4.lapa
Bijušais “Sabiedrības par atklātību “Delna”” direktors Gundars Jankavs sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra - ja Rīgas satiksmes autostāvvietu bez maksas lietojusi arī Zaiga Pūce, viņai tas nekavējoties jāatzīst un jāpamet Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktores amats.
Cik adekvāti rīkojās amatpersonas pēc publiski izskanējušās informācijas par ministra Jūra Pūces ģimenes rīcībā nonākušo “Rīgas satiksmes” autostāvvietu bezmaksas atļauju?
Līdz šim notiekošais valdībā un Saeimā saistībā ar budžeta pieņemšanu, administratīvi teritoriālo reformu un citām lietām demonstrē varas tiesisko nihilismu un centienus nepieļaut sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Tas nav tikai mans viedoklis. Nevalstiskās organizācijas (NVO) vairs netiek uzklausītas un pat, ja tiek uzklausītas, tās netiek ņemtas vērā. Ja netiek uzklausīta sabiedriskā doma, plaukst varas tiesiskais nihilisms. Šobrīd sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā tiek braukts pāri ar buldozeru. Ja runājam par konkrēto /ministra Jura/ Pūces gadījumu - Pūce parādīja drosmi un briedumu. Viņš atkāpās. Bet, ja pārkāpums ir plašāks un šo caurlaidi nav izmantojis viņš pats, bet viņa sieva vai cita persona, tad arī šai personai būtu pienākums atzīt šo pārkāpumu un pieņemt tikpat drosmīgu lēmumu. Ja tā ir viņa sieva, šaubos, vai viņa var būt cienīga turpināt darbu par SIF vadītāju. Līdzīgi kā Juris Pūce atkāpās no ministra amata, arī Zaigai Pūcei būtu jāpasaka - piedodiet, mēs izmantojām savtīgos nolūkos valsts resursus un vairs neesam cienīgi būt par valsts iestāžu vadītājiem. Tas būtu cienīgs lēmums.
Gadījumā, ja atļauju izmantojusi arī Zaiga Pūce, varbūt viņai jāatkāpjas tikai uz izmeklēšanas laiku?
Viņai būtu jāpieņem tikpat drosmīgs lēmums. Ja viņa ir izmantojusi šo caurlaidi, tad - kāda tur atkāpšanās tikai uz izmeklēšanas brīdi? Viņai nekavējoties jāpasaka - jā, es to izmantoju un atkāpjos. Nav saprotams, kāpēc būtu jāgaida, kad noslēgsies izmeklēšana, ja viņa patiesi ir vainīga. Ja viņa nav vainīga, tad var diskutēt par to, vai viņa uz izmeklēšanas brīdi atkāpjas - līdz pierāda to, ka nav pie vainas. Bet, ja cilvēks ir vainīgs, tad nevajag izmantot šo valsts resursu, gaidīt izmeklēšanas noslēgšanos un cerēt, ka varbūt kaut kur būs iespējams formāli no nesmukuma “izbraukt”, jo vainu nevarēs pierādīt, vai, ka tās pārkāpums būs tik maznozīmīgs, ka viņa varēs turpināt vadīt šo iestādi. Zaigu pazīstu arī personīgi - iepazinu, strādājot “Delnā” par tās direktoru. Visu interviju var izlasīt šeit:
