Šā gada Nobela balva medicīnā piešķirta amerikāņu virusologiem Hārvijam Alteram un Čārlzam Raisam, kā arī viņu britu kolēģim Maiklam Hotonam. Nobela prēmijas komisija novērtējusi visu trīs zinātnieku ieguldījumu vīrushepatīta C atklāšanā.
Vīrushepatīta C viltīgo dabu pierāda ne tikai garais ceļš uz šī vīrusa atklāšanu, bet arī gadu desmitiem ilgie turpmākie zinātnieku meklējumi, lai atrastu zāles, kā izārstēt pacientus. Pašlaik šādas zāles ir atrastas un pieejamas arī Latvijas pacientiem.
Nobela prēmijas komisija šonedēļ paziņoja, ka visi trīs zinātnieki apbalvojumu saņēmuši par savu ieguldījumu vīrushepatīta C vīrusa atklāšanā un cīņā ar šo “milzīgo pasaules veselības problēmu, kas izraisa smagas saslimšanas cirozi un aknu vēzi. Pateicoties zinātnieku atklājumiem, mums tagad ir pieejami jutīgi asins testi, kas visā pasaulē samazinājuši risku saslimt ar hepatītu pēc asins pārliešanas. Komisija norāda, ka viņu atklājums veicināja arī strauju pretvīrusa zāļu attīstību: “Pirmo reizi vēsturē šī slimība var tikt ārstēta, kas rada cerību izskaust vīrushepatītu C visā pasaulē.” Balva medicīnā par hepatīta vīrusa atklāšanu piešķirta laikā, kad pasaule cīnās ar jaunu vīrusu - Covid-19.
Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Nobela prēmiju medicīnā saņēma arī amerikāņi un brits ‒ ASV dzimušie zinātnieki Viljams Kaelins un Gregs Semenzs, kā arī britu pētnieks Pīters Retklifs par viņu atklājumu, kā šūnas pielāgojas skābekļa pieejamībai.
Lai veiksmīgi cīnītos pret vīrusu slimībām, galvenais uzdevums ir noteikt slimības ierosinātāju - aģentu. Jau 1960. gadā Baruhs Blumbergs secināja, ka aknu slimību - hepatītu ‒ izraisa vīruss, kas kļuva zināms kā B hepatīta vīruss. Šis atklājums deva grūdienu izstrādāt jaunus diagnostikas testus un efektīvu vakcīnu. Arī B. Blumbergam par šo atklājumu 1976. gadā tika piešķirta Nobela prēmija medicīnā.
Tajā pašā laikā H. Alers ASV Nacionālajā veselības institūtā pētīja hepatīta rašanos pacientiem, kuri bija saņēmuši asins pārliešanu. Lai gan asins analīzes uz hepatītu B samazināja ar asins pārliešanu saistīto hepatīta skaitu, Alters un viņa kolēģi bažīgi raudzījās, ka tomēr arvien ir visai liels skaits cilvēku, kuri ir saslimuši. Šajā laikā jau bija izstrādātas vīrusa noteikšanas pārbaudes, un zinātniekiem kļuva skaidrs, ka šo hepatītu neizraisa hepatīts B, ne arī hepatīts A.
Tobrīd ievērojamam skaitam cilvēku, kas saņēma asins pārliešanu, izveidojās hronisks hepatīts nezināma infekcijas izraisītāja dēļ.
Turpmākie pētījumi arī parādīja, ka nezināmajam infekcijas izraisītājam piemīt vīrusa īpašības. Metodiskās izmeklēšanas rezultātā tika noteikta jauna, atšķirīga hroniska vīrusa hepatīta forma. Noslēpumainā slimība kļuva pazīstama kā “non-a, non-B” hepatīts jeb “ne A, ne B hepatīts”. Kopš tā brīža vīrusa meklēšanai tika dota visaugstākā prioritāte un tika izmantoti visi tradicionālie paņēmieni vīrusu medīšanai, bet, par spīti visiem pūliņiem, vīruss netika izolēts vairāk nekā desmit gadus.
Tieši Maikls Hotons, kas strādāja farmācijas firmā “Chiron”, uzņēmās darbu, kas bija vajadzīgs, lai izolētu vīrusa ģenētisko secību. Hotons un viņa līdzstrādnieki izveidoja DNS fragmentu kolekciju no nukleīnskābēm, kas tika atrastas inficētas šimpanzes asinīs.
Rezultātā zinātnieki atklāja jaunu vīrusu, ko nosauca par C hepatīta vīrusu, tomēr vēl nebija pierādījumu, ka tieši šis vīruss izraisa hepatītu. Pētījumus turpināja Čārlzs Raiss, Vašingtonas universitātes pētnieks Sentluisā, kopā ar citām grupām, kas strādā ar RNS vīrusiem. Vīrusa RNS tika izmantots, lai inficētu šimpanžu aknas, rezultātā asinīs tika konstatēts vīruss un novērotas patoloģiskas izmaiņas, kas līdzinājās tām, kas novērotas cilvēkiem ar hronisku slimību. Tas bija pēdējais pierādījums, ka tikai C hepatīta vīruss var izraisīt neizskaidrojamus asins pārliešanas izraisīta hepatīta gadījumus. Vīrusu atklāja 1989. gadā.
Lai arī daudzu turpmāko pētījumu rezultātā ir izveidoti mūsdienīgi testi, kā noteikt vīrusa klātbūtni organismā, noteikti arī dažādi tā apakštipi un genomi, tomēr joprojām nav izstrādāta vakcīna. Vēl pavisam nesen - pirms vairākiem gadiem - tikai puse no vīrushepatīta pacientiem izārstējās no šīs slimības, jo zāles - lai arī bija paredzētas vīrushepatīta ārstēšanai - daudzos gadījumos vienkārši neiedarbojās.
Taču tagad gan pasaulē, gan Latvijā ir pieejami moderni medikamenti C hepatīta ārstēšanai un izārstējas 99 procenti saslimušo. Šīs zāles ir pieejamas arī Latvijā, un pēc pacientu un ārstu pūliņiem tās tiek simtprocentīgi kompensētas pacientiem. Tāpat nesen atcelti ierobežojumi ārstēšanas noteikšanā - vairs netiek ņemts vērā pacienta veselības stāvoklis, proti, ārstē arī pacientus bez būtiskiem aknu bojājumiem.
2019. gadā Latvijā par valsts budžeta līdzekļiem ārstēti 2463 pacienti, bet 71 pacients ārstējies par saviem līdzekļiem. Savukārt 2020. gadā 878 pacientiem nozīmēta terapija, bet četri pacienti ārstēšanās kursu nodrošināja par saviem līdzekļiem. Gadā C hepatīts tiek atklāts ap tūkstoš jaunu pacientu. Pacientu organizācijas norāda, ka jāveicina iedzīvotāju testēšana, jo C hepatītu dēvē par “kluso slepkavu”, un ne velti. Pat ilgi slimojošam cilvēkam var nebūt nekādu slimības pazīmju.
