Lasāmgabali

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Galerijā «Romas dārzs» Liepājā (Zivju ielā 3) šoruden atklāta leģendārā mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943‒2016) darbu izstāde «Blumbergs Liepājā», kas tapusi sadarbībā ar «Blumberga fondu».

Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – pulkstenis tiek grozīts divas reizes gadā. Latvijā pāreja no vasaras laika uz ziemas laiku notiks šonakt plkst. 4.00, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, bet pāreja uz vasaras laiku ‒ 2021. gada 28. martā

Satiksmes ministrs Teodors Hermanovskis vakar kļuva par ceturto no Latvijas Republikas pirmās valdības locekļiem, par kuriem atgādina ne tikai viņu kapu kopiņas, ja viņi vispār pie tādam tikuši un ja tās vēl saglabājušās.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Riva un Tīna, Osokins un Gupalo, māsas un brālis Balanas.

Laikā, kad daļa uzņēmumu Covid-19 krīzē bija spiesti samazināt vai pat uz laiku pārtraukt darbošanos, atsevišķās jomās krīzes dēļ darba apjoms pat pieauga. Gaujas nacionālajā parkā apmeklējumu skaits šogad pat dubultojies.

Mikroelements selēns ir viena no dabas spēcīgākajām neaizstājamajām uzturvielām, kas nepieciešams daudzām svarīgām norisēm cilvēka organismā, kas saistītas ar vielmaiņu, vīriešu auglību, matu un nagu veselību un skaistumu un, kas pašlaik ir īpaši būtiski – ar organisma imunitātes nodrošināšanu.

Saskaņā ar šībrīža valdošajām prasībām paskaidroju: Atzīstu koronavīrusa “SARS-CoV-2” eksistenci, tā lipīgumu un šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19 bīstamību.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar savu Latviešu vēsturisko zemju likumu ļoti grib kļūt par trešo vērā ņemamo cilvēku aiz Latviešu Indriķa un Skruzīšu Mikus, bez kuriem nekādu sēļu pasaulē vispār nebūtu jeb vairs nebūtu.

Septembra beigās Valmierā tika uzņemti režisora Aigara Graubas jaunās spēlfilmas «Jumprava. Lielais notikums» pirmie kadri. Iesākumā filmēšana norisinājās Valmierā, kurai ir īpaša nozīme grupas «Jumprava» stāstā, jo tieši tur meklējami grupas pirmsākumi – sākotnēji Aigara Grāvera un Aigara Krēslas muzikālie eksperimenti notika Valmieras slimnīcas vokāli instrumentālajā grupā «Vitamīns».

Covid-19 krīzes laikā, kad ceļošanas iespējas ir ierobežotas, “Mežtaka”, kas vijas garām vairāk nekā 400 ievērības cienīgām vietām, ir lieliska alternatīva dabas, vēstures un kultūras pieminekļu mīļotājiem. Taka ir interesanta ikvienā gadalaikā, turklāt, staigājot pa to, nav jāvelk maskas.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Pauls, Jākobsons un Guļevska, Miltiņš un Sutugova, Virtmanis un Vētra, Kļava un Putniņš

«Man svarīgi, lai tie cilvēki, kuri sēž skatītāju zālē, kaut ko jūt, uztver un jūtas piederīgi izrādei. Lai viņi ir kopā ar to, kas notiek uz skatuves,» saka režisore Māra Ķimele. Viņa šoruden atgriezusies Liepājas teātrī, lai kopā ar aktieriem pabeigtu jau pavasarī iesākto darbu pie Ivana Viripajeva lugas «Saviļņojums» iestudējuma. Pirmizrāde – šodien, 17. oktobrī.

Pirms gadiem desmit vienā pasākumā sanāca parunāt ar kādu krievu valodā iznākoša preses izdevuma redaktori, kura labi pazina tolaik vēl tikai pirmos gadus Rīgā saimniekojošo Nilu Ušakovu. Lai arī viņas vadītais medijs bija draudzīgi noskaņots gan pret pašu Ušakovu, gan partiju “Saskaņa”, privātā sarunā viņa neslēpa skepsi. “Visa viņa darbība ir vērsta uz PR. Patiesībā pilsētā saimnieko un reālās lietas bīda citi, kurus interesē tikai naudas plūsmas. Diemžēl tas viss nebeigsies labi,” viņa prognozēja.

