Latvijas iedzīvotāju telefonaptauja par sabiedrības attieksmi pret Covid-19 tika veikta laika posmā no šī gada 19. oktobra līdz 7. novembrim, aptaujājot 1003 respondentus. Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma to veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs “SKDS”.
Patlaban 82% Latvijas iedzīvotāju saslimstības līmeni ar Covid-19 Latvijā vērtē kā augstu.
Aptaujāto iedzīvotāju domas dalās, vērtējot valdības rīcību Covid-19 izplatības ierobežošanā. Vairāk nekā viena trešdaļa “lokdauna” laikā aptaujāto jeb 36% iedzīvotāju vērtē valdības rīcību kā pilnībā atbilstošu situācijai. Tikmēr 29% uzskata, ka valdības rīcība, nosakot stingros ierobežojumus, bijusi pārāk barga. Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 26% ir gatavi atbalstīt vēl stingrāku valdības rīcību.
Kopumā 82% aptaujāto atzīst, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir augsta. Ja situācija valstī neuzlabojas vai pasliktinās, 27% aptaujāto atbalstītu vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanu, bet 48% - “lokdauna” laika ierobežojumu saglabāšanu. 13% iedzīvotāju uzskata, ka ierobežojumi ir jāatceļ. Rakstu lasiet šeit.
Ko šie skaitļi nozīmē? Vai 27% ir daudz vai maz? Un par ko liecina 36% utt?
Tas atkarīgs, kā uz šo lietu skatās. “Lokdauna” laikā 36% iedzīvotāju vērtēja valdības rīcību kā pilnībā atbilstošu situācijai. Līdz ar to varētu domāt, ka valdības politikai kovida menedžēšanā ir bijis liels ļaužu atbalsts. Taču 64% nav bijuši sajūsmā par valdības ieviestajiem koviddrošības pasākumiem. Tā sanāk.
Bet 48% tomēr vēlētos “lokdauna” laika ierobežojumu saglabāšanu. Tas gan ar nosacījumu, ja ar kovida izplatību ir slikti vai kļūst vēl sliktāk. Bet 52% nevēlas “lokdauna” ierobežojumus.
Lai vai kā, valdība un to veidojošās koalīcijas partijas var būt visnotaļ apmierinātas ar aptaujas rezultātiem. Lai arī valdības pasākumus atbalstošo iedzīvotāju daļa ir mazākumā, aptauja rāda, ka Krišjāni Kariņu (JV), Danielu Pavļutu (AP) un valdību kopumā par gana labu esam atzīst diezgan daudz ļaužu.
Tātad 36% sabiedrības labprāt piekrita, ka veikali jāsadala lielos un mazos, ņemot par kritēriju 1500 kvadrātmetrus, un pretēji loģikai brīvākas iepirkšanās iespējas jādod mazajiem veikaliem. 36% ir ar mieru, ka pēc pulksten 20.00 visiem jāsēž mājās un tiek sodīti tie, kas aizkavējušies vai kam ir kādas darba darīšanas, bet aizmirsies uzrakstīt pašapliecinājumu.
Jādomā, ka šāds aptaujas rezultāts pat spārno valdošās partijas, atbalstītāju tām izrādās pat vairāk nekā cerēts. Bet te ir viens “bet” - 36% tomēr nav 51% vai vairāk. Var teikt arī, ka tikai 36% ir vienisprātis ar valdību.
Aptauja rāda, ka situācija nav viennozīmīga, sabiedrība nav viendabīga, līdz ar to arī elektorāts nākamajām vēlēšanām ir sašķelts ne vienā vien, bet daudzās daļās, un daudz ir arī “informatīvo burbuļu”, kuros potenciālie vēlētāji dzīvo. Bet līdz vēlēšanām nākamā gada 1. oktobrī nav vairs ļoti tālu.
Protams, starp šo aptauju un partiju izredzēm vēlēšanās nevar likt vienlīdzības zīmi. Varbūt ir tā, ka kovida izplatības ierobežošanas pasākumus cilvēks atbalsta, bet vēlēšanās viņam ir kāds cits favorīts. Un tāpat var būt tā, ka haotiskā, brīžam priekšlaicīgā, brīžam nokavētā Kariņa valdības darbošanās cilvēkam krīt uz nerviem, bet viņš kā pārliecināts nacionālists tik un tā balsos par Nacionālo apvienību. Vai kā liels progresīvs liberālis balsos par “Attīstībai/Par!”, kāpēc arī neatbalsta valdības rīcību, kas nu nav nekāda liberālā.
Šī pati aptauja, kas ir pat tīkama valdošajai koalīcijai, ne mazāk tīkama ir arī parlamenta opozīcijai un jaunajiem politiskajiem spēkiem. Tikai 36% par valdības kovidpasākumiem rāda, ka ir liela potenciālo vēlētāju daļa, kas ir piesaistāma savai listei. Vēl tikai pie tā jāpiestrādā. Šīs partijas burtiski sacenšas, kura pirmā skaļāk ierunāsies par “zelta gultām”, nederīgiem respiratoriem vai dīvaino, pēc korupcijas smakojošo testu iepirkumu. Jāteic, valdība pati nemitīgi opozīcijai dāvina šādas tēmas.
Taču jādomā, ka turpmākajā laikā un aizvien tuvāk 14. Saeimas vēlēšanām valdošās koalīcijas partijas centīsies izvairīties, “neieberzties” jaunos skandālos. Pretējā gadījumā tās pie varas vairs netiks. Tāpēc ir veikti dažādi priekšdarbi - budžets ir sastādīts ar visādiem reveransiem vairākām potenciālo vēlētāju grupām. Budžeta izdevumu daļa ir par vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro lielāka nekā ieņēmumu daļa. Četru gadu laikā valdība aizņemsies vairāk nekā septiņus miljardus eiro. Uz aizlienētas naudas rēķina var it jauki izpatikt vēlētājiem. Pēc tam nauda būs jāatdod, bet tas būs pēc tam.
Valdība ir gatava izpatikt pat tik tālu, ka 2022. gada 1. janvārī plāno samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par apmēram 60%. Lūk, cik jauki! Visu laiku valdība sargāja OIK kā “svēto govi”, biedēja tautu, ka OIK atcelšana nozīmēs tiesu darbus pret komersantiem un zaudējumus. Bet tagad izrādās, ka OIK var mierīgi apcirst par 60%.
Tie, kas uzmanīgi vēroja skandalozo ņemšanos ar testu iepirkumu, pamanīja, ka Ministru kabinets diezgan īsā laikā nomainīja kursu. Vispirms bija plāns no 6. decembra ieviest kā obligātu visu strādājošo - vakcinēto un nevakcinēto - testēšanu divreiz nedēļā. Turklāt testu piegādes iepirkums izskatījās aizdomīgi - viena no firmām pat tikai šā gada pavasarī dibināta, bet uzreiz tiek pie daudzmiljonu pasūtījuma.
Bet, jūtot, ka sabiedrībā ir milzīga neizpratne, valdība no šīs ieceres atteicās un paziņoja, ka darbinieku testēšana privātos uzņēmumos tomēr nebūs obligāta. Šis ir vēl viens piemērs pielaizīšanās taktikai, jo ir mazāk nekā gads līdz vēlēšanām.
Iespējams, ja līdz vēlēšanām būtu trīs gadi, valdībai būtu dziļi uzspļaut, ko par testu lietu domā mediji un sociālie tīkli.
Būs interesanti vērot, kādām sabiedrības grupām kurš centīsies izpatikt.
