Viens no aktuālākajiem Latvijas sabiedrības jautājumiem, kurš turpmākajos gados var kļūt vēl aktuālāks, ir – kāpēc Latvija arvien vairāk atpaliek no Lietuvas un Igaunijas? Ir daudz un dažādu atbilžu versiju, bet viena no tām – neefektīva valsts pārvalde.
Aizkraukles iedzīvotāji par ESKO ielas apgaismojumu, iespējams, ilgtermiņā pārmaksās 20–50%. Ir tikai jāpabrīnās, kā virkne pašvaldību, pārvarot jebkurus juridiskus un praktiskus šķēršļus, vēlas iegādāties zemcenas un “ekonomiskus” Ķīnas gaismekļus un pārmaksāt ilgtermiņā pat vairāk nekā 20% par elektrības rēķiniem.
Vēl turpinās globālo kultūrkaru vietējās nozīmes cīņa ap Daugavpils domes lēmumu aizvākt no Rotko centra dažus apšaubāmas kvalitātes objektus, kad izcēlies jauns “skandāls”. Vairāku kinoteātru mājaslapās pie animācijas filmas “Savādā pasaule” (vecuma kategorija 7+) anotācijas parādījies brīdinājums: “Šī Disneja studijas filma ataino LGBT tēmu.”
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” uzrāda pozitīvus uzņēmējdarbības rādītājus. Saskaņā ar neauditētajiem konsolidētajiem finanšu rezultātiem par 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem “airBaltic” grupas ieņēmumi sasnieguši jau 362,5 miljonus eiro, kas ir par 172% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Vienlaikus tīrā peļņa pirms izdevumu atrēķināšanas 2022. gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 17,1 miljonam eiro.
Nākamais būs valsts prezidenta vēlēšanu gads. Lai arī Latvijas prezidents tiek ievēlēts (iecelts) samērā šaurā lokā, zināma priekšvēlēšanu kampaņa pasīvajiem skatītājiem – tautai – arī tiek rīkota, jo nevar jau gluži sabiedrībā nemīlētu un negribētu personu bīdīt šim augstajam amatam.
Sestdien viens mans draugs brauca ar auto un ieraudzīja, ka grāvī ir vieglā automašīna, bet pretējā grāvī – smagā automašīna, kuras pakaļdaļa aizšķērso pusi brauktuves. Viņš apstājies. Vēl apstājušies kādi igauņi, kas jau zvanījuši palīdzības dienestiem.
„Te ir divi nošaujamo saraksti,” neslēpjot savus „humānos” nodomus, sludina kāda cilvēku grupa, kas sevi nosaukusi par „Pribaltikas antifašistiem”. Nošaut viņi gatavojas „vecos” Saeimas deputātus, kuri balsoja par „uzvaras” staba nojaukšanu, un „jaunos” deputātus, kuri balsoja pret sadarbības grupu veidošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.
30. novembrī Valsts prezidents Egils Levits dosies darba vizītē uz Palestīnu, kur tiksies ar Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmūdu Abāsu (Mahmoud Abbas). Valsts prezidenta kanceleja ziņo, ka E. Levits un M. Abāss pārrunās politisko dialogu, Tuvo Austrumu miera procesa un Eiropas Savienības un Palestīnas pašpārvaldes attiecību jautājumus, ekonomisko sakaru paplašināšanu un sadarbību izglītības un pretkorupcijas apkarošanas jomā.
Jaunievēlēto 14. Saeimas politisko spēku čammāšanās ar memorandu, runāšanu garām un apkārt un ar valdības deklarācijas rakstīšanu var novest pie tā, ka nākamā gada budžets būs jāpieņem kā “tehniskais”.
„Varbūt jūs varat izskaidrot, kādi ir „sevišķie nopelni Latvijas valsts labā”, par ko ar Triju Zvaigžņu ordeni (TZO) ir apbalvots Rumānijas prezidents, ieceļot viņu par TZO lielkrusta komandieri?” – šādu jautājumu uzdeva vairāki lasītāji. Arī sociālajos tīklos izskanēja šis jautājums. To nosūtīju Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Andrim Teikmanim.
Autoritatīvais, labi informētais izdevums “Politico” publicējis rakstu, kurā teikts, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācijā pieaugot bažas par Krievijas plāniem lietot Ukrainā ķīmiskos ieročus.
