Eirobarometrs ir virkne sabiedriskās domas aptauju, kuras regulāri tiek veiktas Eiropas Komisijas un citu ES iestāžu uzdevumā kopš 1973. gada. Šīs aptaujas risina ļoti daudzus ar Eiropas Savienību saistītus aktuālus jautājumus visās tās dalībvalstīs.
Aptauju grafikos un stabiņos var uzzināt daudz interesanta par dažādu valstu iedzīvotāju uzskatiem, cerībām, bažām un bailēm gan pasaules sērgas kontekstā, gan raugoties uz ekonomikas grūtībām, gan vērtējot Eiropas institūciju un savas valsts varas darbību. Kā liecina 8. februārī publicētā jaunākā Eirobarometra aptauja, Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir vismazākā ticība, ka valsts vara ņem vērā iedzīvotāju intereses. Rakstu lasiet šeit https://neatkariga.nra.lv/komentari/juris-paiders-3/371614-latvijas-iedzivotaju-absolutais-vairakums-netic-ka-valdiba-nem-vera-musu-intereses.
Uz jautājumu “Cik lielā mērā jūs piekrītat vai nepiekrītat apgalvojumam “Manam viedoklim ir nozīme mūsu valstī”” tikai 23% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem atbildēja, ka piekrīt, bet 77% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu viedoklim nav nekādas nozīmes Latvijā. Salīdzinājumam - Igaunijā 49% iedzīvotāju uzskata, ka viņu viedoklim nav nekādas nozīmes savas valsts pārvaldē, bet Lietuvā 65% iedzīvotāju uzskata, ka viņu viedoklim nav nekādas nozīmes savas valsts pārvaldē.
Šie skaitļi liecina vēl arī ko citu - ēzelīša Ī-ā bēdīgā domāšana, ka “es jau neko un mani neņem vērā”, liecina arī par uzticību pašreizējai valsts varai. Uzticību dažādām valsts institūcijām pagājušā gada nogalē mērīja Latvijas pētījumu centrs SKDS, un tur jau daudzus gadus hroniski ir vērojama neuzticība parlamentam un valdībai. Kā jaunākas tendences vērojams neuzticības pieaugums arī televīzijai un radio, un arī Valsts prezidenta institūcijai. Tagad Eirobarometra dati mazliet citā rakursā apliecina to pašu - 77% cilvēku uzskata, ka viņu viedoklim nav nozīmes, jo valsts vara tik un tā izdarīs pa savam.
Tas ir arī novērtējums Latvijas valdībai, ar kuras haotisko un mazspējīgo darbību sērgas un ekonomiskās krīzes laikā iedzīvotāji nav bijuši apmierināti.
Uz skaitļiem var raudzīties arī otrādi - 23% uzskata, ka viņu viedoklim ir nozīme. Labi dzīvo šajā pasaulē Vinnijs Pūks, un 23% ļaužu Latvijā ir saulaini optimistisks garastāvoklis, atbildot, ka šajā valstī viņi kaut ko tomēr var panākt! Te gan var būt tā, ka respondenta acu priekšā vispirms ir iznirusi viņa vietējā pilsētas vai novada pašvaldība, kur varbūt iedzīvotājiem kopā vai pat viņam pašam individuāli kādreiz ir izdevies kaut ko mainīt, panākt, sakārtot.
23% nav maz. Varēja būt pat vēl sliktāk. Bet 23% ir liels mazākums. 23% ir būtībā viss, uz ko pašlaik var balstīties Krišjāņa Kariņa (JV) valdība un valdošā Saeimas koalīcija. Pašlaik pie varas pēc būtības ir mazākuma valdība ar tikai 23 procentu atbalstu.
Necik lielāku atbalstu jau arī nevar gaidīt, ja vai katru nedēļu dzirdam kādus jaunus dīvainus un vēl dīvainākus amatpersonu izteikumus, ja dažbrīd rodas iespaids, ka gan ar ierobežojumiem, gan bez tiem valdība mērķtiecīgi grauj ostas un tranzītbiznesu, tūrismu un ēdināšanu, kultūru un sportu, transportu un pakalpojumus, izglītību un veselības aprūpi, drošību un tiesību pamatus utt.
Valdība zina, ko ēdusi, bet pie varas palikt gribas. To var ar represīvām, policejiskām metodēm, deleģējot tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) un iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) uzturēt iekšzemē kārtību, būvēt jaunus cietumus un rakstīt likumprojektus par mutes aizbāšanu varai nepatīkama viedokļa paudējiem.
