Komentāri

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Saeimas deputātam Aldim Adamovičam (“Jaunā Vienotība”) par transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanu piesprieda 6000 eiro sodu. Tāpat Adamovičam piemērots liegums uz gadu un vienu mēnesi ieņemt Saeimas deputāta amatu. Pēc tiesas sēdes viņš paziņoja, ka spriedumam nepiekrīt un to pārsūdzēs.

Šodien aprit tieši gads kopš Baltkrievija dzīvo jaunā ērā. Pērn 9. augustā notika prezidenta vēlēšanas, kuras sadalīja dzīvi Baltkrievijā pirms un pēc. Gads ir pietiekami ilgs laika nogrieznis, lai izdarītu zināmus secinājumus.

Kā liecina “International Trade Centre” un ANO aģentūras COMTRADE apkopotā statistika, Latvija ir ne tikai viens no Eiropas līderiem pēc alkohola patēriņa, bet Latvija ir Eiropas lielvalsts pēc stiprā alkohola ražošanas daudzuma un eksporta. 2020. gadā Latvija (pēc apjoma astotajā vietā Eiropā un trīspadsmitajā vietā pasaulē) saražoja un eksportēja stipros alkoholiskos dzērienus par gandrīz pusmiljardu (474 miljoni) ASV dolāru.

Sandis Riekstiņš otrdien vietnē "Facebook” pauda, ka "attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem – būšu ļoti nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas – gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo". Abas lietas nevarot likt vienos svaru kausos.

Neatkarīgi no tā, vai “vakcīnu loterija” notiks vai tomēr tās organizētāji sapratīs, ka pāršāvuši pār strīpu, un izdomās citu veidu, kā “paņemt” naudu, šīs loterijas uzpūstās izmaksas uzskatāmi apliecina to, par ko šaubas tāpat jau vairs nebija. Proti, ka tā saucamā cīņa pret Covid-19 jau sen kā pārvērtusies nekaunīgā naudas slaukšanā. Var lietot pat smagākus vārdus – uz nopietnas slimības un tās apkarošanas rēķina arvien plašākus apmērus iegūst prasts marodierisms.

Olimpiskajās spēlēs sportisko notikumu ir tik daudz, ka katras valsts līdzjutēji interesējas gandrīz tikai par savējiem. Atšķirībā, piemēram, no nesenā Eiropas čempionāta futbolā, kur katrs mačs ieguva plašu starptautisko interesi.

Lai pamatotu obligāto vakcinēšanos pret Covid atsevišķās profesijās un obligātu sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta nepieciešamību iekštelpu pasākumos, viens no valdības argumentiem ir tas, ka vakcinācija nepieciešama, lai aizsargātu apkārtējo cilvēku drošību.

Šonedēļ Latvijā sākušies divi pasākumi, kuri liek izvērtēt ģimeņu tiesību jautājumu ideoloģiskos aspektus. Tie ir – “praida” nedēļa un parakstu vākšanas sākšana par grozījumiem Satversmē ģimenes jēdziena nostiprināšanai.

Tālajā 2020. gada 17. decembrī, kad notika valdības ārkārtas sēde un publikas zināšanai noplūda “veca kefīra sarunas”, toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele jau visnotaļ daudz pastāstīja toreizējam un tagadējam premjeram Krišjānim Kariņam par to, kādas metodes būs jāizmanto, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.

„Vakcinācijas loterija nav uzskatāma nedz par azartspēli vai izlozi Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, nedz arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē,” citastarp lasāms atbildes vēstulē. Ministru kabinets sauļojas, tālab Krišjāņa Kariņa vietā atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Mana interese, protams, ir par kovidloteriju.

Jūlija beigās Veselības ministrija sāka kampaņu, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu patēriņu. Pamatojums bija Pasaules veselības organizācijas apkopotā statistika, no kuras izrietēja, ka Latvija ir visvairāk alkoholu dzerošā Eiropas valsts.

Saeimā esot deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, intervijā “Latvijas Radio” izteicās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").

„Tu vari uzauklēt un izskolot bērnus, uzmūrēt krāsnis, uzrakstīt simfonijas, izdziedināt cilvēkus, iznest sirmgalvi no degošas mājas, bet ja neesi uzvilcis autiņbiksītes sodomītu karoga krāsās, tev nav ar ko lepoties!” – gaidāmos Rīgas praida notikumus sarkastiski komentē kāds interneta tīklotājs. Nerēķināšanās ar sabiedrības vairākuma attieksmi pret LGBT uzbāzību rada tikai un vienīgi pretestību un nepatiku. Bet tieši tas praidistiem, iespējams, ir nepieciešams. Lai uztaisītu sevi par cietējiem.

Situācija uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas jau kopš aprīļa ir būtiski pasliktinājusies, bet pēdējās nedēļās kļuvusi absolūti nenormāla. Ik dienas vairāk nekā simts nelegālo robežpārkāpēju šķērso abu valstu robežu ar acīmredzamu Baltkrievijas varas struktūru svētību. Tiešo lidmašīnu reisu skaits maršrutā Bagdāde–Minska palielinājies no diviem reisiem nedēļā uz četriem. Ir pamatotas aizdomas, ka šie “bēgļi” organizēti tiek nogādāti vietās, kur notiek nelegālā robežas šķērsošana.

Ir tā atgadījies, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”, AP), sekodams līdzi sporta norisēm Tokijas olimpiādē, ar vienu aci ir skatījies, kas notiek sociālajā interneta tīklā “Twitter”, un tur ierakstījis pat divus īsus teikumus: “God. Delfi.lv redakcija 100% piekrītu, ka sports var būt skaists. Tomēr man ir problēma ar vizualizāciju pie raksta. Sievietes ķermeņa priekšmetiskošana un seksualizācija nav veids, kā sporta skaistumu ilustrēt. Varam labāk.” Un tad vēl viens ieraksts: “Un jā, es redzēju, ka pie raksta ir arī citas, dažādas bildes. Runa ir par to, kādu vizuālo kodējumu izvēlamies, kādus priekšstatus un aizspriedumus kultivējam.”

27. jūlijā ASV Kongresā (Pārstāvju palātas Speciālā komitejā) sākās 6. janvāra Kapitolija grautiņa izmeklēšana. Jāatzīst, ka šī izmeklēšana jau no paša sākuma izskatās izteikti politizēta, kas kārtējo reizi apliecina, ka visi cilvēki uz šīs pasaules ir vairāk vai mazāk līdzīgi, un šādu izmeklēšanas komisiju mērķis gan Latvijā, gan ASV, gan citur ir līdzīgs – uzvest politiskā tribunāla iestudējumu, kurš gan parasti visai drīz pārvēršas farsā.

Nelāgā jezga vai ķibele, vai kā to vēl nodēvēt ar Administratīvi teritoriālo reformu zāģē pamatus pašai augstākajai juridiskajai institūcijai mūsu valstī. Gribot vai negribot, Satversmes tiesa ir spiesta nodarboties ar lietām, kuras tai nekādi nepiedien un kurām būtu jābūt likumdevēju un izpildvaras kompetencē.

Pēdējo dienu notikumi Tunisijā liek domāt par demokrātijas nākotni pasaulē un Latvijā. Tieši šajā Ziemeļāfrikas valstī ar sīktirgotāja Mohameda Buazizi pašsadedzināšanos 2010. gada decembrī sākās tas, ko vēlāk nodēvēja par “Arābu pavasari”. Tagad pēc vairāk nekā desmit gadiem tieši Tunisijā šis “pavasaris” ir noslēdzies. Pēdējā arābu valsts, kurā bija saglabājusies demokrātija, to atmetusi kā nonēsātu kleitu.

Latvijā esot lielākais alkohola patēriņš Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju. 40% iedzīvotāju alkoholu lietojot riskantā un pārmērīgā veidā. Lai situāciju labotu, Veselības ministrija izstrādājusi pasākumus – “Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022. gadam”, kas tika izskatīts Ministru kabinetā 28. jūlijā.

Islande, Izraēla, Apvienotie Arābu Emirāti, Kanāda ir valstis, kurās kovidvakcinācija ir tikusi daudz tālāk nekā pārējā pasaulē un pārsniedz 70% vismaz pirmo devu dabūjušo iedzīvotāju.

Jāatzīst, ka sabiedrībā diskusiju līmenis par kovidu un vakcinācijas tēmu pamazām aug. Līdztekus prastām lamām, nievīgam izsmieklam parādījusies kaut kusla, tomēr kaut kāda vēlme saprast cēloņus – kāpēc tik liela daļa ir vienkārši pret?

„Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus,” teikts 2015. gadā publicētajā un 160 personu parakstītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, aicinot atvērt „bēgļiem” valsts un personīgās attieksmes robežas. Kas notiek ar dažādu jomu „izcilniekiem” Lietuvā, redzams jau šobrīd.