Ne bez incidentiem un galēji labējo aktīvistu protesta akcijām pirmdien Spānijā notikusi fašistiskās partijas “Falange Espanola” dibinātāja Hosē Antonio Primo de Riveras mirstīgo atlieku ekshumācija un pārapbedīšana – jau piektā kopš viņa nāves 1936. gadā. Primo de Riveras pīšļu aizvākšana no “Kritušo ielejas” mauzoleja ir nozīmīgs solis Spānijas kreisās valdības pūliņos pielikt punktu diktatora Fransisko Franko režīma slavināšanai.
“RTVE” atgādina, ka “Kritušo ielejas” memoriālais komplekss netālu no Madrides tika uzbūvēts pagājušā gadsimta piecdesmito gadu nogalē. Formāli tajā godināti kritušie no abām Spānijas pilsoņu karā iesaistītajām pusēm - starp 34 000 šajā kompleksā apbedītajiem ir gan republikāņi, gan nacionālisti. Taču faktiski tas bija Franko diktatūru slavinošs monuments, kura celtniecībā piespiedu kārtā tika iesaistīti politieslodzītie - gan republikāņi, gan komunisti, gan anarhisti.
2019. gada oktobrī tika ekshumētas un ģimenes kapsētā pārapbedītas paša Franko mirstīgās atliekas, kas 1975. gadā bija guldītas zem bazilikas altāra. Pagājušajā gadā Spānijas parlaments, kurā vairākums ir kreisi centriskajām partijām, pieņēma īpašu likumu par atceres un piemiņas vietām, kurā noteikts, ka “Kritušo ieleja” (tagad gan to oficiāli pieņemts dēvēt ģeogrāfiskajā nosaukumā par Kuelgemurosas ieleju) ir piemiņas vieta pilsoņu karā bojā gājušajiem, un tādu laikā no 1936. līdz 1939. gadam bija aptuveni pusmiljons cilvēku. Pazīstamu Franko režīma atbalstītāju godināšana šajā vietā nav pieļaujama, nosaka likums.
“AFP” atgādina, ka Primo de Rivera bija no 1923. līdz 1930. gadam Spānijā valdījušā militārā diktatora Migela Primo de Riveras dēls. 1933. gadā viņš (tobrīd tikai 30 gadus vecs) nodibināja falangistu partiju, īpaši neslēpjot, ka iedvesmu smēlies no vācu nacionālsociālistiem, kuri tobrīd jau bija nostiprinājušies pie varas Vācijā. 1936. gada pavasarī republikāņu varasiestādes viņu apcietināja, inkriminējot ekstrēmistisku darbību un valsts apvērsuma plānošanu. Jau drīz, tā paša gada jūlijā, apvērsums patiešām notika, taču to organizēja nevis “Falange Espanola”, bet gan tai ideoloģiski tuvie militāristi ar Franko priekšgalā. Spānijā sākās trīs gadus ilgušais pilsoņu karš.
Neraugoties uz līdzīgo nacionālkonservatīvo nostāju, Franko un Primo de Rivera nebija draudzīgās attiecībās. Topošajam diktatoram bija iespēja mēģināt atbrīvot falangistu līderi no apcietinājuma vai apmainīt viņu pret augsta ranga sagūstītajiem republikāņiem, taču viņš nekā tāda nedarīja, sarunā ar “Reuters” norādījis vēsturnieks Pols Prestons, kurš ļoti rūpīgi pētījis Franko biogrāfiju. Nacionālistu līderim tobrīd šķitusi izdevīgāka Primo de Riveras palikšana ieslodzījumā, kas deva Franko iespēju sagrābt kontroli pār viņa izveidoto partiju, kurai bija ne mazums piekritēju visā Spānijā.
1936. gada novembrī republikāņi pēc savas tiesas sprieduma nošāva Primo de Riveru. Viņš sākotnēji tika apbedīts vienos masu kapos Alikantē, vēlāk pīšļus pārvietoja uz citiem masu kapiem. 1939. gadā pēc Franko spēku uzvaras pilsoņu karā diktatoram vairs nebija jābažījas, ka Primo de Rivera apdraudēs viņa autoritāti - falangistu dibinātājs tika pasludināts par nacionālo varoni, bet viņa mirstīgās atliekas svinīgi pārveda no Alikantes uz 500 kilometru attālumā esošo bijušo monarhu kapsētu Madrides pievārtē. Pēc “Kritušo ielejas” memoriāla uzbūvēšanas notika vēl viena grezna pārapbedīšanas ceremonija.
Pirmdien gan ne par kādu greznību runas nebija. Ekshumācijā tika ļauts piedalīties vien Primo de Riveras attāliem radiniekiem, mediju pārstāvji memoriālā ielaisti netika, ziņo “AFP”. Gan pie memoriāla, gan kapsētas Madrides nomalē, uz kuru tika pārvestas “Falange Espanola” dibinātāja mirstīgās atliekas, bija sapulcējušies pāris simti labējo radikāļu, kuri cēla rokas falangistu sveicienā, dziedāja partijas himnu un iesaistījās sadursmēs ar policistiem, kuri, pēc viņu domām neļāva izrādīt pietiekamu cieņu Primo de Riveram. Spānijas mediji vēsta, ka trīs aktīvākos nekārtību cēlājus nācies aizturēt.
