Uzjundī strīdi par Latvijas Konkurences padomes starptautisko novērtējumu

© Oksana Džadana/MN

Latvijas Konkurences padome (KP) savā mājaslapā publicējusi ziņu, kurā lepojas, ka jau desmito gadu pēc kārtas saglabājusi augsto trīs zvaigžņu novērtējumu starptautiskajā “Global Competition Review” reitingā, ierindojoties starp pasaules vadošajām konkurences iestādēm, turpretim politisko un ekonomisko procesu vērotāji  interneta sociālajos tīklos apšauba KP sasniegumus.

Publicists Jurģis Liepnieks vietnē “X” pauda, ka “Latvijas Konkurences padome ir vissliktākā konkurences padome pasaulē”. Sekoja asa diskusija, kurā Liepnieks un KP centās pierādīt katrs savu taisnību.

Kad pateikta visa patiesība, rodas papildjautājumi

“Nav pamata apgalvojumam, ka Konkurences padome tiek novērtēta kā vissliktākā starptautiskos reitingos,” vēstīja KP, uz ko J. Liepnieks atbildēja: “Paskaidrošu vēlreiz! Trīs zvaigznes no piecām, sistēmā, kur tikai vienai valstij ir 2,5, to par augstu novērtējumu var nosaukt vienīgi... Latvijas KP. Bet tas vēl ir tikai virspusējais skats. Katrs, kurš papēta dziļāk, redz, ka Latvijas KP visos rādītājos (izņemot vienu) ir vai nu pati zemāk novērtētā, vai starp zemāk novērtētajām. Tas, kā jau teicu, padara Latvijas KP par viszemāk novērtēto konkurences uzraugu starp visām ES un OECD valstīm. Vēl ir jautājumi?”

“Atkārtosimies vēlreiz: Jūsu detalizēti pētītie rādītāji, uz ko atsaucaties, ir Latvijas vietējo juristu individuāls viedoklis, nevis GCR starptautiskais novērtējums,” savukārt atbildēja KP. Vēl citā tvītā KP aicināja neizplatīt melus, uzsverot, ka GRC reitingā tajā pašā pozīcijā kā Latvija ierindojās Beļģijas, Lietuvas, Polijas, Šveices un citu valstu konkurences iestādes.

“Pašlaik pasaulē konkurences uzraudzības iestādes kopumā ir vairāk nekā 140 valstīs, bet no tām tikai 29 iekļuvušas GCR reitingā,” sacīts KP mājaslapā.

Ko nozīmē GCR reitings?

“Global Competition Review” (GCR) ir ziņu un analīzes avots konkurences speciālistiem. Tas ļauj sekot līdzi svarīgākajām problēmām un tendencēm. KP mājaslapā skaidrots: “Prestižais pasaules konkurences iestāžu reitings ir galvenais un vienīgais pašu konkurences iestāžu konkurētspējas un efektivitātes vērtētājs. To ik gadu publicē GCR, kas ir vadošais konkurences politikas un tiesību izdevums pasaulē. Šis ir jau 24. kvalitātes reitings, kur iestādes tiek vērtētas divu līdz piecu zvaigžņu sistēmā. Vērtējumā ņemti vērā tādi rādītāji kā iestādes lielums, budžets, personāls, atalgojuma līmenis, izmeklēto lietu skaits, sarežģītība un ilgums, piemēroto sodu apmērs, uzņēmumu apvienošanās uzraudzības jautājumi, konkurences kultūras veicināšanas pasākumu īpatsvars iestādes darbā, iestādes rīcībspēja u.c.”

“Desmit gadus pēc kārtas saglabāt savas pozīcijas un trīs zvaigznes prestižajā konkurences iestāžu reitingā nav nejaušība - augstais novērtējums pierāda KP stabilās pozīcijas starp citām pasaulē augsti novērtētām konkurences iestādēm. 2023. gadā ieguldīts pamatīgs darbs KP ilgtermiņa attīstībā, stratēģijas izveidē, digitalizācijas un IT kapacitātes jautājumos, kā arī novērstas 4 aizliegtas vienošanās, kopumā sodot 10 uzņēmumus un piemērojot tiem teju septiņu miljonu eiro naudas sodu, vienlaikus aizvadot 50 konkurences veicināšanas pasākumus uzņēmumiem un publiskām personām, tādējādi stiprinot sabiedrības izpratni par godīgu konkurenci. Starptautiskās vides novērtējums ir papildu apliecinājums sistemātiskam un augstvērtīgam darbam, kas motivē turpināt iesāktās izpētes un iniciatīvas godīgas konkurences vides īstenošanai Latvijā, no kā būs ieguvējs ikviens patērētājs,” saka KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Neatkarīgie konkurences tiesību praktiķi reitingā ir pozitīvi novērtējuši iestādes prasmes pieņemto lēmumu aizstāvībā, piešķirot piecus punktus no pieciem punktiem. Tādējādi kategorijā “Iestādes panākumi tiesās” KP saņēma visaugstāko novērtējumu starp visām reitingā iekļuvušajām valstīm.

KP uzsver, ka 2023. gadā tika noslēgtas septiņas tiesvedības un visos gadījumos tika atstāti spēkā iestādes pieņemtie lēmumi. Piemēram, Senāts noteica, ka KP lēmums par tirdzniecības nama “Kurši” dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju kartelī ir pamatots, uzņēmumam valsts budžetā iemaksājot naudas sodu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Tiesa arī atstāja spēkā KP lēmumu par konstatēto video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītāju karteli publiskajos iepirkumos. Pēc 10 gadu ilgas tiesvedības ar pozitīvu rezultātu pabeigts tika tiesvedības process Latvijas un arī Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanas praksē nozīmīgā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietā, atstājot spēkā KP lēmumu, ar kuru tika konstatēta Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības ļaunprātīga monopolstāvokļa izmantošana.

Trijnieks nav izcila atzīme

“KP noklusē, ka citās kategorijās Latvijas KP ir saņēmusi pēdējo vai priekšpēdējo vietu starp sliktākajām desmit. Reitings ir piecu zvaigžņu sistēmā, kur mazāk par trim zvaigznēm nav nevienai valstij, ja neskaita Ēģipti, kurai ir divarpus zvaigznes. Tas ir tā, ka ja mazais Jānītis ierastos mājās un lielītos, ka dabūjis teicamu atzīmi - trijnieku. Un vecāki tad teiktu: “Malacis, Jānīt, tik lieliska atzīme!”

Trīs zvaigznes patiesībā ir nožēlojams rezultāts, un ar to nevar lielīties,” intervijā “nra.lv” sacīja J. Liepnieks.

“Būvnieku karteli Latvijā nejauši atklāja KNAB. Nosūtīja uz KP materiālu. Un ar ko tas viss galu galā ir beidzies? Kāds ir sausais atlikums? Divas firmas reāli saņēma sodu. Visi galvenie spēlētāji turpina visu kā pirms tam.

Ikviens iedzīvotājs var ieiet aptiekā un apskatīties, cik maksā zāles. Un, ja viņš ir bijis Lietuvā, tad salīdzināt. Ir medikamenti, kas Latvijā ir par 30% un 40% dārgāki nekā Lietuvā. Tāpat arī degvielas cenas, kas Latvijā ir par 15 eirocentiem dārgāka nekā Lietuvā. Grūti atrast kādu jomu, kurā iedzīvotāji nepārmaksātu karteļu vienošanās dēļ, bet Konkurences padome izliekas, ka viss ir kārtībā, un reklamē savu vissliktāko reitingu, ka tas ir labs,” pauda J. Liepnieks.

Viņš arī norādīja, ka publicista Lato Lapsas grāmatā “Vēža ieņēmumu dienests” ir epizode, ka KNAB noklausītajās sarunās miljonārs Andris Ramoliņš stāsta, kā viņš “sakārtojis” problēmas Konkurences padomē. “Tas norāda, ka mūsu KP ir arī, iespējams, caurcaurēm korumpēta. Kāds pārsteigums, zinot, kā beidzās karteļa stāsti,” ironizē J. Liepnieks.

Bēg no jautājumiem kā velni no krusta

Atbildīgās amatpersonas un valdības sociālie partneri no nozaru asociācijām nevēlējās izteikties par KP un tās interneta vietņu strīdu, nedz arī vērtēt KP darbu, aizbildinoties ar aizņemtību vai arī atbildot: “No komentāriem šoreiz atturēsimies.” Arī no bijušajām amatpersonām viņu viedokli “nra.lv” vilka ārā kā ar spīlēm. Par tēmu pēc būtības atbildēja vien daži.

Kādreizējais ekonomikas un citu nozaru ministrs Kaspars Gerhards sacīja: “Nevaru piekrist, ka KP strādā pavisam slikti un neko nedara. KP dara daudz. Vienmēr, protams, var vēlēties vairāk. Iespējams, traucē tas, ka KP pietrūkst resursu.”

Kādreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vērtēja: “Atzinīgi varu izteikties par KP paveikto būvnieku karteļa lietā. Taču ļoti vāji KP darbojās tad, kad tai burtiski uz paplātes bija nodoti diezgan pārliecinoši pierādījumi par likumpārkāpumiem Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošu iestāžu iepirkumos un līdz ar to arī konkurences kropļojumos. KP neko neizdarīja, neko neizmeklēja.”

Kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis:

“Konkurences padome varbūt pati nav vainojama, bet ir izveidojusies tāda situācija, ka tajā strādā tikai juristi. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, jo ir nepieciešama jurista izglītība, lai varētu pierādīt, piemēram, ka tas vai cits uzņēmums pārkāpj likumus. Taču KP trūkst ekonomistu. Ilgus gadus nav bijis pat neviena ekonomista, kurš uz konkurences problēmām raudzītos ne tikai caur jurisprudences, bet arī caur tautsaimniecības prizmu. KP ir grūti sniegt atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem. Piemēram, augstas procentu likmes aizņēmējiem finanšu sektorā. Vai tā ir vai nav konkurences problēma? KP ir grūti sniegt atbildi šajā jautājumā. Un tad vēl augstās pārtikas cenas. Kāpēc cenas tik augstas? Vai tā ir konkurences problēma vai kaut kas cits?

To var sniegt tikai kompetenta ekonomiska analīze.

Šeit, domāju, vaina gulstas, pirmkārt, uz tiem, kas izvēlas KP locekļus, un, otrkārt, uz pašu KP, kas nerūpējas, lai KP strādātu kompetenti ekonomisti.

Ļoti spilgts piemērs ir ar taksometriem lidostā, kur agrāk bija iedibināta kārtība, bet KP to izjauca. Pašreizējā situācija ar ārvalstu tūristu “uzmešanu”, kosmisku maksu iekasēšanu par taksometra pakalpojumiem ir tiešs KP intervences rezultāts. Tas ir fiasko un liecina par ļoti vāju KP izpratni par to, kā darbojas ekonomika."