14. Saeimas pirmais lēmums varētu būt jaunas klimata un enerģētikas ministrijas izveide, LTV raidījumā “Rīta panorāma” izteicās Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Šāds lēmums būtu savā ziņā simbolisks, jo iezīmētu galīgu atteikšanos no agrākajām ideoloģiskajām paradigmām.
Sviedraini un tulznaini top nākamās Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) valdības deklarācija. Tās melnrakstā ir 395 punkti, kas nozīmē, ka liela daļa tur sarakstītā drīz vien aizmirsīsies un paliks vien uz papīra. Tādā deklarācijā ir grūti orientēties. Tik apjomīgā dokumentā nav viegli saskatīt, kas valdībai būs prioritātes, kas mazāk nozīmīgs.
Kazahstānas pirmstermiņa prezidenta vēlēšanās, kas notika svētdien, 20. novembrī, pārliecinošu uzvaru izcīnīja pašreizējais prezidents Kasims Džomarts Tokajevs, par kuru pēc Kazahstānas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem nobalsoja 81,38% pilsoņu, kas ir vairāk nekā 11 miljoni cilvēku. Pašlaik republikā dzīvo 19 miljoni cilvēku. Pašreizējās Kazahstānas prezidenta vēlēšanas ir septītās kopš neatkarības atgūšanas.
Valsts svētku dunā tikpat kā nepamanīta palika ziņa par it kā 18. novembrī dienas vidū (?!) – 14.24 – apķēpātu Puškina pieminekli Rīgā, Kronvalda parkā. Rakstu “it kā”, jo sākotnējais šīs ziņas avots ir vairāk nekā apšaubāms – Krievijas vēstniecības Latvijā ieraksts sociālajā vietnē “Facebook”. Arī visi tālākie šīs “ziņas” pārpublicējumi ir ar atsauci uz šo ierakstu.
Valdības veidošana, kas sākotnēji šķita ne pārāk ilga laika jautājums, sāk ievilkties, un šīs potenciālās valdības spējas saskanīgi darboties kļūst arvien apšaubāmākas. Ko darīt?
Ziņa, ka Polijā nokritusī, un divu cilvēku dzīvības paņēmusī raķete, iespējams, bijusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raidīta, izraisījusi nebijušu aktivitāti ASV noderīgo idiotu kopienā, kurus vieno sarkanās MAGA (Make America Great Again) cepurītes.
„Atvainojiet, šis numurs nav pieejams,” man atbild bezpersoniska balss – tā vietā, lai mazliet nogurušā, klusā, tomēr apņēmīgā balsī ar mani sāktu runāt Daina. Es nezinu, kāpēc „numurs nav pieejams”. Es baidos par to domāt. Bet ikkatru gadu pirms Latvijas dzimšanas dienas mēs sazvanījāmies. Šogad telefoniska tikšanās ar viedo, cieņpilno un laipno Dainu Šķieznu-Elsbergu nebija iespējama.
Lai arī Rietumu valstu vadītāji apliecina, ka nav svarīgi, kuras valsts raķete nokritusi Polijā, jo tāpat vainīga ir agresorvalsts Krievija, tomēr ziņa, ka Polijā, visticamāk, sprāgusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raķete, ļauj Rietumiem saglabāt seju un izlikties, ka nekas traks jau nav noticis. Galvenais – “neeskalēt situāciju”.
Kamēr nākamās koalīcijas partijas stutē valdību, dala portfeļus, raksta memorandus un valdības deklarāciju, arī nākamā opozīcija ir sākusi apsvērt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozīcijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana.
„Ideja par divvaldību ministrijās patiesībā nāk no Valsts prezidenta,” atbild „Apvienotā saraksta” līderis Uldis Pīlēns, kuram vaicāju par nule parādījušos ideju veidot viceministra (ministra biedra) amatu. Pīlēns publiski izsakās, ka it kā vēlas jaunajā valdībā ieviest vairāku viceministru amatus, lai dalītu atbildību starp partneriem. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks brīnās: „Kur ir Valsts prezidenta balss šajā sajukumā?”
Vakar pēc ilgstošiem klejojumiem Latvijas politiskajos džungļos (lasi: trijās priedēs) “Apvienotais saraksts” (AS) tuvojās kontrolpostenim. Galīgai piekrišanai iet Kariņa vadītajā valdībā. Ar “viltīgo” cilpu mešanu AS nevienu neapmānīja. Ja nu vienīgi paši sevi.
