Pamatojoties uz grozījumiem likumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šorīt nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistrētos televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem.
Aizliegto kanālu klāstā ir, piemēram, TV programma “E TV”, “Иллюзион+”, “Кино24”, “Мир ТВ”, “Охота и рыбалка”, “Перец!”, “Русский Иллюзион” un citi.
Pret šādu lēmumu nav iespējami iebildumi. Ir karš, tāpēc nav nekādu variantu. Krievijas propaganda ir tīri meli un dezinformācija, kurai blakus pat Gēbelss stāv maliņā un nervozi pīpē. Cilvēki, kas dzīvo tās informatīvajā telpā, ir sazombēti - ar viņiem ir ļoti grūti runāt, viņi uzskata, ka Ukrainā ir “banderovieši” jeb nacisti, kurus vajag “denacificēt”.
Šādi cilvēki dzīvo ne tikai Krievijā. Tādi ir arī Latvijā un citās postsovjetu un ne postsovjetu valstīs. Diemžēl ir bijis naivums domāt, ka tas ir nevainīgi.
Bet ir lēmums, kas nav īpaši gudrs. Ārprātīgās dusmās topoši lēmumi nekad nevar būt labi. Jautājums par sabiedrisko televīzijas kanālu krievu valodā ir slēgts, sacīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jēgermane. Par to ar atsauci uz “Latvijas Avīzi” ziņo Latvijas Radio.
Taču skaidrs, ka lēmums top.
Sabiedriskas televīzijas trūkums Latvijā nozīmē vēl lielāku dezintegrāciju - plaisu starp latviešiem un tiem, kas nerunā mājās latviski.
Varētu domāt tā: kas traucē nelatviešiem integrēties, kāpēc viņi neprot runāt latviski? Taču vajadzētu pret to izturēties mierīgāk. Nav jābāžas viņu lietās, nav jāosta, kādu zupu viņi šodien vāra. Tāpat mēs būtu priecīgi, ja viņi nebāztos mūsu darīšanās.
Latvijā jau ilgi darbojas antiputina žurnālisti no “Meduza”. Tagad šeit ir arī “Novaja Vremja”, “Current Time” un citi plašsaziņas līdzekļi. Ļoti daudz žurnālistu, mākslinieku, aktieru ir izvēlējušies Latviju par savu pagaidu mājvietu - kamēr Putins nenosprāgs.
Tikmēr Latvijas krievu galvās vēl ir sajukums. Viņu prātos notiek pārmaiņas. Pēc Mariupoles, Bučas, Irpeņas šādas pārmaiņas notiek. Bet tas nebūs uzreiz. Viņi vēl netic un nespēj pieņemt, ka tas, kas notiek, tiešām notiek.
Jādomā, ka vismaz 100 tūkstoši Latvijas pilsoņu un nepilsoņu joprojām dzīvo ar Krievijas televizora idejām galvā. Tagad šī kaste ir atslēgta, taču vēl ilgi būs tās “reliktais starojums”.
Šajos apstākļos vajadzētu valstiski finansēt kādus informatīvos kanālus, lai varētu tikt pie šīs sazombētās publikas klāt - lai varētu tai pastāstīt, kā tās lietas ir patiesībā.
Nevajadzētu virzīties uz to pusi, kur viss slikti un cita tauta pie tā vainīga. Taču uz to pusi viss virzās...
Taču tā vietā tiek darīts viss, lai šo publiku neuzrunātu. Vai tas ir gudri?
