Lai arī tiesvedības par 3. novembrī notikušo ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem vēl turpinās, un, visticamāk, turpināsies vēl ilgi, šobrīd jau ir pilnībā skaidrs, ka viss lielos vilcienos ir beidzies – 20. janvārī ASV būs jauns, 46. prezidents Džo Baidens.
Arī pats Tramps izskatās jau ir samierinājies ar zaudējumu, un, atļaujot piešķirt līdzekļus prezidentūras pārejas procesa sagatavošanai, netieši atzinis Baidena uzvaru. Tas nozīmē, ka jau ilgi pirms vēlēšanām gaisā virmojošās bažas par to, ka Tramps, zaudējuma gadījumā, no Baltā nama tik vienkārši prom neaizies, un aicinās ielās savus atbalstītājus, tādējādi draudot ar pilsoņu karu, izrādījušās pārspīlētas. Jāsaka pat vairāk, spriežot pēc notiekošā (vismaz pagaidām), varas tranzīts notiek maksimāli mierīgākajā iespējamā veidā, ņemot vērā Trampa personību un iepriekš paustos izteikumus.
Izslavētās ASV politiskās institūcijas jeb, kā tās dēvēja pats Tramps, - “Deep State” (Dziļā valsts/Valsts valstī) izrādījās spēcīgākas par Trampa stūrgalvību, ietiepību un sakāpināto pašapziņu. No otras puses Baidena faktiskais pārsvars izrādījās lielāks, nekā sākumā varēja domāt. Mičiganā tās ir 150 000 balsis, Pensilvānijā - 80 000, Viskonsīnā - 20 000, un arī citās pavalstīs, kur Tramps cenšas apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, pārsvars mērojams vairākos tūkstošos. Tajā pašā laikā nav neviena kaut cik pārliecinoša, uz faktiem balstīta pierādījuma, ka vēlēšanu rezultāti kaut kur būtu falsificēti. Ja arī ir atklājušās kādas kļūmes un neatbilstības, tad tie ir atsevišķi gadījumi, bet, ka jau teicu, Baidena pārsvars ir tāds, ka šie atsevišķie gadījumi nespēj mainīt kopējos rezultātus.
Paša Trampa tālākais liktenis ir miglā tīts. “Deep State” viņam draud atriebties par uzdrīkstēšanos nostāties “perpendikulāri” šīs “valsts valstī” interesēm, un jau tiek gatavotas pret Tampu vērstas apsūdzības, kuras varētu bijušo ASV prezidentu novest pat līdz cietumam. Nav īsti saprotamas arī Trampa pozīcijas pašā Republikāņu partijā. No vienas puses, viņš ir ieguvis milzu popularitāti “vienkāršo” ļaužu vidū ar savu tiešo valodu un nostāšanos pret Vašingtonas planktonu jeb šo “Deep State”. Republikāņiem šī popularitāte ir nepieciešamā kā ēst, turklāt, kā liecina aptaujas, tieši pateicoties Trampam Republikāņiem izdevās saglabāt pārsvaru Senātā un samazināt atpalicību no Demokrātiem Pārstāvju palātā. No otras puses, Trampa narcisisms, nekaunība, demonstratīvā neinteliģence, nevērība pret faktiem un elementāru loģiku, rada atgrūšanos tajā partijas biedru daļā, kura ir tuva tai pašai “Deep State”, pret kuru tik sparīgi cīnījās Tramps. Līdz ar to Republikāņu partijas attieksme pret savu pašreizējo līderi lielā mērā būs atkarīga no tā, vai Tramps saglabās savu popularitāti arī pēc tam, kad vairs nebūs prezidents un zaudēs šo varas ietekmes auru.
Tikmēr Baidens jau veido savu nākamo komandu, un tā tiek veidota no veciem, sen pārbaudītiem “Deep State” darboņiem. Latvijai (no ASV ārpolitiskā aspekta) šajā komandā svarīgākais ir Valsts sekretāra (Ārlietu ministra) un Nacionālās drošības padomnieka amats. Šiem amatiem izvēlēti Antonijs Blinkens un Džeikobs Džeremijs Salivans. Ņemot vērā, ka Blinkena vectēvs ir bijis Kijevā dzimis ebrejs, un viņš pats ilgus gadus dzīvojis Parīze (brīvi pārvalda franču valodu), jaunais Valsts sekretārs būs ar pavisam citu skatījumu uz Eiropu, Krieviju un ASV vietu pasaulē. Viņš pats labāk skatās eiropiešu futbolu (sokeru), nekā amerikāņu futbolu, un viņa mīļākā grupa ir “Pink Floyd”.
Ja Trampa (Pompeo) laikā ASV interese par notikumiem, kas tieši neattiecās uz ASV, bija minimāla, tad tagad var gaidīt jaunu transatlantisko attiecību uzplaukumu. No šī viedokļa, diez vai par pārmaiņām Baltajā namā priecājas Putins un it īpaši jau Lukašenko. Kas attiecas uz Salivanu, tad viņš, tāpat kā Blinkens, ar Baidenu kopā strādāja jau tad, kad pēdējais vēl bija viceprezidents Obamas administrācijā. Viņš ir samērā jauns politiķis. Rīt, 28. novembrī viņam paliks 44 gadi un viņam tiek prognozēta spoža izaugsmes karjera nākotnē. Tai skaitā, iespēja kādreiz kļūt arī par Baltā nama saimnieku.
Komandā ir iekļauts arī bijušais Valsts sekretārs Obamas laikos Džons Kerijs, kurš kļūs galvenais koordinators visos ar klimatu saistītos jautājumos. Ņemot vērā Kerija bezzobainību, kad viņš bija galvenais ASV ārpolitikas runasvīrs, tad tiem, kas cer uz kādu īpašu izrāvienu “Klimata pārmaiņu” jautājumos, viņa izvirzīšana var atnest vilšanos. No otras puses, šādi vienmēr “pareizie” vējrādītāji bieži vien izrāda īpašu dedzību tad, kad to no viņiem gaida sajūsminātu atbalstītāju pūlis, tāpēc visādi var gadīties.
Par Baidena jauno administrāciju vēl daudz tiks rakstīts, turklāt līdz 20, janvārim daudz kas var mainīties arī amatu sadalījumā. Katrā ziņā vienu var teikt droši - jaunā ASV administrācija būs daudz vairāk uz pārējo pasauli vērsta nekā Trampa “America first”. Es domāju, ka tas Latvijai ir tikai labi.
