Itālija pirmdien paziņoja par jaunu atbalsta programmu 14 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu uzņēmumiem un patērētājiem pārvarēt enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījusi Ukrainas kara negatīvā ietekme.
“Ja šie 14 miljardi eiro tiek pievienoti jau atvēlētajiem 15,5 miljardiem eiro, tiek iegūti gandrīz 30 miljardi eiro jeb 2% no iekšzemes kopprodukta,” pēc valdības sanāksmes norādīja Itālijas premjerministrs Mario Dragi.
“Mērķis ir aizsargāt to ģimeņu pirktspēju, kas ir visneaizsargātākās, un uzņēmumu darbību,” skaidroja Dragi. Pasākumi nepalielinās valsts budžeta deficītu šogad un tiks daļēji finansēti, palielinot ārkārtas nodokli enerģētikas uzņēmumiem, Dragi sacīja žurnālistiem pēc tam, kad Ministru kabinets bija apstiprinājis valdības dekrētu.
Atbalsta miljardi tiek sniegti bez populisma piesmakas gaisā, jo nākamās vēlēšanas būs tikai nākamā gada 1. jūnijā.
Itālija ir lielāka par Latviju, tajā ir 60 miljoni iedzīvotāju, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Itālijā ir 35 448 ASV dolāri (Latvijā ir 20 581 USD). Saprotams, ka Itālijas valsts var atļauties vairāk atbalsta saviem iedzīvotājiem.
Energoresursu un pārtikas sadārdzināšanās ir aktuāla visur. Visās Eiropas Savienības valstīs jau gada sākumā un vēlāk ir veikti pasākumi, lai mīkstinātu cenu triecienu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Energoresursu cenu kāpums bija jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Vidēji ES valstīs elektrības cena pieauga par trešdaļu. Francija reaģēja ar valstiski pieņemtu atbalsta paketi un tādiem pasākumiem, kas elektroenerģijas cenas kāpumu samazināja līdz 5%.
Zviedrijā allaž viss ir bijis ļoti dārgs, jo šajā valstī tradicionāli ir ļoti augsti nodokļi. Šajā valstī ir visdārgākā degviela pasaulē. Benzīna cena februāra beigās, marta sākumā sasniedza 21 kronu (divi eiro) par litru, bet dīzeļdegviela maksāja 25 kronas (2,37 eiro) litrā.
Zviedrijas valdība martā paziņoja par 1,45 miljardu dolāru (1,32 miljardu eiro) vērtu subsīdiju paketi, lai palīdzētu zviedriem pārciest cenu kāpumu, ko veicina Krievijas iebrukums Ukrainā.
Ierosinātais atbalsts ietver pagaidu nodokļu samazināšanu benzīnam un dīzeļdegvielai, vienreizēju 1000 kronu (95 eiro) pabalstu automobiļu īpašniekiem, ziemas elektroenerģijas subsīdiju izmaksu pagarināšanu par vienu mēnesi mājokļu īpašniekiem Zviedrijas centrālajā un dienvidu daļā, kā arī pagaidu mājokļu subsīdiju palielināšanu nabadzīgākajām ģimenēm.
24. martā Zviedrijas parlaments nobalsoja par samazinātu enerģijas nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam, un pret to iebilda tikai Zaļās partijas biedri un viens nesaistīts deputāts. Jaunais samazinātais nodoklis stājās spēkā 1. maijā. Benzīna cena uzreiz samazinājās zem diviem eiro, ja pārrēķina no zviedru kronām. Joprojām dārgi maksā dīzelis (2,34 eiro litrā), bet ir tendence cenai palēnām samazināties.
Lai kuru valsti skaties, visur tiek veikti kādi atbalsta pasākumi, subsidēšana, nodokļu samazināšana vai pat valstiski noteikta cenas griestu fiksēšana degvielai mazumtirdzniecībā. Bet Latvijas valdība dus saldā nomidzī.