Gulta, jumts virs galvas un ēdiens. Tā trīs vārdos var raksturot dzīvi sociālās aprūpes centros. Ēdiens, kur kartupeļi ar gaļas mērci tiek saspaidīti kopā ar maizi un pārlieti ar saldu kompotu. “Attīstošās” nodarbības ‒ ieslēgts televizors un mūzikas ritmā šūpojošies cilvēki vai mīkstās rotaļlietas, kas skaisti saliktas plauktos... Protams, tā nav visos sociālās aprūpes centros, bet redzētais tiesībsarga un “Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi” veiktajās novērtējuma vizītēs vairākos aprūpes centros liecina par šokējošu vienaldzību pret cilvēkiem. Visticamāk, sistēmas problēmas dēļ. Neatkarīgajai bija iespēja doties Tiesībsarga biroja ekspertiem līdzi un redzēt visu savām acīm.

Šonedēļ rit jau sestais mēnesis, kopš Neatkarīgā iznāk digitālā formātā, un tas ir laiks, kad var sākt domāt par nākamajiem attīstības virzieniem.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Mūsu dzīve paliek arvien dinamiskāka, jo es esmu klāt Andreja koncertos, viņš savukārt atbalsta mani manos projektos, līdz ar to koncertu skaits dubultojas. Bet tas ir skaisti – tā ir dzīve, ko paši esam izvēlējušies. Mēs abi ļoti mīlam to, ko darām, un mums nav tāda dalījuma – darbs un atpūta. Tā ir dzīve, ko mīlam,» saka šarmantā dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo.

Šā gada Nobela balva medicīnā piešķirta amerikāņu virusologiem Hārvijam Alteram un Čārlzam Raisam, kā arī viņu britu kolēģim Maiklam Hotonam. Nobela prēmijas komisija novērtējusi visu trīs zinātnieku ieguldījumu vīrushepatīta C atklāšanā.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Blumbergs, Žagars un Bērziņš, Eihe un Kaufelds, Osokins un Rezņiks, Auziņš, Čudars un Arutjunjans

Kopā ar vienu no iecienītākajiem pārtikas produktu zīmoliem Latvijā un kulta našķi ‒ biezpiena sieriņu “Kārums” – izaugusi jau vesela paaudze, kas nemaz neatceras laikus, kad veikalos nebija atrodami oranžas krāsas iepakojumā ietērptie “Kārumi”, turklāt vēl dažādu veidu. Savukārt padomju laikos biezpiena sieriņi veikalos bija retums. Tāpēc brīdī, kad veikalā parādījās šis gardums, cilvēki bija gatavi stāvēt garās rindās. Arī “Kāruma” zīmola vadītāja Ilva Veidemane no “Food Union” grupas joprojām atceras, kā bērnībā, astoņdesmitajos gados, stāvēja garā rindā pie veikala Ogrē, kur tobrīd dzīvoja, lai nopirktu biezpiena sieriņu “Mazulis”.

Zāles no indes atšķiras tikai ar devu – teicis renesanses laika ārsts, botāniķis un alķīmiķis Paracelzs (1493–1541). Daudzas zinātnieku paaudzes pēc viņa pētījušas dažādu vielu izraisītos efektus atkarībā no devas, un mūsdienās neviens medikaments nedrīkst nonākt apritē bez atbildīga un nopietna šā aspekta izvērtējuma. Arī mūsu tautas teiciens pauž to pašu domu: kas par daudz, tas par skādi. Ikdienā gan tas reizēm piemirstas, jo sevišķi tad, ja ir runa par pašārstēšanos, pārlieku aizraušanos ar tautas medicīnas līdzekļiem vai aklu sekošanu veselīga dzīvesveida influenceru ieteikumiem.