Komentāri

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas dīvāna?” – nicīgi vaicā kāda tviterotāja, komentējot to, ka 18. augusta protesta akcijas noslēgumā pie Ministru kabineta atstātās bērnu spēļmantiņas ir izmestas atkritumos. Todien cilvēki protestēja pret bērnu vakcināciju, pret piespiedu vakcināciju. Neviens valdības locīklis pie cilvēkiem neiznāca. Kādēļ gan to darīt, vai ne? Atvilcies kaut kādu neapzinīgu antivakseru bariņš, un mums, lielkungiem un lielkundzēm, te tagad dancot?

Pēc ilgāka laika ceļojot no Latvijas uz ārzemēm ar lidmašīnu, pirmo pārsteigumu sagādāja lidosta “Rīga”. Izlidošanas zālē otrajā stāvā var ieiet tikai pa vienu ieeju, pie kuras apsargs ne tikai raugās, vai visiem ir uzlikta auduma strēmelīte priekšā sejai, bet arī liek uzrādīt lidmašīnas biļetes rezervācijas pieteikumu. Tas ir, aviokompānijas uzaicinājumu uz reģistrāciju.

Mana ceļojums maršruts bija Rīga–Tallina–Stokholma un atpakaļ. Uz Tallinu un atpakaļ devos ar vieglo auto. No Tallinas uz Stokholmu un atpakaļ – ar prāmi.

Laikā, kad ceļojumi uz ārzemēm kovida dēļ tiek ierobežoti, daudzi aicina apmeklēt Latvijā esošās muižas un pilis. Taču, kā dažkārt mēdz teikt, “viss nav tik viennozīmīgi”. Izrādās, ka vairums šo ēku kompleksu apmeklētāju vienkārši nezina vēsturi.

Ir tāda valsts Libāna, kura vēl pirms gadiem trim četriem bija visnotaļ labklājīga. Pašlaik Libānā ir sabrukums. Pēc pagājušās trešdienas Libānas Centrālās bankas lēmuma neturpināt degvielas importa subsīdijas, valstī ir viss galīga posta komplekts – kilometriem garas rindas pēc benzīna un dīzeļa, kautiņi, apšaudes, protesti, dzeramā ūdens un elektroenerģijas trūkums, streiki, 90% inflācija, bezdarbs.

Baltkrievijas televīzija laikā, kad tieši pirms gada augustā aizsākās vērienīgi tautas protesti, rādīja sižetus par panākumiem kultūrā, lauksaimniecībā un rūpniecībā, par visu ko citu.

1989. gadā, kad gatavojāmies 23. augusta Baltijas ceļam, mēs vēl dzīvojām Padomju Savienībā. Viss vēl bija neskaidri un nedroši, viss varēja notikt. Mūs varēja arestēt, izsūtīt, nejauši nošaut. 1991. gada janvāra notikumi to pēc tam pierādīja. Bet mēs domājām par vienotību un brīvību. Cilvēki rokrokā varētu sastāties no Tallinas līdz pat Viļņai caur Rīgu? Tas bija neticami. Tad, kad tas notika, šķita, sirds stāsies no pacilātības un laimes. Tu gāji caur sarkanbaltsarkanu karogu birzi un saprati, ka Latvija būs brīva.

... Tikai tad, kad tuvojāmies Rīgai, sapratu, kāpēc Norčēpingā kāds latviski runājošs vīrietis piedāvāja man palikt Zviedrijā. „Te būs drošāk,” viņš teica. Bija 1991. gada 18. augusta novakars, un mēs – tūristu grupa, - jau grasījāmies atgriezties uz prāmja, kas kuģos atpakaļ uz Latviju. 19. augusta agrs rīts sākās ar „Gulbju ezera” mūzikas monotoniem atkārtojumiem prāmja televīzijas monitoros...

Dīvaini, bet Latvijas valdība gandrīz vai pat ”nepamanīja” sabiedrības protestus 18. augustā – Rīgas centrā esot bijuši tikai daži piedzērušies pilsoņi un viena policijas automašīna ar izsistu stiklu. Labi, ka tā.

Praktiski visu 21. gadsimtu ASV un tās sabiedroto militārā klātbūtne Afganistānā nodrošināja Centrālās Āzijas autoritāro, bet reliģiski laicīgo režīmu stabilitāti.

Ņemot vērā arvien lielākus nācijas šķelšanās riskus un no tā izrietošu valsts iekšējās drošības apdraudējumu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina nekavējoties atsaukt visus likumprojektus un politiskās iniciatīvas, kas vērstas uz sabiedrības pretnostatīšanu vakcinācijas vai citos jautājumos.

“Mūsu aliansei (NATO) šis ir ļoti svarīgs brīdis. Pirms gandrīz 20 gadiem pēc tam, kad ASV tika uzbrukts 11. septembrī, mēs kopā iegājām Afganistānā, lai uzveiktu tos, kas mums uzbruka, un lai gādātu, ka Afganistāna no jauna nekļūst par patvēruma vietu teroristiem, kas var mums uzbrukt. Kopā mēs esam sasnieguši mērķus, kurus bijām izvirzījuši,” šogad aprīlī pauda ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Globālais bizness jau labu laiku kā galveno finanšu resursu sagrābšanas instrumentu izmanto cilvēku bailes un ar informācijas kampaņām attīstītas fobijas. Iebiedēti cilvēki pieprasa, lai valdības rīkojas nekavējoties, lai valdības tērē valstu resursus atbilstoši globālā biznesa vajadzībām.

Valsts prezidenta Egila Levita darbības novērtējums sasniedzis vēsturiski zemāko atzīmi. Viņa darbību pozitīvi vērtē 25%, bet negatīvi – 60% respondentu, liecina SKDS dati.

Vakardiena sākās ar šokējošu globālu jaunumu. Afganistānas islāmistu grupējums “Taleban” ieņēma otru lielāko Afganistānas pilsētu Kandahāru. Pirms tam talibu kontrolē jau bija trešā lielākā Afganistānas pilsēta – Herāta, bet nedēļas laikā talibi ieņēma vai bez cīņām pārņēma kontroli pār desmit mazākām provinču galvaspilsētām. Kandahāras un Herātas nosaukumi nav sveši manas paaudzes Latvijas iedzīvotājiem, jo no šīm pilsētām uz Latviju tika sūtīti “cinka zārki” ar Latvijas zēnu mirstīgajām atliekām, kuri bija iesaukti PSRS armijā un nosūtīti karot uz Afganistānu 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā.

„Tā ir garīgās vienotības sajūta, kas valda Aglonā,” teic kāda jauna sieviete, kad viņai jautāju par to, kāpēc viņa ik gadu dodas uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā. „Nē, es neesmu izteikti dievbijīga, mans augstākais sasniegums dievbijībā ir divreiz gadā – Ziemsvētkos un 15. augustā Aglonā – nolikt svecīti baznīcā un palūgt Dieviņa pretimnākšanu,” viņa teic.

Tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki uz vairākām stundām aizturējuši žurnālistu Lato Lapsu, veicot viņa automašīnas un dzīvesvietas kratīšanu. Viņš bijis spiests parakstīties, ka neizpaudīs nekādu informāciju par jau kārtējo safabricēto kriminālprocesu, kura ietvaros tas notika. Kā likumpaklausīgs pilsonis viņš šo saistību pilda, kas neļauj viņam atklāt sabiedrībai pilnu notiekošā ainu, taču tas neliedz viņam paust savu viedokli par notikušo.

“Nosauciet izeju no ekonomiskās krīzes! Piedāvājiet kādu citu izeju no pandēmijas,” pirmdien “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā “Likumprojekts par vakcināciju darbavietās: par vai pret?” aicināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Kā liecina “International Trade Centre” apkopotā statistika, Latvijas komercbanku sistēma tika “sakārtota”, faktiski atsakoties no finanšu pakalpojumu eksporta. Laika posmā no 2017. līdz 2020. gadam Latvija ir Eiropas līderis pēc relatīvā apjoma, par kādu samazinājās finanšu pakalpojumu eksports. Pēc finanšu pakalpojumu sarukuma apjoma Latvija ir pirmajā vietā Eiropā. 2017. gadā Latvijas finanšu pakalpojumu eksports bija gandrīz pusmiljards (495 miljoni) ASV dolāru. 2020. gadā Latvijas finanšu pakalpojumu eksports bija vairs tikai 154 miljoni dolāru.

Aizvadītajās četrās dienās Latvijas – Baltkrievijas robežu šķērsojušo Irākas pilsoņu skaits pārsniedz vairāk nekā gada laikā robežu šķērsojušo. Lieta ir zināma un saprotama – Lietuva ir kaitinājusi Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, un viņš tā atriebjas, organizējot lidojumus no Irākas uz Minsku, un sūtot “bēgļus” uz Lietuvu. Tie nav nekādi bēgļi, bet ļaudis ar jaunāko modeļu mobilajiem tālruņiem, kuriem ir kaut kāds uzdevums. Iespējams, šis uzdevums ir taisīt nepatikšanas Lietuvā. Lietuva ir attiecīgi rīkojusies un stiprinājusi savu robežu ar Baltkrieviju. Lietuvai ar Baltkrieviju ir gara robeža, tāpēc ir irākieši, kas vēl pamanās izlīst cauri.

Šis laiks, kad, premjera Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk, ir pļaujas laiks dažādiem “pētīšanas” kantoriem, kas par valsts (tas ir, mūsu visu) naudu “pēta” visu, ko vien var “pētīt”. Jau janvārī tika prezentēts “pētījums” par sabiedrības attieksmi pret Covid-19 slimību un ar to saistītām parādībām, tai skaitā “konspirāciju teorijām”.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Saeimas deputātam Aldim Adamovičam (“Jaunā Vienotība”) par transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanu piesprieda 6000 eiro sodu. Tāpat Adamovičam piemērots liegums uz gadu un vienu mēnesi ieņemt Saeimas deputāta amatu. Pēc tiesas sēdes viņš paziņoja, ka spriedumam nepiekrīt un to pārsūdzēs.