Kad īsti un kāpēc Putins bija okupētajās teritorijās?

Apmeklējot okupētās teritorijas Putins tikās arī ar ģenerāli Lapinu, kurš pērn tika pazemināts amatā pēc Krievijas spēku sakāves Harkivas apgabalā © AP/Scanpix

Joprojām nerimstas baumas ap Krievijas prezidenta Vladimira Putina neseno vizīti Hersonas un Luhanskas apgabalos – Ukrainai piederošās teritorijās, ko sava agresīvā iebrukuma laikā sagrābusi Krievija. Nav īsti skaidrs, kad Kremļa saimnieks tur pabijis, nav saprotams, kādēļ Maskava tik ļoti uzstāj uz to, ka tas noticis šajā pirmdienā, bet vēl mazāk ir saprotams, kādēļ Putinam šāda vizīte bija vajadzīga.

Nozīmīgāks ir tieši pēdējais jautājums, tādēļ jāsāk ar to. ASV Kara pētījumu institūta (“ISW”) analītiķi uzskata, ka Putina galvenais mērķis laikā, kad joprojām tiek gaidīts Ukrainas armijas pretuzbrukums, bijis sevi apliecināt kā izlēmīgu militāro līderi, kurš pilnībā kontrolē situāciju. Turklāt galvenokārt savu tuvāko domubiedru acīs.

Vārdu sakot, gluži kā ne reizi vien apgalvojuši Kremļa pārstāvji - viss rit pēc plāna, un tas jau nekas, ka iecerētais zibenskarš ilgst jau gandrīz 14 mēnešus. Krievijas mediji šo vizīti iztēloja teju vai kā varonīgu piefrontes zonas apmeklējumu, lai gan patiesībā tās apdzīvotās vietas, ko apmeklēja Putins, atrodas vairāk nekā 150 kilometru attālumā no kaujas lauka. Lūk, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan 18. aprīlī pabijis Avdijivkā, no kuras līdz frontes līnijai ir nieka pieci kilometri.

Hersonas apgabalā Putins ieradies Krievijas karaspēka grupējuma “Dņepr” štābā, bet Luhanskas apgabalā apmeklējis Nacionālās gvardes štābu “Vostok”. Šo Kremļa izplatīto informāciju apstiprinājuši arī “BBC” analītiķi, kuri rūpīgi izpētījuši Krievijas medijos demonstrētos videoierakstus. Ir zināms, ka Putins ticies gan ar gaisa desanta spēku pavēlnieku Mihailu Tepļinski, gan armijas ģenerāli Aleksandru Lapinu. Pirmais no viņiem ir diezgan labi ieredzēts karavīru vidū, bet otrais - ne pārāk, turklāt pagājušā gada septembrī tieši Lapins tika pasludināts par vainīgo Krievijas spēku sakāvē Harkivas apgabalā.

“ISW” analītiķi sliecas domāt, ka Krievijas prezidents bija ieradies ne tikai uzmundrināt komandierus, kuriem uzdāvinājis svētbildes, bet arī personīgi izkontrolēt, kāds ir noskaņojums viņiem pakļautajās vienībās. Ja prognozējamais Ukrainas spēku pretuzbrukums izrādīsies veiksmīgs, šī informācija var viņam noderēt, lai veiktu kārtējās kadru pārmaiņas tā dēvētās speciālās militārās operācijas vadības struktūrā. Īpaši uzkrītoši bijis tas, ka šajā vizītē Putinu nav pavadījis nedz aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, nedz armijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, kurš ir arī visu agresijā iesaistīto Krievijas spēku pavēlnieks. Pēc “ISW” domām, tas varētu nozīmēt, ka Putins šī brauciena laikā nav vēlējies iespaidoties no viņu viedokļa.

Interesanti, ka Kremļa paziņojumos uzsvērta tikai Putina viesošanās pie okupācijas spēku karavīriem Hersonas un Luhanskas apgabalos, taču nav pieminēts, ka pirms tam viņš apmeklējis arī 2014. gadā Krievijas anektēto Krimas pussalu. “Meduza.io” vēsta, ka pa Krimu Putins pārvietojies ar helikopteru, bet tālāk uz Hersonas un Luhanskas apgabaliem devies automašīnā.

Joprojām virmo neskaidrības ap to, kad vizīte notikusi. Kremlis apgalvo, ka tas bijis 17. aprīlī, taču ir kāda nianse, ka liek domāt, ka patiesībā Putins okupētajās teritorijās pabijis iepriekšējā nedēļā, uzsver “BBC”. Proti, Kremļa sākotnēji izplatītajā videoierakstā bija skaidri dzirdams, ka prezidents, tiekoties ar militārpersonām un dāvinot svētbildi, saka: “Tagad taču būs Lieldienas, vai ne?”. Taču pareizticīgo Lieldienas tika atzīmētas 16. aprīlī. Vēlāk vārds “būs” no šī ieraksta izdzēsts, acīmredzot, lai radītu iespaidu, ka Putins krievu spēku apmeklējis tieši svētkos. Iespējams, tas darīts ar nolūku atstāt labāku iespaidu uz pareizticīgajiem, pie kuriem sevi pieskaita pārliecinošs vairākums krievu. “Meduza.io” norāda, ka diezgan uzjautrinošs izklausās Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova otrdienas vakarā izskanējušais skaidrojums. “Tā [vizīte] notika vakar. Prezidents tik tiešām brīdī, kad dāvināja svētbildi, sacīja, ka ir Lieldienas. Taču atgādināšu, ka mēs Lieldienas atzīmējām 40 dienas, un pašlaik ir Lieldienu nedēļa... [Kādi ļaudis] pieķērušies šai frāzei un sākuši izteikt hipotēzes par to, kas nav noticis,” sacījis Peskovs.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais