5.lapa
Tagad Latvija ir tuvu ne vien Stambulas konvencijas ratificēšanai, bet arī izpildei, kas ar nāves draudiem atstās šejienes iedzīvotāju heteroseksuālajam vairākumam divas izvēles: vai nu tēlot homoseksuālas attiecības bez attiecībām, vai mukt no šejienes projām.
Vēsturiski apstākļi ir iekļāvuši Latviju Rietumeiropā vai vienkārši Eiropā, kuras vadītāji vienojušies padarīt homoseksuālās attiecības par vienīgajām iespējamām (atļautām) 90-95% šo valstu iedzīvotāju. Šāds lēmums nav ne plānprātība, ne ļaunprātība, bet mēģinājums bez kara samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu no nepilniem astoņiem līdz nepilnam vienam miljardam cilvēku, pēc iespējas saglabājot vai pat attīstot to dzīves līmeni un veidu, līdz kādam ticis tagad par zelta miljardu dēvētais cilvēku kopums. Tajā jau esošajiem tiek solītas priekšrocības, bet ne garantijas viņu un viņu pēcnācēju izdzīvošanai apstākļos, kad uz katru dzimušo jābūt desmit mirušajiem. Lai cik tas skanētu baisi, labāk tomēr tā, nekā pieļaut ekoloģisko, ekonomisko un militāro katastrofu virkni līdz dažiem tūkstošiem tādu radījumu uz visas zemeslodes, kuri būs saglabājuši tagadējiem cilvēkiem līdzīgus ķermeņus, bet vairs ne tagadējās cilvēku uzvedības bāzes līmeni. Visu interviju var izlasīt šeit:
