Ukrainas bēgļiem jāpalīdz vislabākajā iespējamajā veidā

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pašlaik jau vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti bēgt no Ukrainas tāpēc, ka nevēlas iet bojā, un tāpēc, ka daudziem mājokļi ir sagrauti agresīvā Krievijas iebrukuma laikā. Liela daļa pašlaik vēl atrodas tuvajās kaimiņvalstīs – Polijā, Rumānijā, Čehijā, Moldovā, Slovākijā. Visvairāk – Polijā. Iepriekš tika lēsts, ka būs kopumā četri miljoni bēgļu, taču, cik viņu būs, to vēl nevar zināt – iespējams, arī vairāk.

Pretīgā Krievijas propaganda vajā ukraiņus pat arī viņu bēgļu gaitās, milzu daudzumos ražojot videosižetus, kuros bēgļi tiek gānīti un apsmieti, apgalvojot, ka viņi uzreiz cenšoties uzmesties vietējiem par kungiem, braucot superdārgās automašīnās un vēl tādā garā. Patiesībā bēg visi, kas var - ar jebkādiem, dārgiem un lētiem transporta līdzekļiem un pat kājām. Viena daļa vīriešu nogādā savas sievas un bērnus drošā vietā un brauc atpakaļ karot pret okupantiem. Bēgļi ir pārguruši, izmisuši, neēduši, negulējuši un pārsaluši.

Neapšaubāmi Ukrainas bēgļiem ir jāpalīdz vislabākajā iespējamajā veidā.

Polija, kurā pašlaik ir gandrīz divi miljoni ukraiņu, un Rumānija, kur pusmiljons, vienas pašas nevarēs tikt galā ar tik milzīgām ļaužu masām. Arī Latvijai jāsniedz palīdzīga roka. Saprotams, ka mūsu valsts nav viscerētākais bēgļu mērķis, jo labklājīgajā Vakareiropā var vairāk nopelnīt un Latvija ir blakus agresoram, no kura viņi ir bēguši. Bet ir Lietuvā, Latvijā un Igaunijā arī savas priekšrocības - tuvāka mentalitāte, kopīga pagātne, smokot PSRS tautu cietumā. Baltijā ir vairāk iejūtības, iespēja sazināties, izmantojot krievu valodu. Jādomā, ka ukraiņi būs čakli latviešu valodas apguvē - varbūt pieaugušajiem neies viegli, bet bērniem ir spējas iemācīties valodu ļoti ātri. Latvijā ukraiņiem ir radi, draugi. Dažs ir jau bijis viesstrādnieks Latvijas uzņēmumos vai taisījis kopīgu biznesu ar latviešiem.

Pašlaik Latvijā atrodas aptuveni 10 000 bēgļu. Tik daudz ir reģistrēts. Tas nav īpaši daudz salīdzinājumā ar, piemēram, Igauniju, kura jau ziņo par 22 tūkstošu bēgļu ierašanos.

Jau ar 5000 bēgļu rodas problēmas - pat tik nelielu skaitu ļaužu Latvijas varas iestādes nespēj uzņemt tā, lai nebūtu kauns.

Pagaidām Rīgā ir tikai viens bēgļu uzņemšanas centrs, bet otrs būšot izveidots varbūt šonedēļ. Pie bēgļu uzņemšanas centra Kongresu namā stāv garas rindas, jo ukraiņiem vajag reģistrēties. Tikuši iekšā, bēgļi ir spiesti drūzmēties un aplipināt cits citu ar infekcijas slimībām. Vakcinācijas aptvere pret populāro globālās panikas sērgu Ukrainā ir ļoti maza, bet ir jau vēl arī gripa, kas nupat sākusi visnotaļ žirgti izplatīties.

Nezin kāpēc šis centrs bija slēgts 12. un 13. martā, it kā karš brīvdienās atpūstos. Gara acīm var skatīt, kā Krievijas vēstniecības darbinieki stāv pie logiem savā midzenī otrā pusē ielai, rāda ar pirkstiem un ņirdz par Latvijas Iekšlietu ministrijas un Rīgas domes neizdarību.

Te gan jāteic, ka pašvaldībām un tajā skaitā arī Rīgas domei vienai pašai nebūtu jāuzkrauj uz pleciem viss darbs. Rocība tām ir samazināta, netaisnīgi pārdalot iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa ieņēmumus par labu valsts iestādēm. Tomēr vai tad nu nav iespējams norīkot uz darbu ar bēgļiem pietiekamu skaitu ierēdņu, vai valstī un pašvaldībā ierēdņu maz?

Latvija ir signalizējusi, ka ir gatava uzņemt 10 000 bēgļu. Taču visādi vēl var gadīties - ja Ukrainu pametīs nevis četri, bet pieci, seši vai desmit miljoni cilvēku, arī līdz Latvijai nonāks vairāk bēgļu. Vismaz pagaidām neizskatās, ka kara noziedznieka Putina orku bari grasītos rimties un mazāk slepkavot un demolēt. Pat jau šie 10 000 nozīmēs ļoti prāvus izdevumus valsts un pašvaldību budžetiem - miljonus eiro. Diemžēl Eiropas Savienības palīdzības finanses sērgas seku novēršanai un neparedzēto izdevumu nauda ir veiksmīgi “apgūta” jeb notrallināta, pērkot nesaprotami maz nesaprotami dārgu gultu, šķaidoties ar naudu nevajadzīga potēšanas biroja izveidei un iepērkot nederīgus respiratorus.

Ukrainas bēgļiem ir jānodrošina ciešami dzīves apstākļi - vieta, kur mitināties, pabalsts, darbs tiem, kas spēj un grib strādāt, veselības aprūpe. Ir daudz bērnu, kuriem jāiet skolā.

Vispirms nevis Latvijas sabiedrībai būtu jāmaina savi paradumi un “jābrauc kopā ar kaimiņu”, bet valdošajai varai! Diezin vai ir turpināma brīnišķīgā skolu “optimizācija”, seniorskolotāju dzīšana pensijā. Šis nu vairs nav tas laiks, kad tā varēja.

Pirmais jautājums gan ir par to, kur šiem ukraiņu bēgļiem dzīvot.

Te valdība ar vienu šāvienu varētu nobliezt divus zaķus. Divos globālās sērgas panikas gados milzīgus zaudējumus ir cietusi viesmīlības nozare. Nekas labs nav gaidāms arī šosezon, jo tūristu no Krievijas nebūs gan tādēļ, ka viņiem nebūs vīzu, gan tādēļ, ka viņiem nebūs naudas. Līdz ar to valstij ir lieliska iespēja sniegt palīdzīgu roku viesnīcu biznesam, maksājot tām par bēgļu izmitināšanu. Valsts nevar samaksāt daudz, taču vismaz kaut ko var samaksāt, lai viesnīcas var elpot un gaidīt labākus laikus.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.

Svarīgākais