Daniels Pavļuts jau biedē ar sertifikātu anulēšanu ne tikai "Johnson&Johnson", bet visām vakcīnām

© Pārraides ekrānšāviņš

LTV 1. decembra raidījumā “Šodienas jautājums” žurnāliste Anete Bērtule iztaujāja veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) par vairākiem aktuāliem jautājumiem – “joprojām daudz nevakcinētu senioru”, “obligātā vakcinācija” u.c.

Ir labi, ja amatpersona atklāti stāsta, kas notiek, kādi lēmumi gaida valsti tuvākā vai tālākā laikā. Pavļuts centās būt atklāts, stāstot par visu ko. Situācija, kā viņš saka, ir mainīga, un var būt viss kas.

Ir ļaudis, kas, kā atzīst veselības ministrs, ir slimi un veci, un ne ar vienu netiekas, un lūdz viņus likt mierā ar savām potēm. Bet ir arī tādi, kas varbūt ir ar mieru vakcinēties. Pie tā noris darbs. Brauks uz mājām un vakcinēs.

Taču aptvere tik un tā diez cik strauji nepildās - īpaši tieši senioru vecuma grupā, kur joprojām vairāk nekā 100 tūkstoši nevakcinēto.

Ko darīt?

Te palīgā nāk ārzemes.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir paziņojusi, ka Eiropas Savienībai laiks domāt par obligātu vakcināciju. Dažas valstis par to jau domā. Austrija jau ir tādu lēmumu pieņēmusi. Austrija ir lēmusi, ka nevakcinētajiem jāsēž mājās, un plāno ieviest sodu par nevakcinēšanos 7200 eiro apmērā.

Arī Vācijas parlaments arī par ko līdzīgu varētu balsot vēl šogad. Tāpat arī Grieķijā plāno obligātu vakcināciju noteikt cilvēkiem virs 60 gadu vecuma.

Ja austriešiem, vāciešiem un grieķiem viss ies gludi, arī Latvija iepakaļ nepaliks un līdzīgs likums taps arī pie mums. Te gan ir dažas juridiskas nianses, tāpēc Daniels Pavļuts par iespējamo visas tautas obligāto vakcināciju runās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un kopīgi analizēs Austrijas lēmumu un potenciālo Vācijas lēmumu, ņemot vērā, ka Latvijas tiesu sistēma ir radniecīga vācu sistēmai. “Tas noteikti ir jāizvērtē, un es nevaru izslēgt varbūtību, ka Latvija tādu ceļu varētu iet,” saka Pavļuts.

Tātad jādomā, ka braucienam pa šādu ceļu jau ir sagatavotas izrakstītas kamanas. Tas, kas Pavļutam ar Bordānu tiešām jāizvērtē, ir jautājums, vai tieslietu ministrs var nodrošināt pareizus tiesnešus visos Latvijas tiesu sistēmas līmeņos, lai tie nospriež, ka obligātā vakcinācija ir pareiza.

Dievs pasargi, ka latvju tiesneši varētu ņemt par paraugu Amerikas Savienoto Valstu Piektā federālā apgabala apelācijas tiesas lēmumu, ar kuru tā ir apturējusi ASV prezidenta Džo Baidena parakstītos noteikumus, atbilstoši kuriem vidēju un lielu uzņēmumu darbiniekiem noteikta obligāta vakcinēšanās pret Covid-19.

Amerikāņu tiesa šo lēmumu ir argumentējusi ar “nopietniem konstitūcijas un likumu pārkāpumiem”, kas pieļauti, Darba drošības un veselības aktā nosakot šādu prasību.

Tiesas lēmums pieņemts, reaģējot uz vairāku uzņēmumu, tiesībsargājošu grupu, kā arī Teksasas, Luiziānas, Misisipi, Dienvidkarolīnas un Jūtas pavalstu pārstāvju kopīgu prasību.

Taču tā ir Amerika, kur ir citāda tiesu sistēma. Mums ir Vācijai līdzīga, tāpēc viss būs čikiniekā.

