Medijs: Krievu kuģi Baltijas jūrā nodarbojas ar spiegošanu

Dānijas piekrastē esošie vēja ģeneratori ir viens no Krievijas it kā civilo kuģu pastiprinātas intereses objektiem.  © Scanpix

Krievija izmanto civilos kuģus, lai iegūtu informāciju par dažādiem rietumvalstu infrastruktūras objektiem Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Ir bažas, ka šie dati Maskavai varētu būtu noderīgi, lai veiktu kādas diversijas. Šāds secinājums izdarīts Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Dānijas) sabiedrisko televīziju kopīgi veiktajā projektā, kura rezultāts ir vairāku sēriju dokumentālais pētījums “Ēnu karš”, kura pirmā daļa šajos TV kanālos tika demonstrēta trešdienas vakarā.

Vēja parki, naftas ieguve platformas, zemūdens naftas un gāzes vadi, zemūdens komunikāciju un elektrības kabeļi - visi šie objekti beidzamajos gados izpelnījušies paaugstinātu Krievijas zvejas traleru un zinātniskās pētniecības kuģu interesi, apgalvots pētījumā, ko vairāk nekā gada garumā gatavojuši sabiedrisko mediju “SVT” (Zviedrija), “Yle” (Somija), “NRK” (Norvēģija) un “DR” (Dānija) žurnālisti. Ar ekspertu palīdzību viņiem izdevies identificēt vismaz 50 krievu it kā civilos kuģus, kuru apkalpju uzvedība šķiet vismaz aizdomīga.

Kādēļ gan zvejas tralerim vajadzētu izslēgt ierīci, kas nepārtraukti ziņo par peldlīdzekļa atrašanās vietu (tā galvenokārt paredzēta, lai būtu iespējams ātri palīdzēt, ja notikusi katastrofa vai kāds cits nelaimes gadījums)? Kādēļ pēc šīs ierīces atslēgšanas kuģis dodas uz vietām, kur zivju nav, toties atrodas kādi nozīmīgi infrastruktūras objekti? Kādēļ tāpat jāslēpjas būtu okeāna pētnieku kuģim, neparasti ilgi uzturoties pie vēja ģeneratoriem, un kāpēc uz tā klāja vajadzētu atrasties ar automātiskajiem ieročiem bruņotiem cilvēkiem?

Uz visiem šiem jautājumiem atbilde var būt tikai viena - Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā esošie krievu kuģi nebūt nav tik nevainīgi, kā izskatās, secina pētījuma autori. Viņi izteikuši pieņēmumu, ka šī flotile, kas iedēvēta par “spoku kuģiem” (jo bieži cenšas slēpt savu atrašanās vietu) ir pakļauta Krievijas Jūras kara flotei, par ko liecinot pārtvertās radiogrammas un sarunas.

Kā vienu no piemēriem “Ēnu kara” autori min kuģi “Admiral Vladimirskij”, kas oficiāli skaitās okeanogrāfijas pētniecības kuģis. Pagājušā gada nogalē secināts, ka šis kuģis ar izslēgtu raidītāju neparasti ilgi uzturējies vēja ģeneratoru tuvumā netālu no Dānijas piekrastes. “Tuvojoties kādam svarīgam infrastruktūras objektam tas allaž būtiski samazināja ātrumu, brīžam paliekot dreifā,” norādīts filmā. Kad dāņu žurnālisti motorlaivā centušies pietuvoties kuģim, uz tā klāja parādījušies bruņoti vīri, kuri nemaz nav izskatījušies draudzīgi noskaņoti. Tāpat “Admiral Vladimirskij” ir manīts pie vēja ģeneratoru parkiem Beļģijas piekrastē un Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos starp Ēlandi un Gotlandi, kur bieži notiek zviedru kara flotes mācības.

Krievijas vēstnieks Oslo Teimurazs Ramišvili, kad viņam uzdots jautājums par šī kuģa aktivitātēm, atbildējis īsi un lakoniski: “Izpētes projektu darba plāns bija saskaņots, izmantojot diplomātiskos kanālus, un nekādi starptautiskie likumi nav pārkāpti.” Kādi tieši pētījumi veikti šajos jūras reģionos, Krievijai nevienam neesot jāatskaitās, norāda “Politico.eu”.

“AP” raksta, ka Krievijas reakcija uz šo filmu bijusi prognozējama. Prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot aizdomas, ka Krievija gatavojas veikt diversijas pret Rietumvalstu enerģētikas infrastruktūru, sacījis, ka Eiropas valstis “atkal visā bez jebkāda pamata vēlas vainot Krieviju”. “Mēs labāk redzētu, ka tās koncentrējas uz teroristisko uzbrukumu “Nord Stream” gāzes vadiem, un tam, ka ir nepieciešama atklāta, steidzama un ļoti plaša šo bezprecedenta teroristisko diversiju izmeklēšana,” sacījis Peskovs.

Zviedrijas premjers Ulfs Kristešsons sarunā ar ziņu aģentūru “TT” sacījis, ka neesot pārsteigts par to, ka Krievija tiek apsūdzēta “nelikumīgā informācijas vākšanā”. “Tomēr tas ir nopietni. Tas nozīmē, ka mūsu tuvākajā apkārtnē ir ļoti riskanta situācija,” viņš piebildis. Savukārt “NATO” ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicies, ka nevēlas izteikt kādus minējumus par konkrētiem incidentiem vai kuģiem. Taču uzmanību zemūdens infrastruktūras apdraudējumam Ziemeļatlantijas alianse pievēršot jau gadiem ilgi, viņš sacījis.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.