Kad jūs esat tēvs, kad – māte?

© Neatkarīgā

„Nevar saprast, kurā brīdī viņa ir tēvs, kurā – māte,” plecus rausta cilvēki, kuriem joprojām nav skaidrs, kā sieviete pēkšņi var tapt par vīrieti un otrādi. Neizpratne radusies, vērtējot Satversmes tiesas (ST) skandalozo spriedumu Evitas Gošas lietā, kuras sievieškārtas partnere nevarēja saņemt Darba likumā noteikto desmit dienu atvaļinājumu, kas pienākas bērna tēvam. 2012. gadā bija otrādi: Goša bija „tēvs”, bet viņas draudzene Līga Kļaviņa – māte.

2012. gadā Kļaviņa un Goša tika pie dēla, kura bioloģiskais tēvs bija slavenais frizieris Pērs Bogomazovs (īstajā vārdā Dailis Dancis). Visi bija laimīgi, visi apliecināja gatavību audzināt bērnu. Bet mīla pagāja, un tomāti novīta - kā dzied vienā dziesmiņā. 2017. gadā Kļaviņa vērsās tiesā, pieprasot uzturlīdzekļus dēla audzināšanai - protams, no bioloģiskā tēva Bogomazova.

Kā tad tā? Frizieris Pērs jau tikai izpalīdzēja abām draudzenēm, no kurām Goša toreiz bija „tēvs”. Toties tagad „tēvs” ir Kļaviņa. Interesanta „ģimenīte”. Paskatīsimies, konkrēti no kura bioloģiskā tēva šoreiz abas mēģinās piedzīt alimentus...

Satversmes tiesas spriedumu, kas tika nolasīts 12. novembrī, ļoti ātri „saprata” arī attiecīgās valsts iestādes un piešķīra Gošas draudzenei „tēva atvaļinājumu” un pabalstu. Apbrīnojama bija steiga, kādā notika šī „saprašana”. Nezin kādēļ prātā nāk gadījumi, kad, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mēnešiem, nereti pat ilgāk nākas pierādīt, ka viņiem ir vajadzīgs pabalsts. Bet te, raugi, nepagāja ne mēnesis, un mamma Goša varēja sveikt savu partneri ar pārtapšanu par „tēvu”. Sanāk tā, ka vieni var izmantot demokrātiju ātri un efektīvi, bet otriem ir jāpaciešas?

To tagad ir pierādījusi Satversmes tiesa ar savu spriedumu Gošas lietā, sevišķi ar nekaunīgo ģimenes jēdziena interpretāciju. Pirms bija skaidrs, ka ST pienākums ir aizstāvēt Satversmi, tās garu un burtu, nevis to interpretēt pēc sava sabojātā prāta, balstoties ideoloģiskos un politiskos apsvērumos. ST priekšsēdētāja Sanita Osipova acīmredzot nezina, ka Civillikums nosaka: ģimene ir divu laulāto veidota apvienība. Taču Osipovas kundze uzsver, ka tās ir „sociālajā realitātē” balstītas attiecības. Tad jau sociālajā realitātē balstītas būs arī svingeru, poligāmistu, nekrofilu, zoofilu un citas „reālas attiecības”?

Līdz šim Satversmes tiesu sabiedrība redzēja kā neitrālu iestādi bez politiskas un ideoloģiskas ietekmes, tiesas iestādi, kas taisa spriedumus, balstoties juridiskas argumentācijas pamatos. Patlaban ST, izskatās, ir zaudējusi savu augsto reputāciju, un tai gāzties reputācijas zaudējuma bezdibenī šobrīd palīdz arī klusējošā Saeima, kuras konservatīvajiem spēkiem - vai kā nu viņi sevi tagad dēvē ‒ nav pat puszilbes, ko teikt par situācijas absurdu. Ar gavilēm ST spriedumu uztvēra liberālmarksisti, kuri ikvienu, kas domā citādi, norej nost no skatuves. Viņi neviļus „saspēlējas” ar Saeimas klusējošo vairākumu.

Ar šo klusumu labi ir „saskanējis” arī iniciatīvu platformai manabalss.lv, kas atteicās pieņemt arhitekta, četru bērnu tēva, Jāņa Biķa iesniegumu ar iniciatīvu parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Platformas veidotāju argumenti, kāpēc tika noraidīta Biķa iniciatīva, bija dažādi aiz matiem pievilkti argmenti, bet galvenais - „šāda iniciatīva nebūtu reāli ieviešama Latvijas Republikas likumdošanā”. Protams, pēc ST sprieduma tas būs vairāk nekā problemātiski...

Bet tajā pašā laikā: „Platforma „ManaBalss” ir paredzami efektīvākais veids, kā leģitīmām pilsoņu idejām par likumdošanas un rīcībpolitikas grozījumiem tikt uzklausītām, politiski izdiskutētām un reāli atbildētām vai nu ar to ieviešanu dzīvē, vai ar argumentētu pamatojumu, kāpēc tas netiek darīts.” Patiešām - kur gan citur, ja ne šajā platformā ievietot „leģitīmas pilsoņu idejas”? Taču „ManaBalss” izdomāja, ka labāk pavilkties liberālmarksistu pavadā. Žēl.

Luterāņu mācītājs Krists Kalniņš, pievienojoties idejai neatbalstīt minēto platformu, nesen rakstīja: „Es pievienojos šim uzsaukumam. Nelietot „ManasBalss” platformu. Esmu bijis aktīvs iesaistīties dažādās iniciatīvās balsot un pat finansiāli atbalstījis šo lapu. Minimāli, bet tomēr. Bet tagad es saprotu, ka tā nav Mana Balss, bet kāda cita Balss, kura man neļauj runāt, bet tur manu muti aizspiestu tikai tādēļ, ka man ir dārgas šīs tautas un valsts vērtības, dēļ kurām tā pastāvējusi cauri gadu simteņiem. Ir sāpīgi apzināties, ka genderisma ideoloģijas inde ir saindējusi ar meliem cilvēku prātus, kuri nespēj vairs atšķirt patiesību no patiesības viltojuma. Nebiju domājis Adventa laikā neko rakstīt šajā sakarā, cenšoties ieiet klusumā, lai sagaidītu Kristus, mana Pestītāja, piedzimšanas svētkus, bet notiekošais nepieļauj šādu greznību.”

Vai nav par daudz zaudējumu - iepretim apšaubāmam Satversmes tiesas spriedumam, kas nelielai sabiedrības daļai sola morālu un ideoloģisku pārākumu pār lielāko sabiedrības daļu, kas neatbalsta tradicionālās ģimenes jēdziena graušanu?

Ak, nē, ieguvums gan ir redzams: Sanita Osipova ir nominēta Gada Eiropas cilvēka nosaukumam. Viens otrs apgalvo: nē, viņa neatbilst šī nosaukuma augstajam standartam! Kādi nieki, atbilst gan! Pat ļoti atbilst. Osipovas kundze ir precīzi iekļāvusies Eiropas varavīkšņaino standartu rāmjos. Un būtu jābrīnās, ka viņa netiktu pie pie šī goda nosaukuma. Tas būtu vienkārši aizvainojoši. Aizvainojoši dažādām neizprotamām būtnēm, kuras, sapinoties dzimumu meistarībā, nevar izlemt, kurā brīdī tās būs tēvi, kurā brīdī - mātes. Cik sarežģīta gan ir šī liberālmarksistu pasaule...

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.

Svarīgākais