Sekojot Austrijas paraugam, arī Latvija varētu noteikt 7200 eiro sodu par nevakcinēšanos un tad paskatīties, ko nevakcinētie pensionāri savos aizputinātajos valsts nomales ciematos un viensētās dziedās.

Ja draudēs šāds sods, ļaudis tīstīsies ārā pat no mirēja gultas palagiem un teciņus aizklibos savakcinēties. Un tad ar vakcinācijas aptveri būs viss kārtībā.

1. decembra sarunā ar Aneti Bērtuli Daniels Pavļuts jau daudz skaidrāk nekā iepriekš formulēja atbildi uz jautājumu par vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņiem. “Latvija līdz šim ir atturējusies šādu termiņu noteikt. Daļā Eiropas valstu šāds termiņš ir,” sacīja veselības ministrs. Viņš domā, ka arī Latvija noteiks līdzīgu termiņu - vismaz deviņus mēnešus kopš sākotnējās vakcinācijas pabeigšanas. Tas tad attieksies ne tikai uz “Johnson&Johnson”, bet uz visām vakcīnām. Nu tā kaut kā ir iecerēts.

Līdz ar to cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbspējīgais sertifikāts ir bez termiņa, stipri vien kļūdās. Nāksies vien tipināt uz vakcinācijas punktu pēc trešās un vēlāk arī pēc ceturtās, piektās utt. potes.

Kad sadarbspējīgā sertifikāta termiņš būs beidzies, cilvēkam sāksies tās pašas problēmas, kas pašlaik nevakcinētajiem - netiks iekšā lielveikalā un puķu veikalā, draudēs atlaišana no darba utt. Nezin, cik drīz tiks pieņemts lēmums par sertifikātu anulēšanu, taču daudziem kopš sapotēšanās jau ir pagājuši vairāki mēneši, ir arī tādi, kam deviņi vai tuvu tam. Tātad savu sadarbspējīgo kūārkodu viņi varēs izdrukāt un uzspraust uz nagliņas.

Jācer vismaz uz to, ka balstvakcinējumu varēs dabūt bez problēmām. Jo šad un tad dzirdami stāsti, ka cilvēks aizgājis pēc trešās potes, bet vakcinētāji viņu sūta mājās. Tas nu pavisam nelāgi - tā izrīkoties ar pašiem likumpaklausīgākajiem pilsoņiem. Tā nedrīkst!

Vēl raidījumā “Šodienas jautājums” ieskanējās tēma par obligāto testēšanu visiem strādājošajiem, kas gan sabiedrības sašutuma dēļ ir pārvērtusies par brīvprātīgu testēšanu. Tur bija tā, ka viena no piecām firmām, kas vinnēja iepirkumu un kas tikai šopavasar dibināta, pati saprata, ka kumoss par lielu un nespēs piegādāt vajadzīgo testu daudzumu. Šīs firmas vietā stājas cita firma, kas jau sevi parādījusi ar ne visai izdevušos iesaisti žoga būvē uz Baltkrievijas robežas. Nu šmuce uz šmuces! Bet te Daniels Pavļuts ar elegantu māņu kustību kā regbists paspēra soli sāņus un atbrīvojās no tvēriena - Veselības ministrija nav atbildīga par šo iepirkumu.

Tas tiešām taisnība, jo šo iepirkumu organizēja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs, kas ir Aizsardzības ministrijas struktūra.

Iepriekš Daniels Pavļuts stāstīja, ka sabiedrība pārpratusi valdību, ka sociālie partneri lūgušies iepirkt testus (lai gan diezin vai kāds lūdza noteikt obligātu testēšanu). Bet beigu galā sanāk tā, ka Pavļuts ar šo testu lietu vispār nav nekādā sakarā.

Komentāri

Lai ko mēs katrs teiktu un domātu par partiju “Progresīvie”, tā šobrīd ir viena no trim valdošās koalīcijas partijām. Viena no varas partijām. Tās pārraudzībā ir divas finansiāli ietilpīgās ministrijas – Satiksmes un Aizsardzības ministrija – un viena – Kultūras ministrija –, kurai budžets varbūt nav tik liels, toties kurā šo naudu var elastīgi virzīt ideoloģiski vajadzīgajā virzienā.

Svarīgākais