Komentāri

„Es iedomājos par mazo bērniņu blakus vagonā. Tas laikam bija pirmais, kas nomira badā, visiem noskatoties, jo līdzēt neviens nevarēja.” Tās ir rindas no atmiņām, kas sāpīgiem, dziļiem burtiem iekaltas grāmatā, kas saucas „Mātes Sibīrijā”. Grāmata nule izdota, to izveidojusi Dzintra Geka, uz Sibīriju izsūtīto cilvēku skarbā un vienlaikus tik sargājošā sirdsapziņa.

Jaunā, 2023. gada viens no nozīmīgākajiem iekšpolitiskajiem notikumiem būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Galvenokārt tāpēc, ka šis jautājums var būtiski ietekmēt arī Krišjāņa Kariņa otrās valdības ilgtspējību.

Nepatīkamu pārsteigumu elektroautomobiļu popularizētājiem pagājušā gada pēdējos mēnešos ir sarūpējušas Šveices varas iestādes. Decembra sākumā plašsaziņas līdzekļos parādījās publikācijas ar virsrakstiem “Šveice plāno aizliegt braukt ar elektromobiļiem”. Izrādījās, ka pie vainas ir Šveices valdības (federālās padomes) “Rīkojums par elektroenerģijas izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem”.

Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, par kuru gadiem runājuši “Vienotības” politiķi, beidzot ir noticis. Īsi pirms gadumijas premjers Krišjānis Kariņš apliecināja, ka Latvija ir jaunā laikmeta avangardā. Latvija viena no pirmajām pasaulē ir iegājusi laikmetā, kurā galveno lomu spēlē mākslīgais intelekts.

Latvijas Radio 28. decembra raidījumā “Krustpunktā” tika aplūkota tēma: “Latvietība un patriotisms – cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu”. Tagad, kad Eiropā pēc gadu desmitiem ilga miera perioda atkal uzliesmojis plašs, visaptverošs karš, patriotisma tēma ir tā, par kuru būtu jārunā pēc iespējas vairāk un dziļāk. Diemžēl raidījums sanāca neproporcionāli vienpusīgs.

No prezidentu un premjeru uzrunām, sagaidot jauno gadu, vajadzētu atteikties. Tās ir tikpat tukšas, aukstas un bezpersoniskas kā valdības deklarācijas, kas tiek sacerētas pēc vēlēšanām, ieliekot tajās gigantisku darbu, kas gan vairāk izskatās pēc bezmērķīgas peļu bara rosības. Premjera Kariņa runa izcēlās ar nekonkrētu daiļfrāzību, Valsts prezidenta Levita runā, kas arī bija daiļa, sacerētāji tomēr bija pacentušies ielikt dažas – kaut arī izplūdušas, tomēr konkrētības.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš savā gadu mijas uzrunā televīzijā tā arī nepieminēja nevienu sabiedrību satraucošo jautājumu – nedz par elektroenerģijas pārvades tarifu gaidāmo lēcienu, nedz par gāzes cenu perspektīvām, nedz par mediķu un skolotāju algām, nedz par valsts kapitālsabiedrību turpmāko likteni.

Saņēmu vēstuli no Ukrainas „Zoopatruļas”, Ukrainā reģistrētas nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kas specializējas kaķu un suņu veterinārajā aprūpē kara laikā. Organizācijas cilvēki pēdējo desmit mēnešu laikā ir izglābuši vairāk nekā 1000 suņu un kaķu, kas bija nonākuši Krievijas izraisītā kara šausmās.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) topošajā valdības rīcības plānā piedāvā šādu risinājumu enerģētikas krīzes problēmām: “Atsakoties no Krievijas gāzes, radīsim apstākļus, lai Latvijai būtu pieejamas alternatīvas piegādes un tām atbilstoša infrastruktūra, kura nodrošinātu gāzes pieejamību par konkurētspējīgu cenu. Šajā nolūkā: 5.1. Atbalstīsim ekonomiski pamatota sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā ar pārvades tīkla pieslēgumu Inčukalna dabasgāzes krātuvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu piegāžu drošību un izmaksu konkurētspēju; 5.2. Sekmēsim “Latvenergo” centienus gāzes iegādēm par konkurētspējīgu cenu.”

Ar Vašingtonā dzīvojošo politisko komentētāju, Hadsona institūta zinātnisko līdzstrādnieku Andreju Piontkovski sazinājos drīz pēc kara sākuma. Marta sakumā “Neatkarīgajā” publicētā intervija ar viņu kļuva par manu 2022. gada pārliecinoši visvairāk lasīto publikāciju. Tobrīd kara iznākums un Ukrainas valstiskās neatkarības liktenis vēl bija miglā tīts. Lai arī šobrīd karš turpinās un neko līdz galam droši pateikt nevar, daudz kas tomēr kļuvis skaidrāks.

Šā gada 18. jūlijā mūsu portāls publiskoja reportāžu par Rīgā dzīvojošām kara bēglēm no Ukrainas. Toreiz cerējām, karš ātri beigsies. Tagad saprotam – līdz kara beigām vēl tālu. Tikmēr notikumi rit savu gaitu. Arī bēgļu ģimenē ne bez pārmaiņām.

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima 8. decembrī noraidīja atsevišķu pilsoņu virzīto iniciatīvu “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”, neliela, bet skaļa sociālo aktīvistu grupa (progresisti, marksisti, sorosieši, ikviens var viņus dēvēt pēc saviem ieskatiem) prognozējami turpināja uzturēt kaujas uguni, lai par katru cenu panāktu savu.

No ezera dzīlēm iznirst baznīca, saplūst ar debesīm, metot spožu atvilni zaļajā meža sienā, kas izklājusies aiz senās celtnes. Tas ir Foļvarkas vecticībnieku dievnams. Kopš 1887. gada tas izlaupīts 12 reizes, no 162 svētbildēm palikusi tikai ikona „Kungs Cebaots” un krusts. Latgale atver visas savas durvis: gan skaistās, gan ne tik ļoti. Šis ir mans aizgājušā gada sirsnīgākais ceļojums.

Ziemassvētku vakars. Atbilstoši kristīgajai tradīcijai tuvojas klusa nakts, svēta nakts. Cilvēki apmainās dāvanām. Novēl cits citam priecīgu prātu. Tikai Parīzē nav miera. Kurdu izcelsmes protestētāji pilsētā sarīkojuši grautiņus. Teiksim, kā ir. Kārtējos grautiņus, kuru esamība ik pa brīdim kādā no Rietumeiropas pilsētām nevienu jau sen kā vairs nepārsteidz.

Iniciatīvu portāls „Mana.Balss.lv” atsakās publicēt daugavpilieša, uzņēmēja Andreja Faibuševica iniciatīvu par tiešās valsts pārvaldes ieviešanu Daugavpilī. Savukārt iniciatīva ar viegli absurdo nosaukumu „Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” jau publicēta un gaida rindā uz Saeimas apspriešanu, jo savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.

Jūrmalas domes lēmums paaugstināt sev algas līdz maksimāli iespējamajām likmēm ir zīmīgs. Tas iezīmē jaunu posmu Latvijas politiskās kultūras attīstībā. Pareizāk sakot, iezīmē šī jaunā posma noformēšanās noslēgumu.

Kad šodien runā par sociālo revolūciju, par “atjēdzību” (vokismu), tad šad tad atskan kuslas balsis – tas viss jau reiz bija. “Progresīvie” jau reiz 1917. gadā uzvarēja un savu kārtību ieviesa. Radīja iekārtu, kura balstījās uz taisnīguma un vienlīdzības principiem, iekārtu, kurā tika atmesta buržuāziskā liekulība un aizspriedumi.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Vašingtonā bija liels pārsteigums visiem. Tā bija viņa pirmā vizīte ārpus Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma šā gada 24. februārī. Agrāk tika uzskatīts, ka situācija esot tik saspringta, ka prezidents vienkārši nedrīkst atstāt valsti. Jāņem vērā arī drošības apsvērumi. Krievijas speciālie dienesti, lai arī kādi, tomēr nesnauž.

Vislielākais šodienas apdraudējums Eiropā ir ideoloģiskā kolonizācija. Jautājums, vai mēs spēsim nomest ideoloģijas čaumalu, saglabājot vērtības, kas cilvēkā iestrādātas gadu tūkstošos? Tās ir: cilvēka cieņa, sievietes līdztiesība ar vīrieti, bērna tiesības, dzīvības neaizskaramība un tā tālāk. Sasniegumu Rietumu civilizācijai ir daudz, bet mums traucē šī čaumala – tā neļauj spārniem izplesties – intervijā „Neatkarīgajai” stāsta Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Var piekrist, ka jaunā VARAM ministra Māra Sprindžuka neveiklais rosinājums apsvērt “bezbērnu nodokļa” ieviešanu izklausījās slikti, lai neteiktu dumji. Maigi sakot. Par šī izteikuma vērtējumu sabiedrība ir samērā vienprātīga. Risināt demogrāfiskās problēmas šādā ceļā nedrīkst. Pat runāt tā nedrīkst, jo tas ir aizskaroši cilvēkiem, kuri bērnus gribētu varbūt pat ļoti, bet dažādu iemeslu dēļ bērnu viņiem nav.

Otrdien valdībā tika apstiprināts 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas grafiks. To plānots pieņemt galīgajā lasījumā martā. Līdz tam izlīdzēsimies ar tehnisko budžetu, kas, kā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” apgalvoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, neesot nekas briesmīgs, jo visas agrākās iestrādnes un programmas tikšot turpinātas. Netikšot finansētas vienīgi jaunas politiskās iniciatīvas. Citādi viss pa vecam. Kā līdz šim.

Šķita, ka jaunās valdības radību mokas jau bija beigušās, tomēr jautājumi kā nebeidzas, tā nebeidzas. Kāpēc satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzaicināja par padomniekiem mākslas vēstures skolotāju Kristīni Kalniņu, videogrāfu Uvi Leskavnieku un meiteni bez profesijas, skolnieci Megiju Florentīni? Kādas algas paredzētas šiem padomniekiem?