Saeima ceturtdien izslēdza no savas darba kārtības Civilās savienības likumprojektu, ko bija paredzēts skatīt galīgajā lasījumā. Stipri jāšaubās arī, vai parlaments pie tā ķersies klāt šajā nedēļā.
Šis likumprojekts kā karsts kartupelis jau ilgi tiek mētāts pa partiju rokām, un vienai daļai politiķu ļoti negribas, lai tas tiek pieņemts, tāpēc daudzi deputāti līdz šim bieži nepiedalījās balsojumos par to, lai “norautu kvorumu” un nepieļautu tā pieņemšanu. Tomēr līdz šim minimālais kvorums vienmēr tika panākts, balsojot arī daļai no “Saskaņas” deputātiem.
Tagad arī “Saskaņa” ir nogājusi no trases, paziņojot, ka trīs opozīcijas deputāti ir vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par Saeimas deputāta Aivara Geidāna (“Konservatīvie”) iespējamo ietekmēšanu Civilās savienības likumprojekta balsojumā. Partijā skaidro, ka tā nevēlas pieļaut Saeimas nonākšanu “apkaunojoša koruptīva skandāla ēnā”.
Ar “Konservatīvajiem” šā likuma sakarā bija tā, ka sākotnēji šī partija cieti iestājās pret tāda pieņemšanu, bet vēlāk sāka laipot un viedokli mainīt. Konkrētais deputāts Geidāns esot pusotras minūtes laikā pirms balsojuma mainījis viedokli.
Likumprojektu Tieslietu ministrija sagatavoja, reaģējot uz Satversmes tiesas 2020. gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā, ar kuru tiesa atzina, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību, tostarp arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.
Viss velk uz to, ka šā Saeimas sasaukuma laikā likums tā arī netiks pieņemts - Latvijas kolektīvajam “politikumam” ir acīmredzama vēlme likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā atstāt 14. Saeimai, bet pašlaik neuzņemties par to nekādu politisko atbildību - nolikt malā un līdz rudenim aizmirst.
Kaut kas līdzīgs notiek arī ar pieminekli padomju okupantiem. Te gan Saeimai nav ko pārmest, jo tā ļoti atzīstami un strauji pieņēma visu nepieciešamo juridisko normatīvo aktu bāzi, lai piemineklis varētu tikt aizvākts. Pieņēma un uzgrūda Rīgas domei (un citām pašvaldībām). Taču Rīgas dome ir noskaņota pavilkt pieminekļa aizvākšanu garumā, aizbildinoties ar visādām problēmām, kas it kā traucē - nauda, laiks, darbs. Nevarēšot agrāk kā līdz 15. novembrim.
Pieminekli varētu demontēt dažās dienās. Nu labi, ja ne dažās, tad kādu nedēļu varbūt vajadzētu, kamēr aizvāktu gružus. Un diezin vai arī daudzus miljonus tas maksātu.
Problēma ir kur citur. Ir bažas, ka Krievija pieminekļa demontāžas laikā veiks kādas provokācijas, sarīkos ielu protestus, jukas un vardarbību. Jau tagad krievu hakeri uzlauž Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un mediju interneta vietnes. Bet nav tādas riebeklības, kuru Krievija varētu nesadarīt atriebībā par “svētā” okupekļa nojaukšanu. Pieminekļa demontāžas laiks Latvijas tiesībsargājošajai varai būs hipersarežģīts - būs jāparāda, kam valstī ir vara - Latvijai vai “krievu pasaulei”. Bija jau tāds kā treniņš par to pārliecināties, kas beidzās ar fiasko - ar ziedu nolicēju ālēšanos, policijas neprasmi nodrošināt kārtību un iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju.
Politiskās partijas Rīgas domē (un Saeimā) labprāt gribētu iesēsties vislielākajā baltajā buldozerā, lai sacenstos, kura ir visdižākā okupekļa nojaucēja. Šos laurus katra partija gribētu sev, bet tas, ko neviena negrib sev, ir atbildība par iespējamām jukām.
Tāpēc pieminekļa gruži tiek slaucīti tālāk, pēc iespējas tālāk aiz 1. oktobra, kad būs Saeimas vēlēšanas. Uz 15. novembri. Uz kaut kad pēc tam. Domei, protams, vēlēšanas vēl nedeg, taču Saeimas vēlēšanas tai tik un tā ir aktuālas - Saeimas pozīcija ir aptuveni tās pašas partijas, kas domes pozīcija. Domes politiķi nedrīkst sagraut Saeimas kolēģus un otrādi.
No pieminekļa nojaukšanas partiju reitingiem un izredzēm nekādas lielās jēgas nav. Ja jau visas “latviskās” partijas vienā balsī ir par nojaukšanu, tad elektorāta atbalsts izšķīst pa visām partijām. Nu varbūt minimāli vairāk kaut ko var sazvejot Nacionālā apvienība, bet arī šī partija nav īpaši pārāka. Tāpat antipiemineklisma retorikā stiprs ir Artis Pabriks (AP), Krišjānis Kariņš (JV), Egils Levits u.c.
Līdz ar to no pieminekļa tēmas pašlaik ir vairāk problēmu nekā ieguvumu.
Nākamajai Saeimai ar pieminekli būs vēl grūtāk. Nav prognozējams, kā rudenī attīstīsies karš Ukrainā, bet ir skaidrs, ka tolaik būs papildu niknums sabiedrībā cenu celšanās, darba zaudēšanas dēļ. Ja ir vēlme aizvākt pieminekli, tad to vajadzēja darīt tūlīt, nevis gaidīt aukstu vēlo rudeni.
Lai gan vēl ir tikai maijs, politiskajā vidē aizvien vairāk redzama nevēlēšanās uzņemties atbildību, riskēt, pieņemt tādus pikantus un divdomīgus likumus kā par civilo savienību. Divas problēmas būs atliktas uz pēcvēlēšanām. Kādas vēl problēmas tiks atliktas uz vēlāku laiku?
