Lasāmgabali

Rīta agrumā izcepta maize, tikko noplūkts ābols, dobē salasītas zemenes, Latvijā izaudzēti kartupeļi un vietējo gotiņu piens – tie ir produkti, ar ko labprāt mielotos daudzi Latvijas iedzīvotāji. Un 64% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir svarīgi, lai iegādātā pārtika būtu ražota Latvijā. Taču tikai 26% cenšas pēc iespējas biežāk iegādāties pašmāju ražojumus. Galvenais, kas tos attur, ir salīdzinoši augstās vietējo pārtikas produktu cenas.

Vērts redzēt un dzirdēt: Rubiķis un Kinča, Anže un Doveika, Ķibilds un Madernieks

Pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu dēļ būtiski palielinājusies interese par atpūtu dabā. Diemžēl komplektā ar šo interesi nāk arī plastmasas pudeles, ietinamais papīrs un citi atkritumi, kas paliek dabā.

Valdības stratēģijai iebilstošais pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems, visticamāk, saņems sodu par viņam pārmesto aicināšanu neievērot valdības aicinājumus un nelietot mutes un deguna maskas.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Jau labu laiku mūzikas industrija zvana bēru zvanus fiziskajam CD formātam, kas ir loģiski, jo aizvien lielāku lomu mūzikas patērētāju dzīvē ieņem digitālais formāts. Pagājušās nedēļas beigās izskanējusī ziņa, ka savu pastāvēšanu beidz viens no latvju senākajiem mūzikas ierakstu veikaliem “Upe”, šo faktu tikai apstiprina.

«Mēs strādājam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai strādātu. Un šī personīgi man ir būtiskākā šīs izrādes un šī laika atziņa,» saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise Marija Linarte.

Ja Latvijas iedzīvotāju kopumam nav pieņemama sociālistiskā revolūcija kā veids atriebībai par salīdzinoši slikto dzīvo kapitālistiskās sistēmas nomalē. Lai šeit noorganizētu vērā ņemamas protesta akcijas līdz pat tagad valdošās šķiras iztrenkāšanai, šādas rīcības ideja jāsakombinē no nacionālisma vai rasisma, reliģijas vai mistikas lozungu krājumiem.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Keišs un Pauls, Pecolli un Krovs, Miltiņš un Ieviņš, «Lielais Kristaps» un «Dons Kihots».

„Man piezvanīja kāds cilvēks pēc filmas noskatīšanās un teica: „Ilgi domāju: kāpēc es raudāju filmas laikā?” Un tad pats atbildēja: „Tu mums esi uzdāvinājis bēres ar atvērtu zārku. Mums nekad nav bijusi iespēja atvadīties no strēlniekiem. Mums to „nogrieza”, mēs ar viņiem pat nevarējām izrunāties...” – teic Dzintars Dreibergs, filmas „Dvēseļu putenis” režisors. Viņa veidotajai filmai ir piešķirtas 11 nominācijas, un tās tiks „atvērtas” 15. novembrī notiekošajā nacionālajā kinoforumā „Lielais Kristaps”. Aleksandra Grīna romāns „Dvēseļu putenis” ir iedvesmojis Dzintaru radīt izcilu filmu. Un par jūtu dziļumu un patiesumu ir sirds pateicība un asaras. Arī manējās.

Vēl ne pēc vienas citas revīzijas Valsts kontrole nav tā lamāta kā pēc atbilstības/lietderības revīzijas “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība”. Nule veco strīdu starp medniekiem un nemedniekiem uzsildījusi petīcija sabiedrības iniciatīvu portālā “Mana balss”. Tā rosina aizliegt lūšu medības, jo “Latvijā lūši tiek medīti bezjēdzīgi, nepamatoti un vienīgi šauras grupas izklaides vārdā”.

„Pirms ķeramies klāt celtnei, mums ir jāsaprot, cik tā ir svarīga ne tikai kā ēka: mums ir jāzina tās vēsturiskā, sakrālā, arhitektoniskā, izglītojošā nozīme,” teic mācītājs Artis Eglītis. „Ķerties klāt” – tas nozīmē vispirms saglābt to, kas glābjams, respektīvi, izdarīt pašu nepieciešamāko, tālāk jau saprast, ko darīt, lai celtni atjaunotu tiktāl, ka vairs nebūtu jābaidās, ka tā sabruks zem gadsimtu skaita.

Pamanot vārdiem “Latvija” vai “latvietis” līdzīgas skaņas vai burtus citās valodās, latviešiem nevajag uzreiz ne priecāties, ne dusmoties, ne izlaist šim gadījumam par godu pastmarku, kā to šovasar izdarīja Latvijas Pasts. 1270. gadā toreizējā krievu valodā zem kārtējā evanģēlija noraksta norādītais, ka to darinājis “Jurģis (burtiski – Gjurģis), dēls popam, sauktam par Lotišu no Gorodiščes”, nepamato šī cilvēka nosaukšanu par Jersikas popa Latvieša dēlu Jurģi.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Es jūtos labi, man patīk šis starpstāvoklis starp divām galējībām – vasaru un ziemu. Man vispār patīk tādi starpstāvokļi un, ja vēl saule uzspīd, ir pavisam labi,» saka aktieris Gatis Gāga. Pie Latvijas televīzijas (LTV) skatītājiem viņš šoruden ieradies kā Aivars Liepiņš, ar dzīvi ne pārāk apmierināts klarnetes skolotājs – jaunajā seriālā «Projekts: Šķiršanās».

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Brekte un Kaža, Andrejeva un Gupalo, Dieva dēli un Saules meitas.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Galerijā «Romas dārzs» Liepājā (Zivju ielā 3) šoruden atklāta leģendārā mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943‒2016) darbu izstāde «Blumbergs Liepājā», kas tapusi sadarbībā ar «Blumberga fondu».

Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – pulkstenis tiek grozīts divas reizes gadā. Latvijā pāreja no vasaras laika uz ziemas laiku notiks šonakt plkst. 4.00, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, bet pāreja uz vasaras laiku ‒ 2021. gada 28. martā

Satiksmes ministrs Teodors Hermanovskis vakar kļuva par ceturto no Latvijas Republikas pirmās valdības locekļiem, par kuriem atgādina ne tikai viņu kapu kopiņas, ja viņi vispār pie tādam tikuši un ja tās vēl saglabājušās.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Riva un Tīna, Osokins un Gupalo, māsas un brālis Balanas.

Laikā, kad daļa uzņēmumu Covid-19 krīzē bija spiesti samazināt vai pat uz laiku pārtraukt darbošanos, atsevišķās jomās krīzes dēļ darba apjoms pat pieauga. Gaujas nacionālajā parkā apmeklējumu skaits šogad pat dubultojies.