3.lapa
Latvijā ir sākusies zemeņu sezona. Lai izaudzētais nonāktu pie pircējiem, audzētāji meklē palīgus ogu lasīšanā, solot iespēju stundā nopelnīt pat astoņus eiro. Tomēr gribētāju darīt šo darbu lielākoties nav tik daudz, kā vēlētos saimnieki.
Par darbu zemeņu laukā saimnieki lielākoties maksā pēc padarītā. Sludinājumos atrodamā informācija liecina, ka par kilograma ogu salasīšanu šogad maksā no 0,40 līdz 0,70 eiro. Ātrlasītāji spējot stundā nopelnīt septiņus līdz astoņus eiro. Tie, kuriem ogu lasīšana neveicas tik veikli, stundā nopelnot aptuveni trīs eiro.
Ogu lasīšana par samaksu nav tas pats, kas ogu vākšana savā dārzā. Daļa saimnieku strikti ir noteikuši, ka palīgos neņems bērnus, kas ir jaunāki par 14 gadiem. Ogas jālasa rūpīgi, nesabojājot ogu un nolasot visas gatavās ogas, nevis tikai lielākās. Darbs dažās saimniecībās sākas pulksten 4 no rīta, citās pulksten 7 no rīta, lai paspētu nolasīto jau rīta stundās aizgādāt pie pircējiem. Daži saimnieki sedz ceļa naudu, citi paši brauc pakaļ saviem palīgiem. Ir saimniecības, kurās savus zemeņu lasītājus cienā ar kafiju, pusdienām un ļauj ēst zemenes pilnu vēderu. Taču, neskatoties uz to, vairākās saimniecībās trūkst zemeņu lasītāju.
Sidgundas zemeņu lauku īpašnieks Andris Apsītis LTV raidījuma “Panorāma” korespondentei Zandai Ozolai-Balodei atklāj, ka ikdienā 20 hektāru zemeņu lauka apkopšanai pietiek ar padsmit darbiniekiem, sezonas laikā arī ar simt ogu lasītājiem ir par maz. Bet atrast cilvēkus, kam vasarā ir vairāki brīvi mēneši, nemaz nav viegli. Andris stāstīja, ka pazīst vairākus zemeņu audzētājus, kas tieši darba roku trūkuma dēļ pārstājuši audzēt ogas. Viņa saimniecībā sezonas laikā puse uz pusi esot vietējie un viesstrādnieki. Sestdien, kad Sidgundas zemeņu laukos viesojās LTV filmēšanas komanda, pārsvarā bija dzirdama ukraiņu valoda. Čaklās lasītājas darbam nolīgtas jau pirms kara sākuma. Visu interviju var izlasīt šeit:
Sestdienas vēlā pievakarē Maskavas centrā bija bloķēta satiksme, lai Kremlī lielā ātrumā varētu iebrauktu prezidenta kortežs. Nekavējoties izplatījās runas, ka tiek gatavots kāds speciāls, ārkārtējs paziņojums.
Īpašu dramatismu šai Putina demonstratīvajai nakts vizītei Kremlī (nav gan pierādījumu, ka ar prezidenta kortežu uz Kremli patiesi būtu atvests Putins) piedeva Krievijas medijos uzkurinātā ažiotāža par Kaļiņingradas “blokādi” (obligāti pēdiņās, jo šobrīd runa ir tikai par sauszemes tranzīta ierobežojumiem tēraudam un tērauda izstrādājumiem), kā arī Rietumu presē nerimstošās runas par Suvalku koridora vājo militāro nodrošinājumu. Otrajā gadījumā gan jāatzīst, ka bažas ir visai pamatotas.
Krievijas informatīvajā telpā bez pārspīlējuma milzīgu lomu spēlē tā saucamie “telegram-kanāli”, kuri ir ārkārtīgi populāri. Tur tie vairāk nekā daudzviet citur pasaulē aizvieto tradicionālos medijus. Šajos “telegram-kanālos” uzreiz izplatījās visdažādākās versijas, kurās dominēja nedaudz tēlots satraukums par iespējamās karadarbības uzsākšanu ar Lietuvu (lasi: ar NATO).
Tomēr vairāki faktori lika domāt, ka šis Putina gājiens, visticamāk, ir parasts blefs, kura mērķis - izdarīt spiedienu uz Vācijā notiekošo G-7 valstu vadītāju tikšanos un gaidāmo NATO samitu Madridē.
Pirmkārt, demonstratīvā braukšana cauri visai Maskavai. Šodienas apstākļos jebkādu pasākumu var noorganizēt klusu un nemānāmi, ja vien tā galvenais uzdevums nav tieši pievērst tam pastiprinātu uzmanību. Otrkārt, tieši “telegram-kanāli” ir tas interneta segments, kurā aktīvi cenšas iefiltrēties Kremļa propagandisti. Anonīmi, ar dažādiem segvārdiem un dāsnu prezidenta administrācijas atalgojumu. Līdz ar to šie masveida brīdinājumi un uzspēlētās bažas tikai liecina par šī pasākuma dekoratīvo raksturu. Treškārt, bet varbūt vissvarīgāk, dažādas militāro apskatnieku komandas, sākot no “Conflict Intelligence Team” un beidzot ar “Institute for the Study of War” uzsver, ka citos apstākļos bažām varbūt arī būtu kāds nopietnāks pamats, bet šobrīd Krievija galīgi nav ieinteresēta atklāt “otru” fronti Baltijā, jo visi tās resursi koncentrēti uzvarai Donbasā. Pat ne visā Ukrainā, bet tās austrumu daļā. Visu interviju var izlasīt šeit:
