, izmantojot literātes Aspazijas un uzņēmējas Emīlijas Benjamiņas tēlus, izpelnījusies ne tikai zobgalīgas vīpsnas, bet arī vairākus jautājumus. Pavisam nopietnus. Finansiālus.

“Vai mēs esam gatavi norakstīt savu bērnu nākotni?” – ar dziļu, pat eksaltētu rūpi pie sabiedrības vērsās topošā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Saruna portāla “Delfi” studijā notika pērnā gada decembrī, pāris dienas pirms Kariņa otrās valdības apstiprināšanas. Tā ir nepelnīti aizmirsta diskusija, kas liek domāt par to, kādā nevirzienā dodas mūsu izglītības sistēma un kādus karogus rokās tur ministrijas vadība.

Ar Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu un citu prominenču piedalīšanos atklāta jauna iestāde – Demokrātijas akadēmija. Kas tas par “zvēru”? Skola? Mācību kombināts? Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas institūts?

Vēsture vairs neeksistē kā mācību priekšmets, vēstures vietā ir mācību priekšmets ar nosaukumu “šis un tas par šo un to”; ja vidusskolēns neizvēlas vēsturi apgūt padziļināti, sanāk viegla pagrābstīšanās gar tēmām “Ulmanis un sviests”, “Kauņas Žalgiris”, “Vikingi”; skolotājs var izvēlēties, par ko stāstīt: par Musolīni, Aristoteli vai Daini Īvānu, – “Neatkarīgajai” atklāj Hanzas vidusskolas vēstures skolotājs un Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības (VSZSB) valdes loceklis Toms Gulbis.

Ventspils un Rīgas brīvostu pārvalžu tā saucamā reforma ir mazliet iestrēgusi juridisku papīru kārtošanā, jo nav vienkārši atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Bet, kā sacījis satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), “reforma” tiks turpināta. Ir skaidrs, ka nākamībā ostu akcijas tiks kotētas biržā. Šā mērķa labad Latvijas “politikums” sagrāva labi strādājošu brīvostu pārvaldes sistēmu, izstūma no ostām pašvaldības un tagad paklusām virza ostas uz privatizāciju.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pagājušajā nedēļā publicēja paziņojumu ar virsrakstu: “Par solidaritāti ar Ukrainu, sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju un sportistu statusu no šīm valstīm.”

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā sestdien pirmā intriga bija tāda, vai vispār kongresam būs kvorums. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs kopā ar saviem atbalstītājiem kongresa priekšvakarā aicināja boikotēt šo pasākumu, taču, kad tika saskaitītas delegātu balsis, noskaidrojās, ka kvorums ir un kongress būs leģitīms. Rēzekniešu centieni noraut kvorumu nav izdevušies.

“Neatkarīgās” lasītāji visu pagājušo nedēļu varēja balsot par jautājumu: Vai atbalstāt Ievas Jaunzemes atjaunošanu VID ģenerāldirektores amatā? 11 111 jeb 88% no visiem aptaujā nobalsojušajiem (līdz vakardienas pulksten 20:00), uz šo jautājumu atbildēja noraidoši – nē, neatbalstām.

“Aizvadītajā gadā Krievija pilnībā sagrāva līdzšinējo Eiropas drošības arhitektūru,” Saeimas ārpolitiskajās debatēs norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sakot A, jāsaka arī B. Ja jau drošības arhitektūra ir sagrauta, tātad steidzami jābūvē jauna. Vai jaunās drošības ēkas aprises šajās debatēs tika iezīmētas?

Sestdien, 28. janvārī, notiks sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongress, kurā delegāti apspriedīs aktuālo situāciju partijā, lems par grozījumiem statūtos un ievēlēs vadību.