Lai gan arī Latvija vairs nav galīga nabadze. Latvija tālu atpaliek no Eiropas Savienības bagātākajām valstīm, tomēr tāds rādītājs kā IKP uz iedzīvotāju Latvijā ir augstāks nekā Bulgārijā, Horvātijā, Grieķijā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā. Necik sen premjers Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka naudas esot tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis. Bet nu tas bija cits laiks, kad vēl varēja šķaidīties ar sērgas krīzes seku pārvarēšanai piešķirtajiem ES miljardiem.
Tagad naudas ir maz, pavisam maz. Tas gan neliedz subsidēt laimīgos bagātniekus, piešķirot tiem atbalstu par elektroautomašīnu iegādi. Joprojām nav atcelta biopiedeva degvielai, kas stipri sadārdzina dīzeļdegvielas cenu.
Latvija gan ir rūpējusies par vistrūcīgākajiem arī. Gada sākumā valdošā koalīcija izlēma par plašu atbalsta paketi 250 miljonu eiro apmērā, un daudziem sērdieņiem tas bija labs ieguvums. Tiesa gan, beigās sanāca tā, ka ieguva ne tikai vistrūcīgākie, bet arī tie, kuri nepavisam neskaita brūnus eirocentus, lai nopirktu sauju kartupeļu.
Pirms pusotra mēneša Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā ikgadējā uzrunā Saeimas sēdē sacīja, ka no maija pensionāri un maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt pabalstu, kas kompensētu straujo cenu kāpumu. Taču maijs ir jau pienācis, un ir skaidrs, ka šomēnes nekāda pabalsta vēl nebūs. Nav arī zināms, kad būs un cik. Pie tā strādā Labklājības ministrija. Pastāv iespēja, ka tas būs kaut kas līdzīgs 13. pensijai - ja pensija ir 300 eiro mēnesī, tad pabalsts būs 200 eiro vai kaut kā tā.
Krišjāņa Kariņa valdība ir ieciklējusies uz mērķēta atbalsta sniegšanu konkrētām iedzīvotāju grupām, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts. Taču tas ir atbalsts trūcīgajiem.
Jāglābj ir ne tikai vistrūcīgākie, bet arī tie, kas stāv pie nabadzības robežas. Jāglābj arī ekonomika, uzņēmēji, uzņēmumi. Bez uzņēmējdarbības, bez rosības nebūs arī nodokļu. Un, ja nebūs nodokļu, tad nebūs ko maksāt trūcīgajiem. Pastāv dažādi instrumenti, ar kuriem var valstiski ietekmēt energoresursu un pārtikas cenas, piemēram, akcīzes nodokļa samazinājums degvielai, pievienotās vērtības samazinājums vai atcelšana uz laiku pārtikai. Taču valdībā valdošais uzskats joprojām ir, ka valsts budžetā pārāk samazināsies ieņēmumi, tāpēc nodokļus samazināt nedrīkst. Par PVN samazināšanu pārtikai valdībā spriedīšot tuvākajā laikā, taču nav zvanīts, ka kāds lēmums tiešām tiks pieņemts. PVN samazināšana kā tāda neko nemaksā, ko nevar teikt par mērķētu atbalstu, kas prasa birokrātisku administrēšanu.
Un tādā garā tas turpinās - viens solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ. Jebkura ideja noslīkst nebeidzamās darba grupu sēdēs, bet opozīcijas priekšlikumus valdība atsakās dzirdēt. No Krišjāņa Kariņa dusošās valdības tiek gaidīts vairāk - lai tā pamostas un sāk kaut ko lemt. Nāk virsū rudens un ziema ar skarbu cenu kāpumu it visam. Dažviet citur pasaulē Ukrainas kara dēļ būs īsts bads. Latvijā bada nebūs, bet diēta un zobu klabināšana nepietiekami kurinātā dzīvoklī gan var sanākt.
